Haralds Sīmanis. Dziesminieks

Publicitātes informācija
“Haralds Sīmanis. Dziesminieks”
vēsta par unikālu personību, kuras dzīvesstāsts saistošs ne tikai mūziķiem. Lai
gan Guna Rukšāne šo grāmatu ir izveidojusi, tās tapšanā piedalījies prāvs ļaužu
pulks – dziesminieka draugi un laikabiedri. Te apkopotas atmiņas, sarunas,
bagātīgs faktu un fotomateriālu klāsts, taču pats galvenais ir noskaņa. Brīva
un dabiska, sirsnīga un atklāta kā dziesminieka dzīve.


Haralds Sīmanis: “Es neesmu
revolucionārs. Viņš nav brīvs. Revolucionārs reaģē uz katru kustību, teicienu,
uz visu. Manī ir dumpīgums. Un dumpīguma skaistums ir brīvība.” (182. lpp.)


Baznīcu jumti un brīvdomīgas
dziesmas, atmodas laiks un Vides aizsardzības klubs, Cēsis kā viduspunkts un
maģistrāle startam uz sevi pašu. Atmiņas un atklāsmes, ar kurām dalās Haralda
Sīmaņa draugi un tuvākie. Blīvs un patiesīgs teksts, kura spraigums atgādina:
laiks nav tik svarīgs kā cilvēks un viņa apņemšanās. Dzīvi katrs veido pats un
katrs tajā pats iekārto savu dvēseli kā putnu ligzdā. Haralds Sīmanis visu mūžu
ir bijis sirdsapziņas dziesminieks, un kā tādu viņu atminas un mīl klausītāji,
draugi un domubiedri. Arī tie, kuri ar viņu sastapušies vien koncertos vai
ierakstos, tā sacīt – tikai caur dziesmām.


“Kad Vides aizsardzības klubs
talku kustībā posa un izmazgāja padomjlaika un ignorances aizlaisto Latviju,
Haralds Sīmanis bija neatņemama procesa daļa, lai gan viņa vieta bija īpaša. Viņš
pēc būtības darīja savu dziesminieka darbu – atrast pasaulīgos darbos
pārpasaulīguma zeltu,” grāmatas pēcvārdā raksta Latvijas Radio žurnāliste Anda
Buševica.


“Grāmata ieinteresēs arī
vēsturniekus un ikvienu lasošo cilvēku, jo esmu centusies parādīt arī laikmetu,
kurā veidojās brīvību mīlošais Haralds Sīmanis. Grāmatas tapšanā klāt stāvēja
visa Latvijas dziesminieku cilts, Haralda atbalstītāji un viņa mūzikas
cienītāji. Es nekad nebūtu uzdrošinājusies šo grāmatu sarakstīt, ja man nebūtu
tuva viņa mūzika ar savu neaptveramo dziļumu, ja gandrīz pusgadsimta garumā
nepazītu viņa cilvēcisko vienkāršību un garīgo smalkumu. Šie piecdesmit gadi
ietver čekas virsvadītos padomju gadus, pirmsatmodas brīvības nojausmu un jau
neatkarīgo Latviju. Lai kāda ideoloģija valdītu, Haralda radošās izpausmes
nemainās – viņš ir patiess un nenopērkams gan cilvēciskajā, gan radošajā
aspektā, kur viņš ir viens tāds savā neatkārtojamā dziedātāja un komponista
pasaulē,” atzīstas autore Guna Rukšāne.