Marts Pukitss

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2); Tulkotājs (12); Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsMarts Pukitss
PseidonīmsVoorusleid
KopsavilkumsMarts Pukitss (Mart Pukits, 1874–1961) – igauņu grafiķis, mākslas vēsturnieks, rakstnieks; latviešu literatūras tulkotājs igauņu valodā.

Studējis Leipcigas Grafisko mākslu institūtā (1899–1902), papildinājis zināšanas Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1918–1919), darbojies galvenokārt kā grafiķis, strādājis kokgrebuma tehnikā, veidojis grāmatu dizainu. Bijis arī zīmēšanas skolotājs un pasniedzis mākslas vēstures kursu mācību iestādēs.

Latviešu valodu apguvis pašmācības ceļā, mācoties ģimnāzijā 1892. gadā. Jau 1893. gadā publicēts Pukitsa pirmais tulkojums – kāds Esenberģu Jāņa stāsts. Latviešu literatūras tulkošanai veltīti vairāk nekā 60 dzīves gadi, aptvertais autoru loks ir plašs: Zeiboltu Jēkabs, Jānis Purapuķe, Andrievs Niedra, Rūdolfs Blaumanis, Aspazija, Rainis, Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Anna Brigadere, Edvarts Virza, Augusts Saulietis, Zenta Mauriņa, Aleksandrs Čaks un daudzi citi, padomju laikā – arī Vilis Lācis un Anna Sakse. No Pukitsa tulkojumiem tikai daļa ieguvusi grāmatas formātu, daudzi palikuši preses slejās. Nozīmīgs darbības lauks ir arī igauņu lasītāja izglītošana un iepazīstināšana ar latviešu literatūru (rakstniekiem, darbiem un literārajiem strāvojumiem), tās aktualitātēm gan periodiskajos izdevumos, gan arī daudzskaitlīgos sarīkojumos. Izdots arī Pukitsa pētījums “Latviešu kultūras dzīve” (Läti kultuurilugu1937), kurā uz vēsturiska apskata fona sniegts pārskats par latviešu literatūras, tēlotājas mākslas, mūzikas dzīves un teātra mākslas attīstību.

Personiska informācijaDzimis 1874. gada 30. aprīlī Hallistē, Igaunijā, kalēja ģimenē.
Profesionālā darbība1892: mācoties Trefnera ģimnāzijā Tartu, radusies interese par latviešu valodu, ko apguvis pašmācības ceļā, lasot latviešu avīzes un lietojot Kārļa Kristiāna Ulmaņa vārdnīcu, vēlāk arī Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha "Latviešu gramatiku". Pāris vasaras uzturējies pie vecākiem, kas dzīvojuši Ipiķos, un valodu praktizējis ar vietējiem zemniekiem.
1893: laikrakstā "Postimees" iespiests Esenberģu Jāņa stāsta tulkojums igauņu valodā.
1911: žurnāla "Eesti Kirjandus" publicēts Pukitsa raksts "Ieskats latviešu literatūrā" – pirmais apjomīgākais pārskats igauņu valodā par latviešu rakstnieku sniegumu. Pukitss balstījies uz Teodora Zeiferta un Līgotņu Jēkaba apcerējumiem.
1928: žurnālā "Looming publicējis rakstu "Latviešu literatūra no putna lidojuma", kurā, runājot par latviešu literatūras jauno paaudzi, vērsa uzmanību uz Linarda Laicena, Jāņa Sudrabkalna, Pāvila Rozīša, Leona Paegles, Jāņa Ezeriņa un citu daiļradi.
1929: Jāņa Raiņa nāves gadījumā žurnālā "Looming" publicējis garāku apceri "Rainis un viņa daiļrade", kurā detalizēti aplūkojis Raiņa filozofiski idejiskos uzskatus un darbus.
1930: igauņu periodikā raksts par Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis", kurā sniegts ieskats arī tā autora dzīvē.
1936: klajā nāk Pukitsa pētījums "Johans Kēlers" (Johann Köler), kurā autors sīki izgaismo arī šā igauņu tautiskā laikmeta darbinieka un Krišjāņa Valdemāra personīgās un tautiskās attiecības.
1937: izdota Pukitsa grāmata "Latviešu kultūras dzīve" (ti kultuurilugu), kas iznāca Tartu Igauņu literārās biedrības sērijā "Elav Teadus". Pukitss sniedzis pāskatu par latviešu literatūras, tēlotājas mākslas, mūzikas dzīves un teātra mākslas attīstību uz
vēsturiska apskata fona.
40. gadu sākumā: apguvis lietuviešu valodas un tulkojis lietuviešu rakstnieku darbu igauņu valodā.


