Indra

Senindiešu "Rigvēdas" 11. nodaļas tulkojums.

Tulkojums visticamāk veikts ar vācu valodas starpniecību, jautājums būtu vēl pētāms.
Fragments no senindiešu “Rigvēdas” 11. nodaļas. Siliņš tulkojuma komentārā raksta Rigveda savos vecākos posmos, kāds arī Indra, reprezentē visas indoeiropiešu cilts visvecāko dzejisko un pie tam ticības izteiksmi no gadu līdz divi tūkst. pirms Kristus (Matīsa Siliņa dzīves apraksts 1934.g. 12.maijā. RMM Rokr. Nr. 88.664 M.Sil. R1/1, 7.lpp.). Komentāra galā Siliņš velk paralēles starp senindiešu un latviešu kultūru: Tā apbrīnojama savas skaistās ticības dēļ. Indra ir senindiešu dievību pats augstākais un ar savu nosaukumu apzīmē arī “Mēnesi”, kas viņš jēgumā pirmatnēji gan tad ir bijis. Tāda skaista paļāvīga ticība Dievam izpaužas arī latviešu tautas dziesmās. Arī še pie mums Dieva jēguma “Vecā tēva” pasākums, kā izprotams, atausis no mēneša.
Siliņa "Rigvēdas" un latviešu senticības paralēļu meklējumus var skatīt arī plašākos kontekstos. 1926. gadā Latvijas Republikas Garīgo lietu pārvalde oficiāli reģistrē Latvju Dievturu draudzi ar tās idejisko līderi Ernestu Brastiņu vadībā. Jau iepriekš, 1925. gadā Brastiņš ir publicējis plašu darbu “Latviešu dievturības atjaunojums”, kurā skaidrots pamats latviešu – indiešu vēsturiskajai un kultūras kopībai. "Rigvēdu" vēlāk latviskā augsnē gulda arī Voldemārs Leitis grāmatā “Latviskā Indijas Rigveda” (1938). Šo izdevumu Brastiņš uzņem ar sajūsmu. Kaut arī nav ziņu, ka Matīss Siliņš būtu bijis dievturu draudzē, viņš nepārprotami šai kustībai kā latviskuma stiprinātājai simpatizēja.

Nosaukums oriģinālvalodā

Rigveda

Izdevuma veids

Publikācija

Darba veids

Tulkojums

Nr.

15

Tulkotājs

Izdošanas gads/vieta

19.01.1934, Rīga