Zigrīda Frīde

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (22); Tulkotājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsZigrīda Frīde
KopsavilkumsZigrīda Frīde (1956) ir literatūrzinātniece, filoloģijas doktore (1992), pētījusi seno latviešu literatūru un publicējusi rakstus par 18. un 19. gadsimta literatūru Latvijā un par Eiropas literatūras ietekmi tajā, kā arī par 18. gadsimta dzeju, par K. F. Hūgenbergeru, G. Merķeli, A. Leitānu un citiem. Zigrīda Frīde ir rakstu autore enciklopēdijā "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992), "Latviešu literatūras vēstures" (1, 1998) līdzautore. Zigrīda Frīde ir īpaši pievērsusies Baltijas apgaismotāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714-1796) dzīves un darbības izpētei: publicējusi rakstus latviešu un vācu valodā, kā arī plašāko un pilnīgāko monogrāfiju "Latvis Gothards Frīdrihs Stenders" (2003), tulkojusi latviešu valodā G.F.Stendera gramatiku (2015).
Personiska informācijaZigrīda Frīde ir dzimusi literatūrzinātnieka Jāņa Frīdes (1906-1987) un viņa sievas Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma pasniedzējas Annas Žemeles (1922-2000) ģimenē; precējusies ar Kārli Viesturu Kalniņu (1949-2006).
Profesionālā darbība1982: pirmā publikācija - raksts "Lundberga divsimtgade" žurnāla "Karogs" 10. numurā.

Monogrāfiski pētījumi

1998: Latviešu literatūras sākotne. Latviešu literatūras vēsture. 1. sējums. No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 7. - 110. lpp.
2003: Latvis Gothards Frīdrihs Stenders. Rīga: LU LFMI.
2011: Ienest sveci istabā : latviešu literatūras veidošanās aspekti 19. gadsimta pirmajā pusē. Rīga: LU LFMI.
2015: Gothards Frīdrihs Stenders. Latviešu gramatika, 1783. Rīga: LU LFMI. [tulkotāja, ievada un komentāru autore].

Zinātniski raksti nozares literatūras krājumos un periodikā

1987: 18. gs. latviešu valodā publicētā dzeja. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. nr. 10, 30.-39. lpp.
1998: Literārie procesi Kurzemē 19. gadsimta pirmajā pusē. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 52. sēj. nr. 3, 66.-70. lpp.
1999: Akcentu nomaiņa G.F. Stendera darbības vērtējumos kā laikposmiem aktuālās vēsturiskās domas atspoguļojums. Aktuālas poblēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums. nr. 5. Sast. E. Lāms. Liepāja: LiePA, 5. - 14. lpp.
2001: Gotthard Friedrich Stenders literatur-, sprach- und kulturpolitisches Wirken in Lettland. Das Baltikum im Spiegel der deutschen Literatur. Carl Gustav Jochmann und Garlieb Merkel. Heidelberg: Universitätsverlag C.Winter, S. 217-228.
2002: Kristiāns Dāvids Lencs latviešu literatūrā. Gēte un Baltija. Goethe und die baltischen Länder. Sast. G.Grīnuma. Rīga: nordik, 171. - 182. lpp.
2002: G.F.Stendera "Pasaku un stāstu" vieta latviešu literatūrā. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: rakstu krājums. nr. 7. Liepāja: LiePA, 134.-144. lpp.
2004: Latviešu literatūras izpētes problēmas (19. gs. pirmā puse). Meklējumi un atradumi. 2004. Rīga: Zinātne, 176. - 185. lpp.
2007: Krišjānis Valdemārs latviešu literatūrā. Letonica nr. 15, 70.-87. lpp.
2007: Deutschbaltische Einflüsse auf frühe Übersetzungen der Deutschen Literatur ins lettische. Literaturbeziehungen zwischen Deutschbalten, Esten und Letten: zwölf Beiträge zum 7. Baltischen Seminar 1995. hrsg.von M.Garleff. Lüneburg: Verl.Carl-Schirren-Gesellschaft, S. 47-56.
2008: "Robinsons Krūziņš" - pirmais romāns latviešu valodā. Latviešu literatūras procesi un personības. Rīga: LU LFMI, 21. - 32. lpp.
2011: Folkloras konteksti senākā laikposma latviešu literatūras vēsturē. Letonica nr. 21, 39.-48. lpp.
2012: Vēstule 19. gadsimta pirmās puses literārajos tekstos kā viena no latviešu sabiedrības akulturācijas procesa sastāvdaļām. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums. nr. 17. Sast. E.Lāms. Liepāja: [LiePa], 68. - 75. lpp.
2013: Latviešu literatūrkritiskās domas veidošanās 19.gadsimtā. Letonica nr. 25, 9.-22. lpp.
2018: 19. gadsimta stāstniecības žanra attīstība latviskās identitātes meklējumu ceļos. Letonica, nr.37, 109.-118. lpp.
2018: Gotharda Frīdriha Stendera Lettische Grammatik (1783) latviešu valodā. Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā. Sast. M.Grudule, Rīga: LULFMI, 169.-180. lpp.