Ieskats Marta Pukitsa latviešu literatūras tulkojumos igauņu valodā

1903: Niedra A. Nespēcīgā dvēsele
1904: Akuraters J. Taisnības meklētāji
1905: Niedra A. Bads un mīlestība
1905: Poruks J. Brūklenāju vainags
1906: Blaumanis R. Zagļi
1907: Blaumanis R. No saldenās pudeles
1909: Aspazija. Zaudētās tiesības
1910: Blaumanis E. Ļaunais gars
1911: Zeiboltu Jēkabs. Jaunais skolotājs
1912: Upīts A. Uz tiltiņa
1923: Purapuķe J. Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes
1931: Skalbe K. Ziemeļmeita: pasaku izlase
1932: Akuraters J. Priecīgais saimnieks
1934: Brigadere A. Lielais loms
1935: Aldre P. Līdumnieki
1935: Zarīņs K. Zemes spēks
1937: Virza E. Straumēni
1937: Zālīte E. Maldu Mildas sapņojums (Armu väikesed vääratused)
1941: Lēmanis I. Māte
1944: Leimane I. Vilkaču mantiniece (Soendi talu uus perenaine)
1947: Zālīte E. Šokolādes princese
1948: Lācis V. Vētra (1. daļa; Torm)
1949: Upīts A. Vilnīša brauciens uz austrumiem
1951: Sakse A. Trīs šķūnīši

Igauņu žurnālos un laikrakstos vai speciālos rakstu krājumos publicēti arī citi Marta Pukitsa tulkojumi, piemēram, Jāņa Poruka "Nebijušais un divi vientuļi", "Krusttēvs", "Ubagi gada tirgū", Andrieva Niedras "Zemnieka dēls", "Kad mēness dilst", "Ceturtais biedrs", Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", "Ugunī", Kārļa Skalbes "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties", Aspazijas "Saulgriezīte", : Cīņa par nākamību". Pukitss sniedzis Augusta Saulieša, Viļa Plūdona, Jāņa Jaunsudrabiņa, Līgotņu Jēkaba, Ernesta Birznieka-Upīša, Jāņa Ezeriņa, Jūlija Pētersona, Pāvila Gruznas, Tirzmalietes, Aleksandra Čaka, Zentas Mauriņas, Jāņa Veseļa u. c. tulkojumusi.
Citātu galerija

