Zigurds Elsbergs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Recepcijas persona (1)

VārdsZigurds Elsbergs
Personiska informācija

ELSBERGS Zigurds (*1932.11.IX Liepājā ) – altvijolnieks, pedagogs, lociņinstrumentu meistars. Tēvs Kārlis E. grāmatvedis, mācījies vijoļspēli, gleznojis, nodarbojies ar kokgriešanu. Otrā pas. kara bēgļu gaitās E. ar vecākiem nonācis Teplicē-Šēnavā, Čehoslovākijā, 1945 ar tiem atgriezies Liepājā un sācis māc. Liepājas MV, V. Ceriņa akordeona klasē, vēlāk līdztekus arī vijoļspēli pie O. Skujas un Ā. Lindenbauma. Jau skolas laikā spēl. akordeonu kāzās un ballēs, pavadījis  Liepājas operas solistus lauku koncertos, kur nav bijušas klavieres. 1950 ar izcilību beidzis MV akordeona klasi, no 1949 tajā strādājis arī par skolotāju. 1953 pārcēlies uz Rīgu un gadu māc. EDMV Pētera Smilgas vijoļklasē. No 1954 stud. LVK, kur 1958 beidzis Dmitrija Kuļkova altvijoles  klasi. 1954-68 strād. Ljas Radio par skaņu rež. un mūz. redaktoru, no 1960 par Zviedru raidījumu kultūras un mūz. redaktoru. 1965-66 studējis zviedru un norvēģu val. Stokholmas U. Atdzejojis zviedru dzeju, nodib. kontaktus ar zviedru rakstniekiem un latv. trimdiniekiem, ar pseidonīmu rakstījis ārzemju latv. presē. Pēc atgriešanās Ljā E. ticis padomju režīma politiski vajāts. Bijis vec. bibliogrāfs Fundamentālajā bibliotēkā (no 1968), spēl. altvij. LNO (1970-71) un Rīgas Operetes t-ra orķ. (1971-80), pasn. vijoļsp. Zvejniekciema BMS (1973-75). Šajā laikā aktīvi sācis nodarb. ar instrumentu remontu. No 1978 strād. par LK mūz. instr. kolekcijas laborantu un meistaru, no 1990 vadījis JVLMA vijoļdarbnīcu un bijis Kultūras ministrijas stīgu instrumentu eksperts. Instr. remontu un restaurācijas prasmi apguvis pašmācības ceļā, lasot speciālo literatūru krievu, vācu, angļu un zviedru valodā un konsultējoties  pie latv. meistariem M. Zemīša, Ā. Antona, E. Tones. Profesionāli kontakti E. izveidojušies arī ar L. Straubergu Zviedrijā, vairākkārt viņš apmeklējis vijoļbūves centru un meistaru J. Kantušeru Mitenvaldē, Vācijā. E. ikdienas darbs saistīts ar instr. remontu un akustisko regulēšanu, viņš bijis arī vijoļbūves jautājumu docētājs JVLMA. Rakstījis periodikā par instr. būves jautājumiem. E. vadībā instr. remontu apguvis J. Pauls un I. Rancevičs. Meita no pirmās laulības Raita Kozlovska (dz.1962) – norvēģu lit. tulkotāja. No 1968 bijis laulībā ar dzejnieci Vizmu Belševicu (1931-2005). E. dēli Klāvs (1959-87) un Jānis (dz.1969) – dzejnieki un tulkotāji.

DARBI. Atdzejojumi: Lindgrēns E., Lundkvists A., Trānstrēmers T. (no zviedru val.) – Dzejas diena 1969, R. 1969, 245. –268.lpp.; Johannesens G. (no norvēģu val.) – Dzejas diena 1970, R. 1970, 268.–275.lpp.; Lundkvists A. (no zviedru val.) // Liesma, 1970, 12; Lundkvists A. (poēma Mēs un pasaule, no zviedru val.) un Johannesens G. (no norvēģu val.) – Aizrobežu autoru dzejas izlase, R. 1981, 82.-85. un 162.-166. lpp.; Trānstrēmers T. (no zviedru val.) – Atmiņas mani redz: Izlase, R. 1999, (8 atdzejojumi)

LIT.: Gotvoni Š.,Latviešu vijoļmeistari, rokr., 1992,  JVLMA bibliotēkā; Zandere I. [intervija], Akordeons, vijole un Vizma // Rīgas Laiks, 2006, oktobris, 14. lpp.

I. Žune, A. Klotiņš

SaiknesIrēna Auziņa - Vedekla
Vizma Belševica - Sieva
Klāvs Elsbergs - Dēls
Jānis Elsbergs - Dēls
Anna Auziņa - Radiniece
Nodarbespedagogs
mūziķis
mūzikas instrumentu meistars
Dzimšanas laiks/vieta1932

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.