Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums

KolekcijaEm. Benjamiņas izdevniecība
NosaukumsMazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums
Papildu informācijaAlberta Kronenberga sarakstīta un ilustrēta grāmata. Izdota atkārtoti – 1958., 1987. (Stokholma), 1997., 2017. gadā.

Pirmā bērnu grāmatu ilustratora Alberta Kronenberga (1887–1958) paša sarakstītā un ilustrētā pasaku grāmata bērniem divās daļās “Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums” (1931).

Grāmatas iznākšana ir nozīmīga A. Kronenberga biogrāfijā. Līdz tam ievērību pelnījis kā pirmais Andreja Jesena izdevniecības izdevumu ilustrators, viens no 20.–30. gadu atpazīstamākajiem un populārākajiem grāmatu grafiķiem, kurš veidojis māksliniecisko apdari E. Birznieka-Upīša, Raiņa un citu rakstnieku bērnu grāmatām un tulkotajai bērnu literatūrai, ar bilžu stāstu “Mazais ganiņš” 30. gados A. Kronenbergs piepulcējās latviešu bērnu rakstnieku saimei. Mākslinieka ienākšana latviešu bērnu literatūras laukā gan izrādījusies visnotaļ nejaušas un laimīgas sakritības rezultāts. Domājams, reaģējot uz iepriekš saņemto kritiku, E. Benjamiņas izdevniecība bija ieplānojusi izdot vēl nebijušu, krāšņu bērnu grāmatu. Grāmata būtu četrās krāsās, iegādājama salīdzinoši lēti un vēstītu par ganu zēnu. Par ilustrētāju jau bijis uzrunāts A. Kronenbergs, bet radušās grūtības atrast piemērotu tekstu, ko galu galā apņēmies radīt mākslinieks. Kā norāda Jāzeps Osmanis,
“ierosmi humoristisko bērnu pasaku poēmu radīšanai A. Kronenbergam deva V[ilhelma] Buša dzejojuma “Makss un Morics” atkārtotie izdevumi Aspazijas atdzejojumā ar V. Buša karikatūriskajām bildēm. Tā arī 1930. gadā A. Kronenbergs nolēma izmēģināt roku un izveidoja brīnumainiem, pasakainiem piedzīvojumiem bagātu joku stāstu pantos “Mazais ganiņš” – lasāmu un skatāmu, jo teksts bija rūpīgi saskaņots ar krāšņajām, pasakainajām ilustrācijām.” (Jāzeps Osmanis. Saules akmens: latviešu bērnu literatūras gadu gaita. Rīga: Liesma, 1977, 282. lpp.)

Grāmata tapusi ātri, 1931. gada pavasarī Rīgas Jūrmalas vasarnīcā. Kā norāda A. Kronenberga dzīves un daiļrades pētnieks Juka Rislaki, “pie darba Kronenbergs ķērās nopietni – par to liecina saglabājušās uzmetumu klades, starp kurām ir arī Emīlijas Benjamiņas drukātavā tapušas burtnīcas. [..] Kronenbergam bija idejas, un viņš bija ražīgs – strādāja vienlaikus pie vairākiem sižetiem. Bieži teksta burtnīciņas katrā lapaspusē tika rakstīta sava pasaka, no kurām daļa laika gaitā izauga par grāmatu.” (Juka Rislaki. Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade. Rīga: Neputns, 2017, 125)

“Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums” iznāca 1931. gadā divās daļās (16 un 33 lapaspuses), jo Benjamiņa uzskatīja, kam sākotnējais variants būtu pārāk garš. Formāta ziņā tās ir lielākās no Kronenberga grāmatām. Stāsts sākas reālistiski, bet drīz ievirzās pasaku un fantāzijas pasaulē. Zēns, kurš ir kārtīgāks nekā viņa slinkie un nejaukie brāļi, dodas viens pats uz mežu, lai sameklētu mīļo zaķīti (grāmatas vēlākajās versijās sivēnu un aitu, pareizāk sakot, raganu Babu, kura šos zvērus aizvedusi; arī citādi stāsti atšķiras visai ievērojami. Zaķīti viņš kādreiz atradis ganos un ganu kulē pārnesis mājās. Ideja acīmredzot radusies no tautasdziesmas:
Šis prasīja, tas prasīja,
Kas ganam kulītē,
Ganiņam kulītē
Zaķis ausis skurināja.

Meklējot kopā ar ganiņu, nonākam Zaķu ciemā vilka dēla kristībās, rūķīšu gadatirgū, mājiņā ar vistas kāju jeb raganas mājā, pie debesu vārtiem, vecā velna mājās, Leiputrijā. Pēc tam stājamies pretim veselam laupītāju pulkam, tiekamies ar neganto raganu, Sēņu vecīti, vīrieti, kam deguns kā strazda knābis, Laika vecīti, Vēja māti, Ūdens māti, koku rāvēju, velna dzirnavnieku, Sniega māti… Ganiņš satiek arī Ziemassvētku vecīti, tāpat Svēto Pēteri, kas neielaiž zēnu debesīs (bet viņš tur tomēr ielavās līdz ar ubagu, kuru Pēteris laipni uzaicina. Pa starpu ganiņš nonāk lielas zivs vēderā un izglābjas no turienes – tātad bībelisks sižets. [..] Zēns atgriežas mājās kopā ar Ziemassvētku vecīti, un pēdējā zīmējumā, ciema bērnu kopīgajos Ziemassvētkos, var redzēt eglīti un skapi, uz kura uzrakstīts gada skaitlis 1931.” (Juka Rislaki. Vilki, velni un vīri. Alberta Kronenberga dzīve un daiļrade. Rīga: Neputns, 2017, 139, 140)

