Mācos rakstīt jeb Ātrs palīglīdzeklis poētisku tekstu apguvē

Dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera (1957–2011) tetraloģijas pēdējā, ceturtā, diemžēl nepabeigtā, grāmata ir tapusi viņa pēcslimības periodā. Pēdējos gados rakstītajos dzejoļos atbalsojas arī autora to gadu dvēseles stāvoklis (īpaši dzejoļos "no mazās ķīnas piezīmēm"). Tetraloģija ir slavas dziesma latviešu valodai.

Publicitātes informācija
Dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera grāmatu "Mācos rakstīt jeb ātrs palīglīdzeklis poētisku tekstu apguvē", kas ir tetraloģijas "Valodas ainava" ceturtās grāmatas I daļa, pēc autora atstātajiem materiāliem sakārtojuši Māris Salējs un dzejnieka meita Indra Brūvere-Daruliene. Grāmata ietver sarežģītu, bet dzejnieka jau daļēji strukturētu poētisko materiālu – autora vēlīnos dzejoļus, vairākus atdzejojumus: poļu pasaulslavenā dzejnieka Zbigņeva Herberta piecus darbus no jau pazīstamā Pana Cogito cikla un arī Turku sūfistu dzejnieka Jūnusa Emres "dievupsauksmes", kā tos raksturojis atdzejotājs, jeb poētiski-reliģisku dziedājumu atdzejojuma piecas versijas, kas atklāj atdzejotāja izvēļu daudzveidību un teksta pārmaiņas tulkošanas-interpretācijas procesā, kā arī vairāki citi Emres dzejas darbi ar atdzejotāja komentāriem. Grāmatu turpina pieci Helderlīna dzejoļi un pieci pazīstamā lietuviešu autora Antana A. Jonīna darbi. Krājumam pievienots arī dzejnieka it kā atdzejotais, it kā izgudrotais tēls Āšiks no Konjas, sūfijs, kura teksti latviešu valodā rāda Brūvera stilizācijas kapacitāti un atklājas trauslā robežā starp atdzejas un sevis citā teksta struktūrā pārdzejošanas darbu. No lasītājiem senāk pazīstamiem dzejas tēliem arī šajā grāmatā atdzimst literatūrvēsturiskā alūzija: Kirils Pelns, parādoties gan dzejoļos, gan īsas lugas veidā sarakstītā poētiskā tekstā "Izgāztuvju vējš".

Avots: apgadsmansards.lv