Jānis Muncis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (4); Līdzautors (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Muncis
Personiska informācijaJānis Muncis (1886–1955) – režisors, mākslas un teātra teorētiķis, lugu autors, scenogrāfs, pedagogs, gleznotājs. 1910. gadā sācis dekoratora gaitas Jaunajā Rīgas teātrī pie J. Kugas, kopš 1912. gada scenogrāfs Interimteātrī Rīgā. 1. pasaules kara gados strādājis Maskavas Dailes teātrī un Petrogradas Marijas teātrī, mācījies V. Meierholda skatuves uzvedumu meistarības kursos.
1920. gadā atgriezies Latvijā, bijis viens no jaundibinātā Dailes teātra darbības teorētisko principu izstrādātājiem, režisors, dekorators, veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 70 Dailes teātra iestudējumiem. 1925. gadā Parīzē Starptautiskajā dekoratīvo mākslu izstādē ieguvis Grand Prix. 1926. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju, tajā pašā gadā aizbraucis uz ASV, kur Kalifornijā Pasadīnas teātrī veidojis vairākus plašus inscenējumus, vienlaikus studējis filozofiju Kalifornijas Rietumu koledžā, 1932. gadā iegūdams filozofijas bakalaura grādu. 1932. gadā atgriezies Latvijā, veicis vairākus iestudējumus Nacionālajā un Dailes teātrī, kur tajā pašā gadā iestudējis savu drāmu "Diktators" (nav publicēta). Ievērību guvis ar plašiem brīvdabas uzvedumiem "Atdzimšanas diena" (1934) un "Tev mūžam dzīvot, Latvija" (1936) ar V. Plūdoņa un L. Breikša tekstu. Līdztekus Muncis strādājis Sabiedrisko lietu ministrijā par mākslas referentu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1934).
1940-41 un vācu okup. laikā M. no aktīvās darbības aizgājis, dzīv. savās lauku mājās Aizkrauklē. 1944 devies bēgļu gaitās uz Vāciju, bijis mācību spēks Minhenē un Augsburgā. 1949 izbraucis uz ASV, apmeties uz dzīvi Holivudā, strād. par pasniedzēju Pasadīnas t-ra skolā, iztiku pelnījis ar telpu dekorēšanu. Sar. patriotisku drāmu triloģiju "Daugavieši". Pēc M. nāves izdota viņa grām. "Jaunais Dailes teātris" (1-2, 1975), kurā aut. vēsta par Dailes t-ra tapšanu un tā mākslin. principiem. Rokrakstā palikušas M. grām. "Inscenējuma formas problēmas" un "Dailes teātra tapšana".
L. Eglītis Anšlavs. Latviešu teātra mākslai ziedots mūžs // Laiks, 1955, 19.II; Jānis Muncis. Šipenvila, 1961; Tišheizere E. Leģenda, kura vēl jārada // LM, 1986, 28.XI.
V.Hausmanis
Profesionālā darbībahttps://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/12264/scenogr...

Scenogrāfs, režisors, gleznotājs, mākslas teorētiķis - Jānis Muncis
Jānis Muncis joprojām ir līdz galam nenovērtēta personība. Viņš radīja jauna teātra - Dailes teātra koncepciju, bet no Parīzes izstādes uz Latviju atveda Grand Prix. Par Jāni Munci - personību, kas iedvesmo, - raidījumā Ingvilda Strautmane runā ar teātra zinātnieci Ritu Rotkali, mākslas zinātnieci Ilzi Martinsoni un mākslinieku Jāni Spalviņu.
Citātu galerijaDailes teātra mākslas teorētiķa un dekoratora ceļš uz Dailes teātri nav bijis vienkāršs. Enerģiskais un apdāvinātais Tērnejas pagasta „Reņģu" māju kalpa dēls pēc mācībām Rūjienas draudzes skolā un Rīgas pilsētas mākslas skolā 1910. gadā sāk strādāt par dekoratoru Jaunajā Rīgas latviešu teātrī pie atzīta meistara - latviešu teātra dekoratīvās mākslas tradīciju dibinātāja Jāņa Kugas. (Jānis Kuga arī veidos dekorācijas Dailes teātra pirmajam iestudējumam - Raiņa „Indulim un Ārijai").

