Zdravko Kisjovs

1 bilde

01.01.1937 – 23.01.2015

Zdravko Kisjovs (Здравко Кисьов; 1937–2015) – bulgāru dzejnieks un atdzejotājs. Atdzejojis latviešu valodā Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa u. c. autoru darbus. Latvijai veltījis prozas grāmatu "Starp sāļo ūdeni un saldūdeni" (1977; latviešu valodā – 1980).

Dzimšanas laiks/vieta

01.01.1937
Zaveta

Miršanas laiks/vieta

23.01.2015
Ruse

Profesionālā darbība



Zdravko Kisjova darbu tulkojumi latviešu valodā
1978: dzejoļu krājums "Laiks mīlēt" (Liesma).
1980: proza "Starp sāļo ūdeni un saldūdeni" (Liesma).


Nozīmīgākie latviešu autoru darbu tulkojumi bulgāru valodā
1987: Ojārs Vācietis "Леден витраж" (dzejoļu izlase "Ledus vitrāža", arī sastādītājs kopā ar Georgiju Beļevu (Георги Белев)).
1998: "Сърце на тротоара: съвременни латвийски поети" (dzejoļu izlase "Sirds uz trotuāra"; arī sastādītājs un priekšvārda autors).
2000: Imants Ziedonis "Епифании" ("Epifānijas").
2019: Ojārs Vācietis "Ръцете на Венера" (dzejoļu izlase "Venēras rokas"; arī sastādītājs).

Citātu galerija

"Zdravko viegli un ātri sapratās ar latviešu dzejniekiem, ar citiem mūsu zemes ļaudīm, iepazina dažādus Latvijas novadus – ne tikai Rīgu. Sevišķi cieša draudzība viņam izveidojās ar Ojāru Vācieti. 1977. gadā Sofijā Zdravko Kisjovs izdeva publicistisku grāmatu par Latviju – "Starp sāļo ūdeni un saldūdeni". Latviski Vinifreda Krauča tulkojumā tā iznāca Rīgā 1980. gadā. Tomēr galvenais darba lauks Zdravko Kisjovam, protams, ir dzeja. Viņš ir atdzejojis bulgāriski ļoti daudz latviešu dzejas, turklāt atlasot galvenokārt vērtīgāko no tā, kas līdz astoņdesmito gadu beigām bija mums uzkrājies."

Baltvilks, Jānis. Liecinājumi. Karogs, Nr. 6, 1995, 1. jūn.,
"Latvija viņa dzīvē ienāk negaidīti — tikpat kā mīlestība mēdz ienākt cilvēka liktenī. Mīlestība bieži vien turas roku rokā ar dzeju. Ar Zdravko no tiek tāpat: viņu vispirms apbur latviešu dzeja, kurā atspulgo dzintars, jūtams priedes pavēnis un sadzirdama jūras bangu atbalss. Ar dzeju sasaucas draugu vēstules, par kurām nereti neizpratnē jāvaicā: vai tās maz ir vēstules, bet varbūt dzejoji? Un tad Rīga un Donavas krastu pilsēta, kur dzīvo Zdravko Kisjovs, ieraksta savus vārdus Vispasaules brāļu pilsētu federācijas reģistros. Dzejnieka draudzība ar Latviju kļūt arvien ciešāka, ierastāka, sirsnīgāka un pilnasinīgāka. Ruses draugi par Zdravko mēdz pat pazoboties: pēc katras viņa atgriešanās no Latvijas allaž jautājot — vai šoreiz esot atbraucis uz ilgāku laiku ... Un tad bulgāru dzejniekam šķiet, ka Donava ieplūst nevis Melnajā, bet gan Baltijas jūrā, bet Daugava ir pavērsusi straumi uz dienvidiem un plūst caur sirdi."

Vējāns, Andris. Sirds valodā. Karogs, Nr. 11, 1980, 1. nov., 169. lpp.

Dzimtais vārds

Здравко Кисьов

Dzīvesvieta

Ruse

Izglītība

Ruse
Mašīnbūves tehniskā skola

Darbavieta

1958–1959
Ruse
Tūristu bāzes "Prista", Bulgārijas Tūrisma savienības sekretārs.

1971–1982
Ruse
Redaktors laikrakstā "Дунавска правда"

1982–1991
Ruse
Literārā almanaha "Светлоструй" galvenais redaktors

Dalība organizācijās

1970–2015
Bulgārijas rakstnieku savienības biedrs

1974–2015
Bulgārijas tulkotāju savienības biedrs

1976–1991
Ruse
Ruses rakstnieku asociācijas dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs