Darbi: Darba autors (93); Tulkotājs (2); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (58)
Attēli: Persona attēlā(3)
Vārds | Zenta Mauriņa |
---|---|
Papildu vārdi | Raudive |
Pseidonīms | Amenta Zīra, Zenta |
Dzimtais vārds | Zenta Emma Mauriņa |
Kopsavilkums | Rakstniece Zenta Mauriņa (1897–1978) ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. Pēc studiju beigšanas Latvijas Universitātē bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, kā arī pašas dibinātā literārā studijā u.c. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju, vēlāk pārcēlusies uz Zviedriju, bijusi docētāja Upsalas universitātē. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filolozifiskajā metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Pasaules literatūrzinātnē uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par Fjodoru Dostojevski. |
Personiska informācija | Tēvs – Roberts Mauriņš, ārsts. Māte – Melānija Mauriņa (dzimusi Knape) – apdāvināta pianiste, mācījusies Pēterpils Konservatorijā, septiņu bērnu māte. Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. 5 gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913–1915: mācās Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā. Neilgi vada pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņā. 1921: iestājas Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, pēc diviem gadiem pāriet uz Baltu filoloģijas nodaļu. 1923–27: studējusi Latvijas Universitātē baltu filoloģiju. 1927–28: bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā. No 1928: lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā. 1929. gada janvāris: atver savu literāro studiju. 1929. gada vasara: papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē pie E. R. Kurciusa, F. Gundolfa, H. Rikerta. 1930-40: lektore Mūrmuižā. 1936: laulības ar Konstantīnu Raudivi. 1938. gada 4. februāris: aizstāv doktores disertāciju "Friča Bārdas pasaules uzskats". 1937-40: rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu. Vācu okupācijas laikā kopā ar vīru K. Raudivi vadījusi laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literatūras un mākslas nodaļu. 1944: kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju. 1946. gada septembris: pārcēlusies uz Zviedriju. 1949-63: bijusi docētāja Upsalas universitātē. 1965: atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā Krocingenē. |
Profesionālā darbība | 1919: pirmās publikācijas – Jāņa Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung". 1922: recenzija par Jāņa Akurātera grāmatu "Klusums un gaisma" laikrakstā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (3. nr). 1924: sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra – "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas publicētas 1924. gadā). 1929: dibinājusi literāro studiju. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās. Par rakstniekiem"Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928)"Jānis Poruks un romantisms" (1929) "Dostojevskis" (1931) Publicēta vācu valodā "Dostojewskij. Menschengestalter und Gottsucher" ("Dostojevskis. Cilvēciskuma un Dieva meklētājs, 1952), krievu valodā (1934), angļu valodā (1936), zviedru valodā (1951). "Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938, doktora disertācija) "Baltais ceļš" (1935) "Saules meklētāji" (1938) "Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (1937) Eseju krājumi"Pārdomas un ieceres" (1934)"Dzīves apliecinātāji" (1935) "Grāmata par cilvēkiem un lietām" (1938) "Ziemeļu tēmas un variācijas" (1939) "Prometeja gaismā" (1943) "Kultūras saknes" (1944) "Tilti" (1947) "Sirds mozaīka" (1947) "Spīts" (1949) "Uguns gari" (1951) "Sāpju noslēpums" (1952) "Latviešu esejas" (1953) "Traģiskais skaistums" (1954) "Cilvēces sargi" (1955) "Apnicība un steiga" (1962) "Par mīlestību un nāvi" (1964) "Zemes dziesma" (1967) Autobiogrāfiskie darbiAutobiogrāfiskā triloģija "Tālā gaita" (1955), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958), "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (sarakstīta