Raksti periodikā

1982: Lundberga divsimtgade. Karogs, nr. 10, 141. - 144. lpp.
1984: "Latviešu mēlē papriekš spēcīgāks, kā cits jau neviens. Padomju Jaunatne, nr. 61 (29.03.) [par K. Hūgenbergeru]
1987: Solis pagātnes kultūras izpētē [recenzija par K. Karuļa monogrāfiju par J. Reiteru]. Literatūra un Māksla, nr. 18 (1.05.).
1987: Dzeja Latvijā 18. gadsimtā. Karogs, nr.5 (1987), 166.-171.lpp.
1989: "Uz laiku laikiem latviešu literatūras vēsturē" [recenzija par G.F.Stendera "Augstas gudrības grāmatu"]. Karogs, nr. 7, 148. lpp.
1990: Первый редактор - латыш [par A. Leitānu]. Горизонт, nr. 4, 24.-25. lpp. / Pirmo latviešu redaktoru pieminot. Horizonts, nr.4
1991: Latviešu literatūra Eiropas kultūrvēsturē [recenzija par F.Šolca monogrāfiju "Die Literaturen des Baltikums"]. Literatūra un Māksla nr. 17 (11.05.)
1995: 7. Baltijas seminārs Līneburgā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, nr. 11/12, 67. lpp.
2000: Stenderam dzimšanas diena. Jaunā Avīze, 28.08.
2000/2001: Divas grāmatas, veltītas latviešu grāmatniecības vēsturei [par "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1800. gadam"; "Grāmata: veltījums latviešu grāmatas 475gadei"]. Letonica nr. 6/7, 183.-184. lpp.
2000/2001: Jauns izdevums Bībeles tulkojuma sagatavošanā [par "Vecās Derības poēzijas grāmatas]. Letonica nr. 6/7, 181.-183. lpp.
2003: Vecais Stenders - par Eiropas Savienību. Latvija Amerikā nr. 18 (3.05.).
2003: Vecais Stenders - par Eiropas Savienību. Diena, nr. 92 (19.04.)
2003: "Sargājiet, sūnakļi, sili un simtgados neskartie dumbri, Sēļzemes sēklu un sirdi!" Velta Toma. Sēlijas krāsas Stendera mūžā [3. Sēlijas kongresā lasītā referāta pārstāsts]. Latvijas Vēstnesis nr. 86 (10.06.)
2008: Kurzemes patrioti no Panteniusu dzimtas [par V.K.Panteniusu un T.H.Panteniusu]. Karogs, nr.8, 136. - 144. lpp.
2014: Entuziasma spēks: Latvijai būs nākotne vienīgi kopsolī ar gara gaismu [par G.F.Stendera 300gadi]. Ir, nr.36 (4./10.sept.).
Citātu galerijaSavā pētījumā "Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders" autore šaubās, jautā, meklē un ironizē par apgaismību. Viņas grāmatā sastopama spēja distancēties no pētījuma objekta - reta zinātniska spēja (..). Kas ir jaunais un neparastais Zigrīdas Frīdes pētījumā par vienu no mitoloģizētajām latviešu kultūras figūrām? Svarīgākais ir tas, ka autore noņem no Stendera mītisku pārklāju, atbrīvo viņu no vēsturiskās nozīmes čaulas un izgaismo viņa humānismu pret citiem un stingru, kritisku attieksmi pret sevi. Z. Frīdes pētījumam piemīt elegants stils, viegls un graciozs humors, kas savienojas ar zinātnisku nopietnību. (..) Zinātniece kļūst uz brīdi par dzejnieci, bet vienlaikus neaizmirst par apjomīgām atsaucēm un komentāriem, kuros Stendera nozīme Baltijas reģionam tiek integrēta plašā Eiropas 18. gs. kultūras dzīvē (..). A, Frīde detalizēti un saistoši iezīmē eiropeisku kontekstu un izved Latvijas vēsturi no narcisisma, kurā to enerģiski ievieto Latvijas 20. gs. pirmās puses un mūsdienu Latvijas vēsturnieki.
Deniss Hanovs. Latvis un latvietība. Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai. 03.06.2003. https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/200... [skatīts 10.04.2021]

