Andras Manfeldes emuārs Posterous

KrājumsLatvijas literatūra
Nr.4
NosaukumsAndras Manfeldes emuārs Posterous
Apraksts

Par kolekciju

Rakstniece Andra Manfelde personīgo emuāru vietnē Posterous rakstīja no 2010. gada 6. oktobra, kad devusies uz Gotlandē esošo Visbijas Rakstnieku un tulkotāju centru, līdz 2013. gada 11. aprīlim, kad izdarīts pēdējais ieraksts. Emuāram dots apakšvirsraksts Visbija – Dieva zeme jeb Gotlandes reportāžas. Par bloga tapšanu un tā sākotnējo ieceri intervijā ar Ilzi Vītolu laikrakstam "Latvijas Avīze" stāsta autore:

"Nedomāju, ka Visbijā būs tik skaisti! Dzīvoju mājā uz klints, lejā katedrāle, vēl zemāk – kalns un jūra. Sēdēju pie datora un pa logu redzēju, kā saule riet jūrā, kā aizslīd kuģi, kā debesīs pazūd lidmašīnas aste… Bieži aplūkoju katedrāli. Izstaigāju arī Fores salu, kur sava mūža pēdējos 40 gadus dzīvojis slavenais zviedru kinorežisors Ingmars Bergmans. Man patika klaiņot pa klintīm, nezinu, kā tas varēja notikt, ka esmu redzējusi tik daudz! Visbijas laikam Kaspars Dimiters man uztaisīja blogu http//andramanfelde.posterous.com, lai rakstu. Biju diezgan skeptiska – kā tā uzreiz var tīmeklī krāmēt iekšā? Bet tieši bloga esamība mani pamudināja domāt – tā, šodien taču arī kaut kas ir noticis! Trīs nedēļas un trīs dienas, kamēr biju Visbijā, man ik dienu bija ko teikt un rakstīt blogā, izņemot divas. Viendien bija uznākušas lielās skumjas, bet otrā rakstīju stāstu. [..] Rakstīju dzejā un starpžanrā – līdzīgi kā grāmatā “Zemnīcas bērni”. Kādu dienu aizgāju uz katedrāli, paskatījos uz vitrāžām, aplūkoju veco altāri ar kokgrebumu. Tur attēlots resns, trīs gadus veca bērna lieluma eņģelis, kurš stāv pie Paradīzes vārtiem un nelaiž iekšā Ievu un Ādamu. Tas mani tā iedvesmoja, ka nolēmu nākamgad apkopot un izdot mazu kabatas formāta krājumiņu “Eņģeļtaures Gotlandes klintīs. Dzejas un esejas”. Tās eņģeļtaures ir puķes, kas pilnīgi neiespējami uzdīgst klintīs, lai gan tām vajadzīga trekna zeme. Bet tā klints ir mana dvēsele. Visbijas dabas vienreizējais, lielais skaistums, rudens skaistums… un es vienā brīdī tur uzplauku kā eņģeļtaure. Atgriezusies mājās, domāju, ka blogu neturpināšu. Tomēr rakstu gan. Tā ir savāda pieredze. Kad Ojārs Vācietis uzrakstīja dzejoli, viņš zvanīja draugiem un nolasīja to, jo pirmajā brīdī gribas dalīties ar kādu. Tagad ir interneta laikmets un es tikko uzrakstīto līdzdalu blogā. Lai arī saprotu, ka varbūt pēc nedēļas, mēneša, gada domāšu, ka dzejolis nekur neder, bet tieši tajā brīdī ir izdevies pateikt tieši TĀ."