Par Martu Pukitsu

“Paraugoties mazliet nopietnāk bibliogrāfiskos rādītājos, jāatzīst, ka latviešu rakstnieku darbi Igaunijā būs gan daudz vairāk ievēroti un izplatīti nekā igauņu rakstnieku darbi Latvijā un ka igauņiem allaž bijusi ātrāka un labāka informācija par mūsu garīgās dzīves izcilām parādībām nekā mums par igauņiem. [..] Ja tas tā, tad par to jo sevišķi jāpateicas igauņu rakstniekam un māksliniekam Martam Pukitsam, kas sistemātiski un nepaguris gadu desmitiem ilgi savu uzmanību un spējas veltījis latviešu rakstniecības popularizēšanai Igaunijā.
Agri iemācījies, viņš labi pārvalda latviešu valodu, pamatīgi pārzina mūsu rakstniecību un mākslu, pazīst vispār Latviju, ko diezgan bieži apciemo un kur viņam daudz draugu un paziņu. Tas viņam ļauj labi ieskatīties mūsu rakstniecībā un kultūras dzīvē un pareizi uztvert tur zīmīgākās un svarīgākās parādības, kā to rāda viņa tulkojumu izvēle un it sevišķi grāmata “Latviešu kultūras vēsture” (Lāti kultuurilugu, 1937), tāpat tīri speciālais pētījums “Johans Kēlers” (Johann Koler, 1936), kurā autors sīki apgaismo arī šā igauņu tautiskā laikmeta darbinieka un mūsu Krišjāņa Valdemāra personīgās un tautiskās attiecības. M. Pukitsa nopelns vispār tas, ka viņš centies iepazīstināt igauņu sabiedrību pēc iespējas vispusīgi ar mūsu labāko rakstnieku darbiem. [..] Marts Pukitss ķērās pie darba nopietni un rīkojās [..] plānveidīgi. Viņš centās sistemātiski, soli pa solim ievadīt igauņu lasītājus latviešu rakstniecībā, dodot tiem labāko autoru paraugus, apcerot un iepazīstinot viņus ne vien ar šiem autoriem, bet arī ar latviešu rakstniecības stāvokli vispār, tuvāk uz kavējoties īpaši pie jaunākā posma (20. g. s. pirmie gadu desmiti). No dažiem rakstniekiem viņš izvēlējies tikai pa vienam vai diviem sacerējumiem, bet no citiem ņēmis veselu virkni darbu, lai tādā veidā labāk izceltu un parādītu viņu īpatnību. Pie pēdējiem pieder Rūdolfs Blaumanis, Andrievs Niedra, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe.
[..] atsevišķās grāmatās igauņu grāmatniecības vai citu apstākļu dēļ iznākusi tikai maza daļa Pukitsa tulkojumu, pie tam daudzreiz mazāk svarīgie vai zīmīgie darbi, turpretim vislielais tulkojumu vairums izkaisīts igauņu žurnālos un laikrakstos vai speciālos rakstu krājumos. [..] Bet reizē ar šiem tulkojumiem Pukitss centies arī apcerēt latviešu rakstniekus un rakstniecību, vai sniegt pārskatus un īsas piezīmes par tiem, tāpat organizēt un noturēt atsevišķus priekšlasījumus vai priekšlasījumu virknes. [..]
M. Pukitss ir pierādījis, ka latviešu rakstniecība viņam labi pazīstama un pārzināma, ka tā viņam patiesi mīļa un tuva, ka viņš ir īsts latviešu rakstnieku un latviešu rakstniecības draugs. Ar visu to viņš ir veicis ne vien lielu un svētīgu kultūras darbu, bet veicinājis arī divu tautu tuvināšanos un saprašanos, cik tas nu vispār šādā ceļā iespējams.”

Egle, Kārlis. Latviešu literatūras draugs Igaunijā. Latvju Mēnešraksts, 1943, Nr. 1.
Nodarbestulkotājs
mākslas vēsturnieks
mākslas zinātnieks
grafiķis
Dzimšanas laiks/vieta30.04.1874
Izglītība
mācījies
Hallistes skolā

mācījies
Valgas skolā

1892 – 1893
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Mācījies Hugo Trefnera ģimnāzijā, kuru līdzekļu trūkuma dēļ nepabeidza.


1899 – 1902
Leipciga
Leipzig, Germany

Leipcigas Grafisko mākslu akadēmija


1918 – 1919
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Mākslas akdēmijā papildinājis zināšanas pie profesoriem Dmitrija Kardovska un A. Rolova

Darbavieta1894 – 1899
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
H. Lākmaņa tipogrāfijā zīmētājs litogrāfs

1902 – 1905
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Darbojies kā mākslinieks un žurnālists preses izdevumos

1906 – 1920
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Strādājis par skolotāju Henrija Visendorfa ģimenē, kur iepazinies ar Vilhelmu Purvīti, Rihardu Zarriņu, Jāni Robertu Tilbergu, Teodoru Zaļkalnu. Bijis arī Cenzūas galvenās pārvaldes ierēdnis.


1921 – 1924
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Strādājis par zīmēšanas skolotāju Tartu skolotāju seminārā


1921 – 1925
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Mākslas skola "Pallas", mākslas vēstures pasniedzējs

1924 – 1940
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Tartu pilsētas bibliotēkas pārzinis

1944 – 1950
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Laikrakstā "Postimees/Edasi" tulks

1947 – 1950
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Tartu Valsts mākslas institūta Mākslas vēstures katedras vadītājs

Miršanas laiks/vieta07.04.1961
Apglabāts

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1892 - 1893IzglītībaPilsēta
2Leipciga
(Leipzig, Germany)
1899 - 1902IzglītībaPilsēta
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1918 - 1919IzglītībaPilsēta
4Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1894 - 1899DarbavietaPilsēta
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1906 - 1920DarbavietaPilsēta
6Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1921 - 1924DarbavietaPilsēta
7Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1947 - 1950DarbavietaPilsēta
8Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1924 - 1940DarbavietaPilsēta
9Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1921 - 1925DarbavietaPilsēta
10Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1944 - 1950DarbavietaPilsēta
11Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1902 - 1905DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.