Arturs Valters

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsArturs Valters
KopsavilkumsArturs Valters (1870–1924) – grāmatu izdevējs un tirgotājs. No 1887. līdz 1911. gadam (ar pārtraukumiem) strādājis pie grāmatizdevēja Kārļa Jēkaba Zihmaņa, kļuvis pazīstams kā tā veikala pārzinis, izveicīgs izdevējs un tirgotājs. No 1908. līdz 1911. gadam Valters bijis arī Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrības priekšsēdētājs. 1912. gadā kopā ar Jāni Rapu dibinājis komanditsabiedrību "A. Valters, J. Rapa un biedri", bijis tās rīkotājdirektors līdz pat nāvei 1924. gadā. Vēlākā akciju sabiedrība "Valters un Rapa" laika gaitā kļuva par pirmo brīvvalsts lielāko grāmatu izdevniecību Baltijā. Arturs Valters īpašu uzmanību veltījis grāmatu ilustrēšanai, labi pārzinājis mācību literatūras jomu, ārzemju (īpaši vācu) grāmatu tirgu un apgādājis uzņēmuma veikalu ar cittautu literatūru.
Personiska informācijaDzimis tautskolotāja ģimenē kā jaunākais no četriem bērniem.

Naudas trūkuma dēļ Artura Valtera tēvs vēlējies dēlu izprecināt turīgā ģimenē. Arturs Valters, nepieņemdams šādu lēmumu, neatvadoties devies uz Rīgu.

1899. gadā apprecējies ar tobrīd K. Zihmaņa firmā strādājošo Gerdu Veresčinsku (dzimusi 1879. gada 29. (17.) maijā). Gan sieva, gan abu dēli Ēriks un Bruno vēlāk strādājuši apgādā "Valters un Rapa".
Jaunākais dēls Bruno (1904–1945) mācījies Rīgas biržas komercskolā, pēc grāmatrūpniecības volontiera praktiskām mācībām Erlangenā un Leipcigā kopš 1925. gada strādāja par žurnālu nodaļas vadītāju. Kritis 1945. gadā pie Varšavas.
Citātu galerija"[Jaunās firmas "A. Valters, J. Rapa un biedri"] [..] [p]irmos gados nelaiķi redzam stāvot aiz letes, aizvien laipnu un pacietīgu, pa starpām steidzīgi veicam svarīgākos darbus un paliekam vakaros vēlu jo vēlu veikalā, it īpaši, kad bija jāapspriež un jāizstrādā jauni projekti. Pēc Rīgas evakuācijas 1915. g. jaunās firmas darbība sašaurinājās un pa daļai tika pārcelta uz Maskavu, bet nelaiķis ar retu izturību strādāja šajos grūtajos frontes tuvuma un okupācijas gados. Patstāvīgai Latvijai nodibinoties, Valters ar atjaunotu enerģiju ķērās pie darba. [..] Atbalstīdamies uz saviem ilggadējiem piedzīvojumiem un sakariem ar labākajiem pedagogiem, Valters plašā stilā sāka realizēt savu plānu – apgādāt mūsu skolas ar priekšzīmīgi ilustrētām mācības grāmatām. Līdzās tam bija padomā vesela rinda ievērojamu izdevumu dažādās nozarēs, kuriem vajadzēja parādīties glītā ārējā ietērpā, bagātīgi ilustrētiem.
Ar sevišķu mīlestību Valters nodevās ilustrēšanas darbam un dažreiz mēnešiem ilgi strādāja pie vienas pašas grāmatas ilustrēšanas, pētīdams, kur atrodami vislabākie uzņēmumi un uzdodams māksliniekiem tematus, lai pildītu robus. [..]"
Rapa, Jānis. Grāmatnieks Arturs Valters. Daugavas gada grāmata 1926, 128.–129. lpp.