Kritika pēc grāmatiņas iznākšanas kopumā labvēlīga, izceļot A. Kronenberga valodas vieglumu un saprotamību, skaistās ilustrācijas un pasakas brīnišķīgos notikumus, kas piesaistīs daudz jauno lasītāju, turklāt ir pamatoti latviskā vidē, tālab saprotamāki un tuvāki nekā līdz tam no ārzemju avotiem aizgūtie motīvi un pasaules uzskats:
“Valoda vienkārša, tautiska humora caurausta; stāstījums dzīvi, primitīvi gleznains, – mazajam lasītājam viegli aptverams un fantāziju ierosinošs. Ne mazāk izteiksmīgas tekstam pieskaņotās krāsainās ilustrācijas, kuras bez savām tīri mākslinieciskām vērtībā, t. i., kompozīcijas izdomas un tīkamā kolorīta, vēl izstaro tīri latvisku garu. Kronenberga pasakas figūras – bez sevišķas viltības, naida, nežēlības, kādas bieži vien agrāki sastapa vācu bērnu pasaku izdevumos.” (V. Puķe. Kronenberga “Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgie piedzīvojumi”. Latvijas Sargs, Nr. 4, 1932, 27. janvāris, 6. lpp.)

Grāmatas gaumīgo vizuālo ietērpu uzteicis, piemēram, rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis (1871–1960), atzīstot, ka “[p]ar grāmatas izpildījumu un glītumu var tikai nopriecāties katrs īsts grāmatu draugs. Ar pilnu tiesību un lepnumu to tagad varam likt blakām kaut kuram krāšņākajam lielo tautu izdevumam ārzemēs.” (Birznieks-Upītis. Mazais ganiņš. Jaunākās Ziņas, Nr. 22, 1932, 29. janv., 5. lpp.) Apsveikumus izpelnās arī izdevēja, “kura vairs nav izlietājusi ārzemju ilustrācijas un tekstus kā agrāk, bet devusi darbu mūsu pašu māksliniekam” (K. Šreinerts. Kritika. A. Kronenberga “Mazais ganiņš”. Nākotnes Spēks, Nr. 1, 1932, 1. janvāris, 46. lpp.). Aizrādījumi gan izskan par abu grāmatas daļu augsto cenu (katra grāmata maksā 3 latus), kas tomēr tiek atzīta par atbilstošu darba vērtībai.

Jau 90. gados atskatoties uz Alberta Kronenberga grāmatu, komponists Andris Vītoliņš uzskata, ka tieši tās pirmais izdevums uzskatāms par labāko latviešu bērnu grāmatu.

Grāmata “Mazais ganiņš”, kurā pirmoreiz tik labi harmonēja aizrautīgs, dzīvespriecīgs vēstījums un košas ilustrācijas, iemantoja lielu atpazīstamību, tika ātri izpirkts un kļuva par bibliogrāfisku retumu. Mūža nogalē A. Kronenbergs grāmatiņu pārstrādā un papildina, bet padomju režīmam pielāgotā un jau pēc viņa nāves 1958. gadā Latvijas Valsts izdevniecības izdotā poēmas versija tomēr neiemanto tādu popularitāti kā pirmizdevums. Šajā “Mazā ganiņa” versijā būtiski pārkārtojumi – meklēts tiek nevis zaķis, bet sivēntiņš un aita, pazudušas reliģiskas alūzijas, ganiņš sastop nevis Ziemassvētku vecīti, bet Sala veci u. tml. 1987. gadā Stokholmā apgāda “Atvase” izdevumā grāmata tika atkārtoti reproducēta no 1931. gada oriģināla, ar autentisko mazā ganiņa tēlu iepazīstinot arī jaunāko paaudzi. Jaunākie grāmatas izdevumi klajā nākuši 1997. un 2017. gadā.

Pēc pirmās grāmatiņas panākumiem Alberts Kronenbergs saņem jaunu pasūtījumu no Emīlijas Benjamiņas un jau nākamajā gadā “Jaunāko Ziņu” dobspiestuvē iznāca otra A. Kronenberga sarakstītā un ilustrētā grāmata bērniem – paliela formāta dzejoļu krājums cietos vākos “Zelta laiki” (1932). Lai gan turpmāk mākslinieka grāmatas iznāca jau akciju sabiedrības Valters un Rapa apgādībā, rakstnieka Alberta Kronenberga atklāšana atzīstama par vienu no Emīlijas Benjamiņas īstenotās izdevējdarbības lielākajiem sasniegumiem.

Rakstu sagatavoja Signe Raudive 2021. gada 13. septembrī.
IzdevējsEm. Benjamiņas izdevniecība
Izdevuma veidsgrāmata
Darba veidsoriģināldarbs
Klasifikācija
Darba autors
Izdevējs
Mākslinieks
Faili
Izdošanas gads/vieta1931
Rīga
Rīga

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
1931Izdošanas gads/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.