Intervija pieejama: http://blogs.krustaskola.lv/archives/11278

Literatūrkritiķis, rakstnieks Guntis Berelis reiz savā blogā ievietotajā ierakstā "Kāpēc rakstnieki neraksta blogus" (02.02.2012) rakstījis:

"Racionālais prāts teic, ka situācija ir vismaz paradoksāla: ja par rakstnieku pieņemam cilvēku, kurš bezformīgās domu masas pārtapināšanu sakarīgā tekstā izkopis līdz pilnībai un kuram šī nodarbe tātad ir bezmaz tikpat dabiska kā elpošana, procentuāli tieši starp rakstniekiem vajadzētu būt krietni lielam skaitam blogeru. Nekā – rakstnieki blogus neraksta. Bezmaz kā unikāls piemērs nāk prātā Andras Manfeldes blogs, kurā savulaik ciešā tuvplānā varēja vērot, kā tapa viņas nesen iznākusī grāmata Ceļojums uz mēnesi."

Blogošanas platforma Posterous savu darbību izbeidza 2013. gada aprīlī, slēdzot tajā rakstošo blogotāju vietnes. Šajā kolekcijā piedāvājam iepazīties ar Andras Manfeldes rakstītā bloga ierakstiem.


instrukcija

Šeit tiek publicēts tik tikko uzrakstītais. Varenais Cenzors Laiks vēl nav labojis kļūmes. Ne garīgas, ne stilistiskas, ne gramatiskas. Ojārs Vācietis, uzrakstījis dzejoli, zvanījis draugiem un teicis: "Paklausies!" Esmu pārliecināta, ka Vācietis, Kunoss, Lorka, Apolinērs, pat Tagore, savus dzejoļus "ieblogotu." Kad rakstu, tad esmu.

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.
SīkbildeVienības Nr.NosaukumsTeksta fragmentsKategorijas 
   