"Valtera personā apvienojās lielas spējas ar stipru gribu un nenogurstošu tieksmi strādāt savā arodā, un ar šīm viņa īpašībām izskaidrojams tas, ka viņa vadītais uzņēmums [..] paveicis lielu kultūras darbu. Latvju grāmatniecības un kultūras vēsturē Valteram pienākas izcilus vieta, kā vienam no mūsu pirmajiem grāmatniecības celmlaužiem."
Rapa, Jānis. Grāmatnieks Arturs Valters. Daugavas gada grāmata 1926, 129. lpp.
SaiknesJānis Rapa (1885–1941) - Draugs
Nodarbesgrāmatizdevējs
grāmatnieks
tirgotājs
Dzimšanas laiks/vieta11.09.1870
Linde
Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads
Ziņas par dzimšanas gadu pretrunīgas.
Artura Valtera laulības apliecības norakstā (izdots 1939. gada 4. novembrī Rīgas Evaņģēliski luteriskajā Doma baznīcā) kā dzimšanas datums norādīts 1871. gada 12. septembris.
Jānis Rapa pēc Artura Valtera nāves raksta, ka viņš dzimis 1870. gada 11. septembrī. Pēc tradīcijas par dzimšanas dienu pieņem tieši Rapas minēto.

Izglītība1884
Linde
Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads

Beidzis vietējo skolu.


1887 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

Paralēli darbam pie grāmatizdevēja Kārļa Jēkaba Zihmaņa mācījies vakarskolā.

Darbavieta1884
Pēc vietējās skolas beigšanas 1884.gadā Arturs Valters sāka strādāt pie tēva par palīgskolotāju, brīvlaikā uzraudzīdams vietējās muižas meža strādniekus.

01.06.1887 – 1893
K. J. Zihmaņa grāmatu pārdotava

1887. gada 1. jūnijā Arturs Valters sāka strādāt pie grāmatizdevēja Kārļa Jēkaba Zihmaņa — sākumā par mācekli, vēlāk palīgu grāmatveikalā.


1893 – 1894
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
1893. gadā Arturs Valters pārgāja strādāt pie grāmattirgotāja K. lzlera Pēterpilī.

1895 – 1911
K. J. Zihmaņa grāmatu pārdotava
Teātra iela 9, Rīga
Teātra iela 9, Rīga, LV-1050

1895. gadā Arturs Valters atgriezās Kārļa Zihmaņa firmā un sāka strādāt par veikalvedi. Pateicoties centībai un vācu valodas zināšanām, viņš kļuva pazīstams ne tikai kā Zihmaņa firmas vadītājs, bet arī kā izveicīgs un nenogurstošs izdevējs un tirgotājs.

Pēc nesaskaņām ar īpašnieka ģimeni (Kārlis Jēkabs Zihmanis vēlējās, lai uzņēmums pēc viņa nāves tiktu nodots Valtera apgādībā; viņa ģimene šim lēmumam nepiekrita) 1911. gadā no Zihmaņa firmas aizgājis.


1912
Valters un Rapa
Teātra iela 9, Rīga
Teātra iela 9, Rīga, LV-1050

1912. gadā kopā ar Jāni Rapu dibinājis grāmatniecības komandidsabiedrību "A. Valters, J. Rapa un biedri". Uzņēmuma rīkotājdirektors.

Dalība organizācijās1908 – 1911
Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība

Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrības priekšsēdētājs

Ceļojums1894 – 1895
Arturs Valters devies uz ārzemēm papildināt zināšanas un iepazīties ar turienes grāmatizdevējiem.
Miršanas laiks/vieta17.12.1924
Rīga
Rīga
Miris astoņos no rīta ar plaušu karsoni.

Apglabāts21.12.1924
Mārtiņa kapi
Hāmaņa iela 4, Rīga, LV-1007

Apbedīts Mārtiņa draudzes kapos. No nelaiķa atvadījušies darba biedri Jānis Rapa, Ansis Gulbis, "Valters un Rapa" pārstāvji, bibliogrāfs Jānis Misiņš, dzejniece Anna Brigadere u.c.