Patstāvīgas scenogrāfijas veido pirmajai latviešu operai (1912) un Interimteātrī.

I Pasaules kara sākumā strādā Maskavas Dailes teātrī (šāds vārda Hudožestvennij tulkojums ieviesies, pateicoties teātra mākslas pedagoga Zeltmata garākam apcerējumam par šo teātri, ir bijuši arī citi tulkojumi), gatavojis dekorācijas Maskavas Latviešu teātra atklāšanas izrādei.
1916. gadā pārceļas uz Pēterburgu, kur strādā Marijas un Mazajā (Suvorina) teātrī. Bijis skatuves iekārtotājs Jaunā Pēterpils latviešu teātra un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka teātra izrādēm.

Beidz V. Meierholda vadītos Skatuves uzvedumu meistarības kursus. 1919. gadā atgriežas Latvijā un iestājas Latvijas armijā. 1920. gadā kopā ar Eduardu Smiļģi dibina Dailes teātri, kur ieņem teātra mākslas teorētiķa un dekoratora vietu. Šajā pat gadā Jānis Muncis iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā.

1926. gadā beidz prof. R. Tilberga figūrālo meistardarbnīcu. Pēc tam viņš dodas uz Savienotajām valstīm, kur nobeidz Occidentala mākslas koledžu un Losandželosā inscenē Tolstoja, Šekspīra un Māterlinka darbus. Pēc atgriešanās Latvijā viņš sāk īstenot savas režijas idejas, inscenēdams izrādes gan Nacionālajā, gan Dailes teātrī un uzvezdams arī traģēdiju "Diktators". Munča darbs bija arī lielie brīvdabas inscenējumi Rīgā, Koknesē, Rēzeknē un Jelgavā — Atdzimšanas dziesma, Apjumības, Tev mūžam dzīvot, Latvija, Svētā zeme, Zemgales atmoda. Sākoties Latvijas okupācijai Muncis atstāja Rīgu un kopā ar dzīves biedri nometās Aizkrauklē, strādādams par lauksaimnieku.
Latvijas brīvības gados par teātra inscenējumu modeļiem viņš ieguvis starptautisku atzinību, saņemdams Parīzē 1925. gadā — Grand Prix un 1927. gadā — zelta medaļu. Ulmaņa laikā J. Muncis ir Sabiedrisko lietu ministrijas mākslas referents un Rakstu un mākslas kameras goda korespondents.
Trimdas gados Vācijā J. Muncis uzturējās Fisenes apkārtnē Bavārijā un Augsburgā, divus gadus vadīdams Augsburgas latviešu tautas augstskolu. Šais gados viņš sarakstījis dramatisku triloģiju Daugavieši un dažas komēdijas. Ar jauneklīgu ticību viņš gaidīja atgriešanās dienu Latvijā. 1949.gadā izceļodams uz Savienotajām valstīm, J. Muncis dodas uz rietumpiekrasti, kur pirms divdesmit gadiem bija papildinājies studijas. e arī beidzies viņa mūžs - 7.februārī savā dārzā Holivudā miris ar sirdstrieku.

Avots: Londonas avīze, 25.02.1955

SaiknesZuzanna Munce - Sieva
Nodarbesgleznotājs
režisors
teātra zinātnieks
dramaturgs
pedagogs
scenogrāfs
mākslas zinātnieks
Dzimšanas laiks/vieta16.07.1886
Ipiķu pagasts
Ipiķu pagasts, Rūjienas novads
Izglītība
mācījies
V. Meierholda skatuves uzvedumu meistarības kursos

nezināms – 1932
Kalifornija
California, USA

ieguvis filozofijas bakalaura grāduKalifornijas Rietumu koledžā


1926
Latvijas Mākslas akadēmija
Miršanas laiks/vieta07.02.1955
Losandželosa
Los Angeles, California, United States
ApglabātsHolivuda
Hollywood, Los Angeles, California, United States

Urna ar pelniem novietota Holivudas kapsētā.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1934. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1934

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Ipiķu pagasts
(Ipiķu pagasts, Rūjienas novads)
16.07.1886Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Losandželosa
(Los Angeles, California, United States)
07.02.1955Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Holivuda
(Hollywood, Los Angeles, California, United States)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsētas daļa
4Kalifornija
(California, USA)
1932IzglītībaNovads

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.