2016. gada 31. martā grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" noslēguma ceremonijā LU LFMI saņēma Latvijas Bankas sudraba monētu "Vecais Stenders" par ieguldījumu literārā un kultūras mantojuma aktualizēšanā, izdodot Gotharda Frīdriha Stendera grāmatu "Latviešu gramatika. 1783".
SaiknesJānis Frīde (1906–1987) - Tēvs
Nodarbeszinātniece
literatūrzinātniece
Dzimšanas laiks/vieta17.04.1956
Rīga
Rīga
IzglītībaRīgas 6. vidusskola
Aleksandra Čaka iela 102, Rīga
Aleksandra Čaka iela 102, Rīga, LV-1011

nezināms – 1974
Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Rīga

Beigusi Bibliotēku nodaļu.


nezināms – 1980
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Beigusi Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu, diplomdarbs "G.F.Stendera dzeja funkcionālajā un gnozeoloģiskās struktūras aspektā" [LNB RXA153,19].


nezināms – 1985
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Beigusi aspirantūru.


19.10.1988
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050

Aizstāvēta disertācija "Latviešu dzeja XVIII gs."

Specializētās zinātniskās padomes sēdē aizstāvēta disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. "Disertante apzinājusi vairāk nekā 1000 attiecīgā perioda poētiskos tekstus, atšifrējusi atsevišķu anonīmu sacerējumu autorus un materiāla sistematizācijā un analīzē centusies atklāt latviešu dzejas attīstības iekšējās likumsakarības starpnacionālās mākslinieciskās pieredzes kontekstā (..). 18. gs. dzeju Z. Frīde skata kā apgaismes laika parādību (..) Kopumā lasītājs tika orientēts uz reliģisku pasaules uztveri, kristīgās ticības izplatīšanās veicināja pāreju no folklorizētas tēlu pasaules uz centralizētu monoteismu, abstraktākiem reliģiskiem priekšstatiem. Spēcīgā reliģijas ietekme bremzēja laicīgās dzejas procesu. Z. Frīde secinājusi, ka pamatā latviešu valodā iespiestā dzeja ir vācu autoru lirikas lokalizējumu antoloģija. (..) dzimtenes augstskolas izglītību ieguvušie garīdznieki piedāvāja latviešiem ne apzināti otršķirīgus sacerējumus, bet tobrīd labāko no pašiem pieejamās dzejas."

No: Jānis Zālītis. Pētījuma objekts - XVIII gadsimta dzeja. Karogs, nr. 2 (1989), 182. lpp.

Darbavieta1974 – 1987
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja bibliotēka
Antonijas iela 1, Rīga
Antonijas iela 1, Rīga, LV-1010
Bibliotēkas vadītāja.

1987 – 2018 (Datums nav precīzs)
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
ApbalvojumiLZA Viļa Plūdoņa balva
Balva piešķirta par monogrāfiju "Latvis. Gothards Frīdrihs Stenders".
2005

Haralda Biezā stipendija
Latviešu gramatika. 1783 [tulkojums, ievads, komentāri].
Haralda Biezā fonda atzinības balva
2017

