Vīzijas un īstenība

Vērtējums kritikā un sabiedrībā


“Es ilgās nomiršu, pēc savas dzimtenes...


Jonāss Miesnieks ir pazīstams noveļu un romānu rakstnieks.
Nesen iznāca viņa noveļu un stāstu krājums “Kviņķu kalns”. Rakstniekam būtisks
sirds siltums, smeldze un pār visām lietām dziļš, īsts pārdzīvojums.
Pārdzīvojuma īstums, dziļums un spēks ietekmē un aizrauj lasītāju arī jaunajā
dzeju grāmatā. “Vīzijās un īstenībā” sakopoti dzejoļi, kas uzrakstīti daudzu
gadu tecējumā. Gadu skaitļi gan nav minēti, bet tas noprotams no satura.
Dzejnieks nav centies pēc jaunām formām, rakstījis pa lielākai daļai četrrindes, jambus un trohajus, vietumis arī
daktiļus. Dažbrīd ir arī brīvais pants. Šo grāmatu viņi veltījis savas pāragri,
traģiski mirušās meitas Gundegas piemiņai. Dzejolis “Gundegas aiziešana” (67.
lpp.) ir viens no skaistākajiem visā grāmatā. Pārsvarā dzejas par dzimteni, sākot no Latvijas dibināšanas, līdz traģiskajiem notikumiem. Dzejnieks
tik spilgti un neviltoti pārdzīvojis savu laikmetu un līdz ar to Latvijas un
visu mūsu likteņus, ka dzejoļi brīžiem lasāmi kā latviešu tautas likteņu
grāmata. Tur atainojas jaunībā vadītās dienas dzimtenē ar neaizmirstamo,
pazīstamo dzejoli "Balsis" (9. lpp.) u. c., vēlāk trimdas gaitas un ilgas,
nebeidzamas ilgas pēc zaudētās dzimtenes. Lai cik traģisks un skumjš dzejnieka
pārdzīvojums, nekad Jonāss Miesnieks tomēr nekļūst necerīgs.


Grāmata ir arī pārdomu lirika un daža mīlestības dzeja. Daži
dzejoļi ballādiski. Vispār Jonāsa Miesnieka dzejai ir vienmēr it kā vēstītāja
forma, daudz notikumu; tas dara šo dzeju viegli saprotamu un jutekliski
tveramu. Gleznas dzīvo. Valoda tvirta un gleznaina, ar brīnumainu “jonāsisku”
īpatnību. Kaut vai šādas rindas: “Kas tevi, māsiņa mazajā, žēlos?” (53, lpp.)
vai “Vilkaču mēnesī irbīte netekā” (21. lpp.), “Dvēsele mana kā paipala tekā /
Latviešu sētai rau' apkārt ar vienu” (25. lpp.), vai arī šāds pants: “Tumsā jau
nora, tumsā jau ārs, / Tumsā jau jāņogulāji. / Mājai apkārt tik saulītes dārzs.
/ Reiz kur tu atbubināji.” (41. lpp.) Pagadās arī reizēm valodas negludumi (11.
lpp) u. c., un reizēm dzejnieks lietā pārāk “smagus” salikteņus
(skumjsmaržojošām — 27. lpp.) u. c.)


Jonāss Miesnieks pēc sava dzīves skatījuma ir
eksistenciālists un kā tāds viņš atklājas arī savos pārdomu dzejoļos. Kas vēlas
tuvāk tvert dzejnieka gara soli, bus priecīgs lasīt dzejoļus: “Dzejnieks” (10.
lpp.); “Pašportrets” (23. lpp.) u. c. un sevišķi dziļas pašatklāsmes pilno
“Dzīvības sapnis” (24. lpp.). Dzeju grāmata: “Vīzijas un īstenība” ne tikai
iepriecina lasītāju ar savu valodas labskanīgumu, izjusto un dziļi pārdzīvoto dzeju, bet arī ar savu gaumīgo
ārējo ietērpu. Vāku un titullapu ļoti delikāti zīmējis Harijs Gricēvičs. Tekstu
ar roku salicis, iespiedis un iesējumu darinājis Roberts Joskovskis. Grāmatu
rotā arī Gundegas dvīņu māsas Maijas Miesnieces-Bērziņas akvarelis melnbaltā
reprodukcijā.” (Teksta autore: Karola Dāle)