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Linde
(Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
11.09.1870Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
17.12.1924Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Mārtiņa kapi
(Hāmaņa iela 4, Rīga, LV-1007)
21.12.1924ApglabātsKapsēta
4Linde
(Linde , Birzgales pagasts, Ķeguma novads)
1884IzglītībaCiems
5Rīga
(Rīga)
1887IzglītībaPilsēta
6Teātra iela 9, Rīga
(Teātra iela 9, Rīga, LV-1050)
1912DarbavietaĒka, māja
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1893 - 1894DarbavietaPilsēta
8Teātra iela 9, Rīga
(Teātra iela 9, Rīga, LV-1050)
1895 - 1911DarbavietaĒka, māja
"Valtera personā apvienojās lielas spējas ar stipru gribu un nenogurstošu tieksmi strādāt savā arodā, un ar šīm viņa īpašībām izskaidrojams tas, ka viņa vadītais uzņēmums [..] paveicis lielu kultūras darbu. Latvju grāmatniecības un kultūras vēsturē Valteram pienākas izcilus vieta, kā vienam no mūsu pirmajiem grāmatniecības celmlaužiem."
Rapa, Jānis. Grāmatnieks Arturs Valters. Daugavas gada grāmata 1926, 129. lpp.

Arturs Valters dzimis… vai nu 1870. vai 1871. gada 11. vai 12. septembrī. Tradīcijas labad tiek pieņemts, ka dzimis 1870. gadā, šādu faktu min arī Jānis Rapa Valteram veltītajā nekrologā. Taču Artura Valtera laulības apliecības norakstā (izdots 1939. gada 4. novembrī Rīgas Evaņģēliski luteriskajā Doma baznīcā) kā dzimšanas datums norādīts 1871. gada 12. septembris.

Dzimis Lindē (Lindes muižā) trūcīga tautskolotāja ģimenē kā jaunākais no četriem bērniem, Valters pirmo izglītību gūst vietējā skolā, taču turpmākās mācību gaitas saraustītas. Pēc vietējās skolas beigšanas 1884.gadā Arturs Valters sāka strādāt pie tēva par palīgskolotāju, brīvlaikā uzraudzīdams vietējās muižas meža strādniekus. Naudas trūkuma dēļ tēvs vēlējies dēlu izprecināt turīgā ģimenē. Par šo vectēva dzīves epizodi raksta viņa mazmeita Marianna Neiberta:
“Svarīgākais notikums, kuru vecaistēvs stāstīja, bija par to, kā viņš bēga no tēva mājām. Naudas nebijis daudz, un manam vectēvam bijis jāapprec bagāta sieva. Tēvs viņam neteicis, kura. Tuvojusies saderināšanās diena, vecaistēvs sajutis ko nelabu. Viņš sapakojis savas nedaudzās mantiņas, nolicis tās vagas galā un gaidījis, ko tēvs viņam sagādājis. Kad vecaistēvs redzējis tuvojamies ratus, viņš sapratis, kurai meitenei pieder iejūgtie zirgi. Tad viņš paņēmis savu pauniņu plecos un devies bez atvadīšanās uz Rīgu.” (1989. gada 14. jūnija vēstule, fragments publicēts “Varavīksnē”, 1991.)

Rīgā nokļuvis, Arturs Valters 1887. gada 1. jūnijā sāka strādāt pie grāmatizdevēja Kārļa Jēkaba Zihmaņa — sākumā par mācekli, vēlāk palīgu grāmatveikalā. Šis darba gaitu sākums grāmatniecībā un tajā gūtā pieredze būs nozīmīga arī vēlāk, "Valtera un Rapas" dibināšanas un attīstīšanas laikā. Strādājot pie Zihmaņa Valters paralēli mācās arī vakarskolā. Pēc sešiem gadiem Valters pārgāja strādāt pie grāmattirgotāja K. lzlera Pēterpilī, savukārt nākamajā – 1894. gadā devies uz ārzemēm papildināt zināšanas un iepazīties ar turienes grāmatizdevējiem.

