Dīriķis kā literatūrvēsturnieks

LU studenta Kārļa Zirņa studiju darbs (rokrakstā ar tinti) ir veltīts Bernharda Dīriķa "Latviešu rakstniecības" (1860) un Dīriķa 1860to gadu pirmās puses recenziju analīzei dažādos aspektos. Noslēguma secinājumi: “Viņš [Dīriķis] bija pārāk uzmanīgs, lai savā
Latviešu rakstniecībā ienestu tautiskās cīņas. Ka viņš sava laika centienus un
vajadzības sapratis, rāda pati Latviešu rakstniecība ar savu eksistenci. Sava
laika dzeju Dīriķis tomēr nav sapratis, nedz arī spējis novērtēt. Tā par Alunānu,
ko mūsdienu kritiķi uzskata par latviešu mākslas dzejas īsto nodibinātāju.
Dīriķis piezīmē, ka S.d.p. [Sētas, dabas, pasaules] 3. burtnīcā Alunāna kungs
ar savām ziņģēm nekādi netiekot līdz nerīmētiem rakstiem. (..) Pamats šādai
Dīriķa nostājai gan laikam būs meklējams viņa paidagoģiskajā pieejā dzejai.
Alunāna dzejā nav tāda “vesela un gārda kodola” iekšā, kādu kāro Dīriķis, bet
Alunāna dzejas aistētiski formālos meklējumus viņš vēl nespēj par vērtību
uzņemt. Un beidzot – savu laiku jau aizvien visgrūtāk novērtēt”
Studiju darbs atrodas LU Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Zirņa darba titullapā ir J.A.Jansona ieraksts: "Darbs gan saturā, gan stilā izdevies ļoti labs" 1944.10.06.

Izdevuma veids

Manuskripts

Darba veids

Recepcija

Recepcijas persona

Izdošanas gads/vieta

06.1944, Rīga