Georg Stein, oder Deutsche und Letten: eine Erzählung aus der Gegenwart Kurlands

Romāns "Georgs Šteins jeb vācieši un latvieši. Stāsts iz Kurzemes tagadnes" sniedz vispusīgu ieskatu Kurzemes dzīvē, tās daudznacionālajā vidē 1860gadu sākumā. Tas ir pirmais prozas sacerējums Baltijas vācu literatūrā, kura centrā ir latviešu un vācu attiecības. Johanna Konrādija uztur spēkā pieņēmumu, ka latviešu emancipācija bez Baltijas vācu parauga, lietpratīgas pārraudzības un vadības nav iespējama. Protagonists Georgs Šteins jeb Akmeņu Juris ir latvietis, uzņemts Baltijas vācu ģimenē, skolots un audzināts, viņš tomēr nespēj iekļauties vācu vidē, arvien juzdams nepieciešamību strādāt savas tautas - latviešu labā. Iespējams, Georga Šteina prototips ir latviešu tautskolotājs Juris Neikens. Ar vāciešu audzināto Akmeņu Juri kontrastē vairāku jaunlatviešu tēli, viņu nejaukos raksturus un kultūras trūkumu Konrādija skaidro ar patstāvības un augstprātības centieniem, nerēķināšanos ar Baltijas vācu viedo virsvadību.
Būtiska loma romāna sižetā ir arī Kurzemes ebreju kopienas attēlojumam un ebreju emancipācijas jautājumam protestantu baznīcā.