1895. gadā Valters atgriezās Latvijā un arī darbā Kārļa Zihmaņa firmā, sāka strādāt par veikalvedi. Pateicoties centībai un vācu valodas zināšanām, viņš kļuva pazīstams ne tikai kā Zihmaņa firmas vadītājs, bet arī kā izveicīgs un nenogurstošs izdevējs un tirgotājs. Kā atceras Marianna Neiberta, viņas vecmāmiņa (Gerda Veresčinska) vienmēr uzsvērusi, ka Valters ļoti daudz strādājis, pat svētku dienās viņa ar bērniem bijusi viena mājās, jo vīrs bijis aizņemts uzņēmumā un rūpējies par firmas tālāko attīstību. No 1908. līdz 1911. gadam Valters bijis arī Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrības priekšsēdētājs. Pēc nesaskaņām ar īpašnieka ģimeni (Kārlis Jēkabs Zihmanis vēlējās, lai uzņēmums pēc viņa nāves tiktu nodots Valtera apgādībā; viņa ģimene šim lēmumam nepiekrita) 1911. gadā no Zihmaņa firmas aizgājis un vēlējies pārcelties uz Maskavu.

Šī nodoma īstenošanu apturēja sastapšanās ar Jāni Rapu. Apvienojot abu vīru darba pieredzi un naudas iekrājumus, 1912. gadā tika nodibināta komanditsabiedrība “A. Valters, J. Rapa un biedri”, kurā Arturs Valters kļuva par rīkotājdirektoru. Komanditsabiedrība iekļāva sevī bijušo Jāņa Brigadera apgādu un veikalu, kā arī Kārļa Zihmaņa apgādu. Sabiedrība sākumā darbojās Kārļa Zihmaņa namā Teātra ielā 9, tai pašā, kur savā laikā strādājis Arturs Valters.
"[Jaunās firmas "A. Valters, J. Rapa un biedri"] [..] [p]irmos gados nelaiķi redzam stāvot aiz letes, aizvien laipnu un pacietīgu, pa starpām steidzīgi veicam svarīgākos darbus un paliekam vakaros vēlu jo vēlu veikalā, it īpaši, kad bija jāapspriež un jāizstrādā jauni projekti. Pēc Rīgas evakuācijas 1915. g. jaunās firmas darbība sašaurinājās un pa daļai tika pārcelta uz Maskavu, bet nelaiķis ar retu izturību strādāja šajos grūtajos frontes tuvuma un okupācijas gados.” (Rapa, Jānis. Grāmatnieks Arturs Valters. Daugavas gada grāmata 1926, 129. lpp.)

Artura Valtera stiprā puse bija ārzemju grāmatu tirgu pārzināšana. Pateicoties tai, viņš uzņēmuma veikalu bagātīgi apgādājis ar cittautu literatūru.
“Patstāvīgai Latvijai nodibinoties, Valters ar atjaunotu enerģiju ķērās pie darba. [..] Atbalstīdamies uz saviem ilggadējiem piedzīvojumiem un sakariem ar labākajiem pedagogiem, Valters plašā stilā sāka realizēt savu plānu – apgādāt mūsu skolas ar priekšzīmīgi ilustrētām mācības grāmatām. Līdzās tam bija padomā vesela rinda ievērojamu izdevumu dažādās nozarēs, kuriem vajadzēja parādīties glītā ārējā ietērpā, bagātīgi ilustrētiem.
Ar sevišķu mīlestību Valters nodevās ilustrēšanas darbam un dažreiz mēnešiem ilgi strādāja pie vienas pašas grāmatas ilustrēšanas, pētīdams, kur atrodami vislabākie uzņēmumi un uzdodams māksliniekiem tematus, lai pildītu robus. [..]" (Rapa, Jānis. Grāmatnieks Arturs Valters. Daugavas gada grāmata 1926, 129. lpp.)
1924. gadā viens no akciju sabiedrības vadošajiem darbiniekiem Arturs Valters mira pēc īsas slimošanas. Lai gan Valteram bija lemti vien 12 gadi līdzdarbojoties pirmās brīvvalsts lielākās grāmatu izdevniecības Baltijā dibināšanā un attīstībā, viņa vārdu joprojām ar lepnumu nes SIA „Grāmatu nams „Valters un Rapa””.

Informāciju apkopoja Signe Raudive.
11.09.2020.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.