#LIT-4-222. VisBijaNo prāmja izkāpjot jāiet tikai pret kalnu. Koferis kļūst divkārt smags, sintētiskais puskažoks karsts un sviedrējošs kā skafandrs, soma no Gerkena jau Latvijā pārplīsa un nu garāmgājējiem demonstrē sarkanas iekšas, t.i. manu halātu. Pret kalnu pa bruģi, ieliņām šaurām un īsām. Tad jau 30metrīgā Zosu iela Ventspilī bija teju vai ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-333. PlaušasĒrģeles ir baznīcu plaušas. Tikai ieskanoties ērģelēm baznīcas kļūst par vienotu organismu. Vismaz tās, kam gotiskās ailes un barokālie enģeļi. Tikai ērģelēm skanot resno eņģelēnu mutītes vairs neķiķina, bet brangie vaigi pūš, auro, rūc. Tikai ērģelēm skanot tāltālās ticīgo dzīves noloba dekoratīvo audeklu līdzību. Skat, tie esam mēs paši. Ar ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-444. GaudiNaktī vējš bija Gaudi. Gaudodams reibināja un man tā vien liekas, ka uzvirpināja gaisā jaunus cietokšņus, baznīcas vītņveida torņiem, pārdroši krāšņām proporcijām. Ūdens kapilāri klauvēja stiklā, es nemodos. Baznīca zvanīja. Prāts skaitīja septiņi, bet es nemodos. Tikko saulīte norāva nakts aizsegu, tā vēja celtnes sabirza atpakaļ sapnī, gaudo vai negaudo, ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-555. BaznīcaBaznīcas zvans ir svētelis. Jo svētī katru stundu. Un vēja spārni ar zvana stārķisko spārnošanos cīkstas ik ceturksni. Van Gogs teica – „gleznojot krāsas pārvēršas liesmā.” Es gribētu, lai mani burti pārvēršas krāsās. Kad skatos uz vitrāžām. Bezsaules diena, apmākusies, bet vitrāžām ar to pietiek. Tās ir tik skaistas, ka ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-666. LūžņiZviedri visur nomētā savus riteņus un tad vēl viņi brauc ar sagrabējušiem volvo. Manam brālim ir bijuši vairāki bembji un merši un pašreiz viņš Norvēģijā domā par džipu. Un tad man uznāk lielum lielās skumjas, jo pie mums jau nekad nekad nevarēs nomētāt riteņus un braukalēt ar lūžņiem.Šodien stāvot uz ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-777. Cilvēki un vārdiPalodzes ir Visbiešu, jeb Visbijāņu, skatuvītes. Kas tik tur nav sakrāmēts. Visbiežāk svečturi, puķu podi, lampas ar mežģīņu abažūriem, Gotlandes aitas mālā un porcelānā, citi zvēri, lelles, kuģu modelīši, karodziņi, bet gadās arī pa grāmatai. Kad es piegāju tuvāk, tad ieraudzīju to, ko man varbūt nevajadzētu tālāk rakstīt. Uz grāmatas ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-888. KlintisAtradu klintis, izrādās tomēr dabas, ne cilvēku roku plēstas. Augstākas par lapegļu galotnēm. Noaugušas ķērpjiem, ērkšķiem. Kadiķu lērums. Ar sazilējušiem ogu ķekariem. Tādiem matēti violetīgiem un, likās, pat sulīgiem, kaut gan garšoja, saprotams, pēc kadiķa. Tad vēl visādi citādi ērkšķu augi. Un mežrozes saldas, saldas. Kāpelēdama izbiedēju savus piecdesmit sīkus ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / dzeja / dzejolis
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-99Visbijas ainavas II***ejot es šķeļu skaistumu kā kuģis sāļo - jolapas krītot smejas klusiem cilvēku smiekliemkastaņi pārsprāgst kā dzemdētājas bailesbruģis rūtiņās rēķina vēl vienu pirmziemniekuno apledojušām klintīm palikušie kūleņos jūrājau visu rudeni tie snaiksta savas roņu mutītes bailēs un slāpēs vien retais mīlā
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / dzeja / dzejolis
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-10109. LiraZiedojumu kastē iemetu zviedru naudu uz kuras bija uzzīmēta lira. Tagad deviņas dienas man pienākas pa svecītei. Ja ievēro rakstiskos noteikumus. Es vēl joprojām nesaprotu zviedru naudas vērtību. Nauda man ir zīmējums. Otrā pusē smaidīja skaistule ar sārto rozi. Tā nu es tagad ar pilnām tiesībām varu saukties – liriķe.Kovārņi ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-111110. ZeltsŠeit patiesi ir kaut kas karalisks. Ne tikai tāpēc, ka virtuvē uz zaļas marmora plāksnes ar zelta burtiem rakstīts, ka māte karaliene šo namu veltījusi savam dēlam Ansim. Ne tikai tāpēc, ka puķotajiem šķīvjiem otrā pusē uzzīmēts kronis. Ne tikai tāpēc, ka uz pelēkā marmora palodzes plastmasa pudelē „Neptunas” kadiķa ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-121211. Tas, kurš irAizgāju apsveicināties pie zelta Dievmātes. Karalienes kronis. Scepteris un otrā rokā Jēzus bērns. Kājiņas nostieptiem pirkstgaliem, vienādiem pirkstiņiem - „do, do, do.” Man katru reizi gribas pieskarties marmora kristāmtraukam. Salikt rokas kā pirmziemniekam. Piekļauties, paklusēt, pabrīnīties. Pirmais brīnums bija ūdens, tad vīns, tad asinis. Ja nu es pārvēršos vīnā, ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-131312. Nakts sveicieniKatedrāles kovārņmelnos torņus tumsā nevar saskatīt. Dienā tik gaišpelēkie mūri nu tumsnē naktij līdzi. Stieg melnumā iekšā. Bet zvaigznes un zelts vienādi. Tad nu naktī tik savādi sanāk. Katedrāle. Tālāk seko nekas. Tumsas tukšums. Un tad atkal gaisā piekabinātās tornīšu smailes diskutē ar zvaigznēm.