Vidzemes evaņģēliskā baznīca

OrganizācijaVidzemes evaņģēliskā baznīca
Papildu informācija

Vidzemes evaņģēliskā baznīca nostiprinās zviedru laikā kā Zviedrijas evaņģēliski luteriskās baznīcas daļa. 1629. gadā Vidzeme tiek sadalīta Rīgas un Cēsu prāvestu iecirkņos. Katrā no tiem pastāv arī sava virstiesa baznīcas virspriekšnieka vadībā. 1633. gadā Tērbatā izveido jaukto konsistoriju; pastāv vēl 6 pilsētu un apriņķu konsistorijas, latviešu apgabalā - Rīgā, Koknesē un Cēsīs. 1694. gadā Vidzemes baznīca dabū Zviedrijas baznīcas likumus, atceļ virspriekšnieka amatu un atceļ apakškonsistorijas. 18. gadsimtā Vidzemes konsistorijas direktoru ievēlēja bruņniecība un apstiprināja ķeizars. Konsistoriju vadīja garīgs viceprezidents - Vidzemes bruņniecības ievēlēts ģenerālsuperintendents un divi garīgi un laicīgi asesori jeb piesēdētāji.

Tā saglabā savu zināmu autonomiju un pastāv kā atsevišķa institūcija līdz neatkarīgās Latvijas valsts izveidošanai 1918. gadā, kad tā tiek iekļauta LELB.

Vidzemes evaņģēliski luteriskajā baznīcā pastāv arī savs superintendenta amats, kuru izveido 1622. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs. Pirmais šo posteni ieņem Hermanis Samsons.

Citi nosaukumivāc. Die evangelische Kirche Livlands (Vēsturiskais)
Saistītās organizācijasLatvijas Evanģēliski luteriskā baznīca
Vidzemes konsistorija
KrājumiLatvijas literatūra
Persona
Vieta, notikums
Veids
No
Līdz
Darbojas baznīcas komisijā hernhūtiešu darbības izpētē latviešu vidū, attieksme pret brāļu draudzi - atturīga, distancēta, ne noraidoša.
Dalība organizācijās
1743
Vidzemes ģenerālsuperintendents. No Smiltenes pārceļas uz dzīvi Rīgā. Amatā stāšanās sprediķis balstīts Jesajas grāmatā 51:16.
Rīga
Darbavieta
23.01.1771
1777
Ģenerālsuperintendents un virskonsistorijas priekšsēdētājs.
Darbavieta
1779
1798

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.