Vortāla vadītāja Eva Eglāja-Kristsone un redaktores Signe Raudive un Madara Eversone iepazīstināja ar vortāla plašajām iespējām un darbību – literatura.lv mērķiem un komandu, rakstniecības datubāzes institucionālo vēsturi un tapšanu kopš 2015. gada, kā arī datubāzes iespējām šodien un redaktoru ikdienas darbu, vortāla publicitāti un sabiedrības atsaucību. Vortālā šobrīd pieejamas 4922 personas, 3194 darbs un 246 apbalvojumi (1882 piešķīrumi), bet katru dienu ievadīto vienību skaits aug. Apbalvojumu sadaļa ir īpašs literatura.lv jaunievedums, jo līdz 2017. gadam nevienā resursā vienkopus nebija apkopotas ziņas par visiem literātu saņemtajiem apbalvojumiem. Tāpat apmeklētājiem pieejama organizāciju un karšu sadaļa. Savukārt domēnam literatura.lv divu gadu laikā bijis pusmiljons unikālo apmeklējumu un 1691 sekotāju Facebook vietnē. Nozīmīga sadaļa seminārā veltīta vortāla piecgades projektiem – pateicoties ilggadējam atbalstītājam Valsts Kultūrkapitāla fondam, un īpaši atzīmējot nesen īstenoto, Baltijas-Vācijas augstskolu biroja atbalstīto projektu "Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija" – literatura.lv redaktoru brauciens uz Minsteri šā gada augustā, par ko tuvāk vēstīja projekta vadītāja Māra Grudule un prieku par sadarbību pauda biroja vadītāja Ieva Pranka. Vērtīgs papildinājums vortāla attīstībā ir sadarbība pēcdoktorantūras projektu ietvaros, par ko vēstīja Zita Kārkla un Jānis Oga. Jau pavisam drīz tiks uzsākts valsts pētījumu programmā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" atbalstītais projekts “Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība”, kura vadošā institūcija ir LU LFMI, savukārt piesaistītie partneri – LU Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Lībiešu institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Liepājas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija. Ar galvenajām šajā projektā īstenojamajām aktivitātēm, kas tiks veiktas, izmantojot Literatura.lv platformu, – 1879.–1920. gadā tapušo romānu korpusa izveidi, grāmatnieku datubāzes sagatavošanu, rakstnieku un viņu literāro darbu ģeogrāfijas izpēti un ceļojumu kartēšanu, – iepazīstināja Eva Eglāja-Kristsone.
Semināra noslēgumā ceļavārdus nākotnei deva mūsdienu vortāla priekšteces – jau 20. gs. 90. gadu sākumā izstrādātās datubāzes “Literāti” izveidotāja un vadītāja Anita Rožkalne, izsakot gandarījumu par vortāla attīstību un akcentējot tā nozīmīgumu.
Nākotnē ceram uz vēl lielāku sabiedrības atsaucību un iesaisti, protams, arī uz finansiālo atbalstu un stabilitāti, lai varētu pilnveidot un būtiski papildināt vortāla funkcionalitāti. Iecerē ir sadarbība ar Rakstniecības un mūzikas muzeju, rakstnieku balsu (audio ierakstu) digitalizēšana, dažādu vietu (mājvietu, skolu, kapa) attēlu krātuve, rakstnieku emuāru un blogu arhivēšana un grāmatu jubileju atzīmēšana.
Ikviens aicināts iesaistīties vortāla pilnveidē! Vairāk par to lasiet Literatura.lv informācijas sadaļā!