*zvaigžņu dadži drāklēti samtāmēness zilgajā pjēro smaidājūras ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / dzeja / dzejolis
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-141413. Zviedru labumi1. Baznīcā nav neviena. Sevišķi centīgās tantiņas nesargā dārgumus un neuzmana kā tu pagriezies, apsēdies, paskaties. Neviena. Ja palaimējas, vien ērģelnieks. Ziedojumu trauks gan pieķēdēts pie melnā metāla svečtura, kurš atgādina astoņdesmitajos tik populāros kamīna piederumus kempingos.2. Baseins nesmird pēc hlora (tikai mazliet). Medmāsas ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-151514. Baseina zēns ar apelsīnu un citiBaseina, vai peldētāju, vai parolona dēlīšu uzraugs mizoja apelsīnu. Tik ļoti smaržoja, ka hlora smaku vairs nemaz nevarēja sajust. Ļoti lēni nolobīja, noplēsa visus baltumiņus, sadalīja pa daiviņām, vēl nokņibināja baltos krikumiņus un ēda tikpat lēni un sapņaini, ka man jau paliek garlaicīgi rakstīt.Saunā pusaugu meitenes kaut ko trieca. Es ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
#LIT-4-161615. Meitene ar apelsīna sirdiVēja svērtenis gaismas vālu triec lejā no klints. Baznīcas dārzā sēž meitene. Viņa teica: „Vasarās mana sirds ir apelsīns, ziemās citrons.” Laika un ūdens jūra klausījās aizturējusi elpu, neatbildēja. Bet tad atkal aizgūtnēm – ieelpa, izelpa. Ieelpa, izelpa. Kuģa daiviņa trīsuļojot attālinājās no krasta. „Tas no gaismas.” Meitene turpināja. Ledaino ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
1716. Balts un melnsZem mana loga grieķis un grieķiete. Grieķim baltas bikses, grieķietei balta šalle. Grieķim balta rāvējslēdzēja švīka pār melno vēdera ovālu. Grieķietei melna jaka un bikses, bet balti mati. Grieķim mati melni ar baltiem, tādiem kā dzīpariņiem. Viņi abi pīpē baltas cigaretes un pūš mellus dūmus. Smejas baltus, skanīgus smieklus.Apkārt baznīcai ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
18Faro***iemācies būt uz klintīm un skatīties tik ilgi līdz horizonts pārvēršas iemutes taisnajā līnijāvēl vienu izelpu ilgāk un tu redzēsi kāFāro vīriešu pirmssāpju dūres un gludenie torsi un slapjie akmeņi runā ar Bergmanisalas smiltīs guļ viņa audu ciparnīcalaiva kurai zvīņainās peldētu cauri ja vien žaunas nerītu slāpeklitās elpo laiku aiz ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / dzeja / dzejolis
1917. Bergmaņa ceļšPiecēlos sešos, izgāju laukā, lija lietus, putns smējās.Iepriekšējā vakarā „guglē” biju apskatījusies, kur atrodas Ingmāra Bergmaņa mājas un izvēlējusies tās par galamērķi. Tikai „buss” kā pieripoja pie prāmja malas, tā apstājās. No vadītājas vārdiem es tik vien sapratu kā - „summer.” Skaidrs, vasara beigusies, ar tūristiem cauri, veikaliņi „close” un ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
2018. Akmens rakstībaŠodien debesmannas smalkmaizītes pārvietojas ar vējspārnu ātrumu sirds sekundē. (Mākoņi).Zelta gaiļa tornī uzmirdz iluminators. Apaļš lodziņš koka durtiņās. Apkārt tornim vijas margas. Tik augstu tūristus nelaiž. Tūristi kāpj akmens tornī, zem zvana. Viņu melnie silueti kā milzīgas zvana mēles retumis sakustas. Aizvien retāk. Faro salā ziemā ir 140 iedzīvotāji. Visbijā? ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
2119. Pēc astoņpadsmitCeturksni pirms pieciem baznīcas kalpotājs no masta, kas pagalmā, satin karogu. Staigā pa baznīcu žvadzinādams atslēgas. Varbūt runā ar mani? Atgādina, ka piecos baznīcu slēdz. Vēl taču man dažas minūtes. Skatos kā vienā no kokgrebumiem dūšīgs zeltmatis enģelis apskāvis zemeslodi ar nepareizām kontinentu kontūrām. Vakara gaisma caur vitrāžu stikliem ietonē ...
Žanri / Literatūra / Literatūras veidi / proza / biogrāfiskā proza / dienasgrāmata
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.