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
17.04.1956Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1985IzglītībaĒka, māja
3Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
19.10.1988IzglītībaĒka, māja
4Aleksandra Čaka iela 102, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 102, Rīga, LV-1011)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1974IzglītībaPilsēta
6Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1980IzglītībaĒka, māja
7Antonijas iela 1, Rīga
(Antonijas iela 1, Rīga, LV-1010)
1974 - 1987DarbavietaĒka, māja
8Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
1987 - 2018DarbavietaĒka, māja
Zigrīda Frīde ir latviešu literatūrzinātniece, dzimusi literatūras pētnieka un šaha spēles entuziasta Jāņa Frīdes un viņa sievas Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma pasniedzējas Annas Žemeles ģimenē. Viņas pētnieciskās gaitas ir saistītas galvenokārt ar 18. un 19. gadsimta latviešu literatūras izpēti. Jau 1980. gadā, lai absolvētu toreizējo Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāti, Zigrīda Frīde raksta diplomdarbu par Gotharda Frīdriha Stendera dzeju. Latviešu dzejai 18. gadsimtā veltīta arī viņas 1988. gada rudenī aizstāvētā disertācija un 2003. gadā nāk klajā līdz šim labākā monogrāfija par Veco Stenderu “Latvis”, kas iegūst arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu (2003). Zigrīda Frīde kā Stendera, tā viņa laikabiedru un tradīcijas turpinātāju darbību pēta ne tikai latviešu, bet arī Baltijas vācu un plašāk – vācu literārās tradīcijas kontekstā. Viņas Stenderam veltītajā monogrāfijā atdzīvojas vide un aizgājušais laiks. Grodi iezīmētas Stendera attiecības ar laikabiedriem Kurzemes vāciešiem un ieceļotājiemmācītājiem Joahimu Baumaniun Johanu Jākobu Mačevski, Kārli Ludvigu Teču, baronu Georgu Johanu fon Bolšvingu, grāmatizdevējiem Johanu Frīdrihu Hartknohu, Jākobu Frīdrihu Hincu un Johanu Frīdrihu Stefenhāgenu, literātu un publicistu Frīdrihu Augustu Čarnevski un citiem. Līdz ar Baltijas vācu kultūras kontekstiem lasītājs šķietami savām acīm iepazīst mācītājmuižas dzīvi un mācītāja paša attiecības ar vācu muižniecību. Augstu vērtējami arī monogrāfijā iekļautie dokumentālie materiāli – garāki citāti un Stendera darbiem un sarakstes - kā oriģinālā, tā tulkojumā, dāvinot iespēju lasītājam iedzīvoties Stendera domu pasaulē. Monogrāfija Stenderu atklāj kā daudzpusīgu cilvēku - mācītāju un literātu, arīfilozofu, pedagogu, zinātnieku un mākslinieku. Zigrīda Frīde lasītājam piedāvā arī tos Stenderu interesējušo ideju aizmetņus – matemātikā, astronomijā, valodniecībā, pedagoģijā, folkloristikā, poētikā, kuru sīkākai analīzei iepriekšējos pētījumos ir bijusi veltīta mazāka uzmanība. Stenders Zigrīdas Frīdes tekstā atklāts kā pašapzinīga un lietpratīga personība, kā mēs šodien teiktu – viedokļa līderis. Un tas nav nepelnīti. Ne mazāka nozīme Zigrīdas Frīdes pētnieciskajā karjerā ir arī 2015. gadā publicētajam Gotharda Frīdriha Stendera latviešu valodas gramatikas “Lettische Grammatik” (1783) komentētam tulkojumam, kas dažus gadus pēc tā publicēšanas jau kļuva par bibliogrāfisku retumu. Šis izdevums lasītāju interesi nopelnīja arī ļoti veiksmīgā vizuālā ietērpa dēļ – grāmata tika apbalvota kā poligrāfisks sasniegums grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”, bet pati gramatikas tulkotāja un zinātniskā izdevuma sagatavotāja ieguva Haralda Biezā fonda atzinības balvu (2017).

Zigrīda Frīde ir rakstījusi arī par vairākiem citiem 18. un 19. gadsimta Baltijas literātiem – Kristiānu Dāvidu Lencu, Jākobu Florentīnu Lundbergu, Kārli Hūgenbergeru u.c., kā arī publicējusi monogrāfiju par 19. gadsimta pirmās puses literatūru un tās veidošanās kontekstiem “Ienest sveci istabā” (2011).



Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.