Praviešu klubs
Apgaismības intelektuāļu jaunās paaudzes domu biedru grupa, atvērts klubs, kas katrai sanāksmei vēl savu prezidentu. Domājams, tieši šeit izkristalizējās agrīnās idejas, kam bija izšķiroša nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Baltijā. 18. gadsimta 80gadu Praviešu klubs galvenokārt sastāv no Rīgas Pilsētas teātra aktieriem un teātra videi tuvām personām, no kuriem lielai daiļai vēl nav 30 gadu: rakstnieks un aktieris Karls Gromans (Grohmann, 1758-1794), teātra vadītājs, dziedātājs un aktieris Johans Kristofs Meirers (Meyrer, 1749-1810), brāļi Ekarti - aktieris Zigfrīds Ekarts, saukts Kohs (Eckardt, genannt Koch, 1754-1831) un rakstnieks Frīdrihs Ekarts (1759-1806), kā arī Garlībs Helvigs Merķelis, Karls Grass un citi. Laiks, kad teātrī uzved Šillera lugas, par viņu diskutē, Ekarts Kohs, ticies ar Šilleru personīgi, kādā sanāksmē lasa priekšā iegūto "Dona Karlosa" manuskriptu. 1786. gadā vēsturiskā diskusija par Šilleru un Voltēru, kurā Merķelis iet tēva pēdās un parādās kā kaislīgs volteriānis, noraidīdams Šillera romantiskās idejas. Vēlāk Grass aizbrauc uz Jēnu studēt, iepazīstas ar Šilleru personīgi. Iespējams, arī Johana Vilhelma Krauzes (Krause, 1757-1828) un Karla Grasa diskusija, kas notiek Johana Kristofa Broces dzīvoklī ap 1787. gadu, kurā Grass paceļ Šilleru pāri Herderam un Gētem, skatāma Praviešu kluba kontekstā.
Kluba otrais darbības periods saistīts ar 1790gadiem, kad tā centrs - apgaismotājs Frīdrihs fon Meks, kas dažus gadus studējis Kēnigsbergā, tai skaitā pie Kanta un 1791. gadā kļūst par Rīgas apriņķa tiesas piesēdētāju jeb asesoru. Ap viņu pulcējas nopietna, labi izglītota jaunatne, brīvdomīgi un apgaismoti jauni cilvēki, kurus vieno idejas, t.sk. par lauku ļaužu dzīves uzlabošanu - ši lokam pieder Merķelis, Karls Grass, de Latrobe u.c. Svarīgi, ka lokam piederīgi teologi, kas lauku draudžu mācītāji,kam turienes īstā ainaskaidra - brīvmūrnieks Georgs Ludvigs Kolinss (Collins, 1763-1814) un Traugots Andrē (Andrä). 1788. gadā Rīgā ierodas arī Karls Gotlobs Zontāgs, sākumā Rīgas liceja rektors, kopš 1790. gada Kēkaba baznīcas mācītājs. 1795. gada 11. novembrī Merķelis viņam nosūta "Latviešu" manuksriptu. 1795. gada decembrī Zontāgs uzstājas ar runu landtāgā, kas vēlāk publicēta ar nosaukumu Ermunterung zum Gemeintgeist jeb "Pamudinājums uz kopīgu garu", kas jādomā - Merķeļa ideju iespaidots, pauž aicinājumu muižniekiem uzlabot zemnieku stāvokli. Zontāgs nepieder pie Praviešu kluba, bet būtiska ir Rīgas garīgā gaisotne un ideju cirkulācija tajā. Praviešu klubs izjūk 90gadu vidū, iespējams te sava nozīme divām gandrīz vienlaicīgām nāvēm - 1794. gada 2. februārī mirst fon Meks, 25 gadu vecumā, šajā pašā mēnesī izdara pašnāvību Karls Gromans. Izjūk arī bijušais teātra ļaužu loks, Grass un Merķelis izceļo uz ārzemēm.
Pēc: Georg von Rauch. Der Rigaer Prophetenclub. In : Kulturbeziehungen in Mittel- und Osteuropa im 18. und 19. Jahrhundert. Hrsg. von W.Kessler, H.Rietz, G.Robel. Berlin: U.Camen, 1982, S. 233-245.
Praviešu klubs Baltijas vācu literatūrā: Friedrich Pilzer. Propheten-Club. Rigasche Zeitung, Nr.38 (1869) - Nr. 53 (1869).