un izdota vācu valodā 1957. gadā, autores tulkota latviski 1960. gadā)"Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965, 1966 piešķirta Ziemeļamerikas Latviešu Kultūras fonda balva) "Pasaules vārtos" (1968) "Manas saknes ir debesīs" (1980) Romāni"Dzīves vilcienā" (1941)"Trīs brāļi" (1946) "Frančeska" (1952) "Bērza tāss" (1971) Stāsti"Neaizsūtītā vēstule" (1940)"Septiņi viesi" (1957) "Sākumā bija prieks" (1965) "Bērza tāss" (1971) "Dzintargraudi" (1975) TulkojumiSigrīda Unsete. "Kristīne Lavrana meita" (Grāmatu Draugs, 1930-31)Sigrīda Unsete. "Olavs Auduna dēls" (Grāmatu Draugs, 1933) Romēns Rolāns. "Bethovens" (Grāmatu Draugs, 1932) Romēns Rolāns. "Mikelandželo" (Grāmatu Draugs, 1934) Tomass Hārdijs "Skaidra sieviete; Tesa d’Erberville" (Grāmatu draugs, 1935) Tomass Kārlails "Par varoņiem, varoņu godināšanu un varonīgumu vēsturē" (Valters un Rapa, 1936) Fjodors Dostojevskis "Idiots" (1937) Romēns Rolāns "Žans Kristofs" (VAPP, 1940–1941) Aleksandrs Roskins "Maksims Gorkijs" (VAPP Jaunatnes rakstu apgāds, 1941) Albērs Kamī "Mēris" (Druva, 1952; tulkots ar autora atļauju no franču valodas; sērija Tagadnes ievērojamie autori Zentas Mauriņas izvēlē) 1982: pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne. 1997: uzņemta dokumentālā filma par Zentu Mauriņu "Baltā spīts" (režisors R. Rikards). Atsevišķi darbi uzvesti teātros, radiofonā, televīzijā. Kopoti raksti 2 sējumos (1939-40) Raksti 15 sējumos (1-7, 1996-2003) Izlase "Uzdrīkstēšanās" (1990) Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā: "Die Aufgabe des Dichters in unserer Zeit" ("Dzejnieka uzdevums mūsu laikā", 1965) "Portrats russischer Schriftsteller" ("Krievu rakstnieku portreti", 1968) "Kleines Orchester der Hoffnung" ("Mazs cerību orķestris"; 1974 – par Austrumu un Rietumu rakstniekiem). Divas grāmatas veltītas Konstantīnam Raudivem: 1975: Konstantin Raudive zum Gedachtnis 1978: Konstantin Raudives Persönlichkeit un Werk Trimdā piešķirtās godalgas1960: Karaļa Gustava Zviedru Kultūras godalga1966, jūlijs: Šongaua balva un "Académie d'Alsace Colmar" goda biedra tituls 1968: Vācijas Federācijas 1. šķiras Nopelnu Krusts 1969: Trimdas Tautas balva (PBLA balva) 1971, aprīlis: Vācijas fonda Konrada Adenauera balva 1973: Andreja Grifiusa balvas goda velte no Eslingenas māks. gil 1975: Brīvo latviešu balva un "Sachpreis für die Literatur" MEMENTO balva literatūrā 1977: Šveices "Brīvības un Cilvēktiesību Fonda" balva, pasniegta Bernes pilsētas namā 29. oktobrī 1977: Bonas Austrumu-rietumu Kultūras Institūta zelta medaļa "Pro humanitate", pasniegta Bad Krocingas atpūtas namā 1977. gada 15. decembrī 1978: Psihologu apvienība /G. f. P/ uzņem Zentu Mauriņu apvienībā. Kļūst par godabiedri parapsihologu apvienībā Freiburgā. |
Citātu galerija | "Dzimusi un izglītojusies latviešu zemē, kas ir robežstabs starp rietumu un austrumu kultūrām, Zenta Mauriņa sevī uzņēma vienādi dziļi visu triju zemju — latviešu, vācu, krievu valodu un kultūru un tās ieveidoja savā pasaules uzskatā, kas vēlāk tik spilgti izpaužas sacerējumu tematu un problēmu izvēli". Hieronīms Tichovskis. Mūsu izcilai rakstniecei Zentai Mauriņai aizejot. Latvija Amerikā, 1978. gada 6. maijs. "Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filozofijas metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Faktogrāfija, sociālo attiecību problemātika apieta. Izcentrēta un spilgti, kāpināti izgaismota kāda atsevišķa, Mauriņas domāšanas veidam, ētiskajiem principiem, iekšējai būtībai tuva īpašība vai parādība. Gara brīvības, cilvēcības, augsti tikumisku ideālu aizstāvība, unikālas pasaules kultūras zināšanas, prasme plašā horizontālā kontekstā salīdzināt, konfrontēt, secināt, organizēt domu dzejiski spožā izteiksmē, izteikties skaidrā, aforismiem bagātā valodā piešķīrusi Mauriņas emocionālajai subjektivitātei fascinējošu iedarbes spēku." "(..) Grāmatā "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928) izvērsta Mauriņai tuva tēma – Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka ieskata Raiņa ideju pasaulē. Intuitīvās iejūtas metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijās sakņotajos pētījumos "Jānis Poruks un romantisms" (1929) un "Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938). Annas Brigaderes daiļrades saistība ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā "Baltais ceļš" (1935). (..) Trimdas laika esejās plašos kultūrfilozofiskos kontekstus aktualizē mūsdienu cilvēciskās esmes pamatjautājuma (indivīda spējas barbarisma apstākļos saglabāt ētiskumu un kultūru) sasaiste ar komunistu un hitleriešu terora nosodījumu, sāpes par latviešu tautas traģisko likteni, rūpes par latviešu nacionālās kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu. (..) Pasaules literatūrzinātnes uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par Fjodoru Dostojevski (1931). No jauna Fjodora Dostojevska pētniecībai pievērsusies 40. gados Upsalā. Monogrāfija bagātināta ar kvalitatīvi jaunām pasaules kultūras apcirkņos skatītām atziņām, paralēlēm, mākslinieciskajiem kritērijiem (..) Personiskās dzīves gaitu ar laikmeta vēsturisko notikumu un trimdā iepazīto cittautu (galvenokārt zviedru un vācu) rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskā triloģija "Tālā gaita" (1955), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958), "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (1960), "Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965) un "Pasaules vārtos" (1968) un pēc nāves izdota dienasgrāmata "Manas saknes ir debesīs" (1980). (..) Mauriņas romānos "Dzīves vilcienā" (1941), "Trīs brāļi" (1946), "Frančeska" (1952), "Bērza tāss" (1971) konkrētu dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts ar filozofiski eksistenciālā romantisma elementiem. Varoņu dzīves jēgas meklējumi ietverti sižetiski raitā un psiholoģiskiem konfliktiem bagātā vēstījumā, noris reālā vidē (neatkarīgajā Latvijā, boļševiku okupācijas un terora apstākļos, izsūtījumā Sibīrijā, bēgļu gaitās Vācijā, trimdā Zviedrijā), taču situācijas nereti samākslotas, raksturi konstruēti, eksaltēti." Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: 2003. |
Saiknes | Konstantīns Raudive - Vīrs |
Nodarbes | tulkotāja rakstniece filoloģe esejiste |
Dzimšanas laiks/vieta | 15.12.1897 Lejasciems Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads |
Dzīvesvieta | 1938–29.07.1944 Kuldīgas iela 50, Rīga Kuldīgas iela 50, Rīga, LV-1046 No 1938. līdz 1944. gadam Zenta Mauriņa dzīvojusi Kuldīgas ielā 50. 1944. gada 29. jūlijā Konstantīns Raudive kopā ar Zentu Mauriņu atstāj Rīgu un dodas bēgļu gaitās. 1944–1947 Vācija Germany Līdz 1947. gadam Raudive un Mauriņa mitinās dažādās vietās Vācijā. 07.09.1946 Zviedrija Sweden 1946. gada 7. septembrī no Lībekas uz Zviedriju atbraukuši Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. 7. oktobrī viņi ierodas Upsalā. 1947–1965 Zviedrija Sweden 1947. gadā Konstantīns Raudive un Zenta Mauriņa pārceļas uz Zviedriju. Šeit Raudive un Mauriņa nodzīvo gandrīz divdesmit gadus. 1965 Bādkrocingene Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany 1965. gadā Raudive un Mauriņa atkal dodas uz Vāciju, kur apmetas uz dzīvi Dienvidvācijas kūrortpilsētā Bādkroicingenē, netālu no Šveices robežas. 1966–1978 Römerweg 9, Bad Krozingen Römerweg 9, Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany Pēdējā dzīvesvieta Badkrocingenē, Romiešu ielā 9. |
Izglītība | 1913–1915 Liepājas krievu sieviešu ģimnāzija Ausekļa iela 9, Liepāja Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401 Iestājusies 6. klasē. Beigusi ģimnāziju ar zelta medaļu. 1921–1923 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējusi filozofiju. 1923–1927 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējusi baltu filoloģiju. 1929 Heidelberga Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany Heidelbergas Universitāte Papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē 1929. gada vasarā. Papildinājusies pie E. R. Kurciusa, F. Gundolfa, H. Rikerta. 1938 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Ieguvusi filoloģijas doktora grādu. |
