Vēlais viesis
K. Ābele kultivējis t.s. gotisko balādi ar tai raksturīgām detaļām - kapsētu, līķiem, spokiem, nelaimju priekšvēstnešiem, ņemot vērā vācu dzejnieka B. fon Minhauzena balādes teoriju un par vēsturisko fonu lielākoties izmantojot 18. gadsimta mēra un Ziemeļu kara traģiskos notikumus
Elzas Ābeles ilustrācijas.