Es skrēju pār dzīvi un kļuvu par dzeju...: Aspazija un Rainis šodienas skatījumā

Sastādītājas Astrīda Cīrule, Gundega Grīnuma.
Redaktore Sandra Zobena.
Atbildīgā redaktore Rita Meinerte.
Ievada autore Astrīda Cīrule.
Mākslinieks Kaspars Perskis.

Anotācija
Mūsu tautas zīmes ir Rainis (1865–1929) un Aspazija (1865–1943). Nešaubīgi ieņēmuši klasiķu pozīcijas, viņi nebeidz piedāvāt jaunas atziņas, jaunas savu darbu interpretācijas iespējas un caur savu personību un daiļradi gan lasītājam, gan pētniekam ļauj izprast pašiem sevi un vēstures laikmetu maiņas. Krājumā apkopoti 2003.–2005. gada konferenču materiāli.



Saturs
Rita Grāvere. Latvieši ceļā no cilts uz tautu un nāciju. Etnoloģisks skatījums
Astrīda Cīrule. Folkloras un vēstures materiālu izmantojums Raiņa traģēdijā "Indulis un Ārija"
Zanda Gūtmane. Tautas glābšanas ideja Raiņa traģēdijā "Indulis un Ārija" un Mārtiņa Zīverta traģēdijā "Vara"
Ilona Miezīte. Kaupo tēls latviešu literatūrā
Gundega Grīnuma. Rainis. 1905. gada vēstures projekts
Olga Senkāne. Romantiskā pasaules skatījuma zīmes Raiņa dzejoļu krājumā "Tālas noskaņas zilā vakarā"
Olga Senkāne. Raiņa dzejoļu krājumam "Vētras sēja" – 100
Skaidrīte Lasmane. Attīstības paradoksi un ētika
Rita Meinerte. Raiņa tekstu reminiscences kā Piektā gada revolūcijas zīme latviešu dzejā XX gadsimta pēdējā trešdaļā
Elīna Vasiļjeva. Mežs Aspazijas dzejoļu krājumā "Raganu nakts"
Ieva Kalniņa. Aspazija un Anna Brigadere
Ieva E. Kalniņa. "Tie divi radniecīgi dēmoni...": Veronika Strēlerte un Aspazija
Jānis Zālītis. Aspazija "baigajā gadā"
Gundega Grīnuma. Netapušā Kastaņolas muzeja tapšana
Viktors Hausmanis. Raiņa lugas trimdas teātros