Darbavieta | 1916–1920 (Datums nav precīzs) Grobiņa Grobiņa, Grobiņas novads Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā. 1917 (Datums nav precīzs) Liepāja Liepāja Pasniegusi privātstundas. 1927–1928 Rīgas Skolotāju institūts Rīga Rīga Lektore 1928 Latvijas Tautas universitāte Rīga Rīga Lektore 1930–1940 Latvijas Tautas universitāte Mūrmuiža Kauguru pagasts, Beverīnas novads 1937–1940 Rīga Rīga Rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu. 1941–1944 Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1941–1944) Rīga Rīga Kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi vadījusi laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literāro un mākslas nodaļu. 1949–1963 Upsālas Universitāte 752 36 Upsala, Zviedrija 752 36 Uppsala, Sweden Docētāja |
Emigrē | 09.00.1944 Vācija Germany 00.09.1946 Zviedrija Sweden Galvenokārt dzīvojusi Upsalā. 1965 Bādkrocingene Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany |
Ceļojums | 1936 Florence Florence, Tuscany, Italy 1936. gadā, Konstantīna Raudives aicināta, Zenta Mauriņa kopā ar māsu Helgu dodas uz Florenci, kur notiek viņas laulības ar Raudivi. 00.09.1938 Helsinki Helsinki, Finland Caur Tallinu uz Helsinkiem, kur viesojas arī pie Ellijas Rozentāles, satiekas ar literatūras profesoru Veiko Koskennieni, rakstnieku F. E. Sillanpē. |
Miršanas laiks/vieta | 25.04.1978 Bāzele Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland |
Apglabāts | Bādkrocingene Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany |
Piemiņas vietas | 1982 Bādkrocingene Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany Pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne. |
Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Trimdas traģika: Zviedrijas dienasgrāmatas 1. daļa Prēmija piešķirta par esejām "Trimdas traģika". 1965 Nopelnu krusts I šķira 1968 PBLA Tautas balva 1969 |
---|
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Lejasciems (Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads) | 15.12.1897 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
2 | Bādkrocingene (Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany) | 1965 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
3 | Kuldīgas iela 50, Rīga (Kuldīgas iela 50, Rīga, LV-1046) | 1938 - 29.07.1944 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
4 | Zviedrija (Sweden) | 07.09.1946 | Dzīvesvieta | Valsts |
5 | Vācija (Germany) | 1944 - 1947 | Dzīvesvieta | Valsts |
6 | Zviedrija (Sweden) | 1947 - 1965 | Dzīvesvieta | Valsts |
7 | Römerweg 9, Bad Krozingen (Römerweg 9, Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany) | 1966 - 1978 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
8 | Bāzele (Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland) | 25.04.1978 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
9 | Vācija (Germany) | 09.01.1944 | Emigrē | Valsts |
10 | Zviedrija (Sweden) | 01.09.1946 | Emigrē | Valsts |
11 | Bādkrocingene (Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany) | 1965 | Emigrē | Pilsēta |
12 | Bādkrocingene (Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Pilsēta |
13 | Heidelberga (Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany) | 1929 | Izglītība | Pilsēta |
14 | Ausekļa iela 9, Liepāja (Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1913 - 1915 | Izglītība | Ēka, māja |
15 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1921 - 1923 | Izglītība | Ēka, māja |
16 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1923 - 1927 | Izglītība | Ēka, māja |
17 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1938 | Izglītība | Ēka, māja |
18 | Grobiņa (Grobiņa, Grobiņas novads) | 1916 - 1920 | Darbavieta | Pilsēta |
19 | Liepāja (Liepāja) | 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
20 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1928 | Darbavieta | Pilsēta |