Die Hauslehrerin in ihrem Berufe und ihrer Stellung

Pedagoģijai, galvenokārt mājskolotājas dzīves un izglītības, kā arī prakses problēmām veltīts izdevums, iespējams, viens no pirmajiem krājumiem mājskolotāju (sieviešu) vajadzībām, izstrādāts, balstoties autores pašas pieredzē. Teksts pilns laikmetīgiem vērojumiem, neuzkrītošām pamācībām un norādēm, balstīts modernajās audzināšanas teorijās. Darbs aplūko mājskolotājas dzīvi un pienākumus, sākot ar pirmajiem soļiem svešā ģiemnē, attiecībām ar darba devēju, samaksas jautājumiem, beidzot ar bērnu audzināšanu - gara un veselības kopšanu, svešvalodu apguvi, muzikālo izglītību utml. Konrādija norāda: "Darbs, tātad garīgs vai roku darbs, darbs savā vai citu labā, ir lielisks aizsardzības līdzeklis pret visa veida sliktu omu, tas ir miesas un dvēseles veselības priekšnosacījums. Tāpēc – žirgti pie darba, jaunā draudzene, jau no paša sākuma, no pirmajām dienām, un prieks par amatu sekos uz pēdām, kopā ar to dvēseles līksmība, kas ļaus arī apkārtni skatīt gaišās krāsās" (sal. 49. lpp.).