Voldemārs Maldonis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (29); Sastādītājs (6); Redaktors (2); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsVoldemārs Maldonis
PseidonīmsValgonis, M. Valdis, M-donu V-dis.
Dzimtais vārdsVoldemārs Maldons
KopsavilkumsVOLDEMĀRS MALDONIS (1870-1941) ir dzimis Tirzas pagastā rentnieka ģimenē. Mācījies ar pārtraukumiem Tirzas, Liezēres un Cēsu skolās. Cēsu pilsētas skolu beidzot, iegūst privātas pirmmācības skolas skolotāja tiesības. Viņš strādā par palīgskolotāju Blomu pagastskolā (1889-1892) un iepazīstas ar Smiltenes draudzes mācītāju Kārli Kundziņu (1850-1937), kas viņu iedrošina teoloģijas studijām Tērbatas Universitātē (1895-1900). 1900. gada decembrī Tērbatā Maldonis saņem graduēta studenta diplomu un atgriežas Rīgā, kur dibina Pirmās šķiras sieviešu privātskolu – Maldoņa ģimnāziju ar latviešu valodu un literatūru kā obligātiem priekšmetiem. Skolu vada līdz 1909. gadam. Paralēli skolotāja darbam Maldonis iesaistās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas darbā, 1902. gadā to vada, atbalsta latviešu konversācijas vārdnīcas izdošanu. 1909. gada 30. jūnijā Maldoni ordinē mācītāja amatā, sākumā īslaicīgi kalpo Rīgā Jāņa draudzē (adjunkts: 1909. 7.06.-1909. 11.11.), tad mācītājs Lubānā (1909-1912) un Cēsīs sv. Jāņa pilsētas draudzē (1912-1918), bet 1918. gada decembrī, vairoties no represijām, Latviju pamet. Paralēli mācītāja darbam Cēsīs Maldonis ir arī ticības mācības skolotājs vairākās Cēsu skolās. Pirmā pasaules kara sākumgados Maldonis aktīvi darbojas Cēsu bēgļu apgādāšanas komitejā, kā arī Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas Cēsu nodaļā, Vidzemes Pagaidu Zemes padomē un 1917. gada vidū nodibinātajā Zemnieku Savienības Cēsu nodaļā. 1918. gada 31. decembrī Maldonis ar kuģi izceļo uz Vāciju – uz Štetīni, no turienes – uz Marburgu, apmeklē filozofijas un teoloģijas kursus Marburgas universitātē pie vācu neokantieša profesora Paula Nātorpa (1854–1924), viņa vadībā strādā pie darba „Die philosophische Grundlagen der Sozialpädagogik Schleiermachers. I Teil: Schleiermachers Richtlinien für die sozialpädagogischen Aufgaben des Staates” (Šleiermahera sociālpedagoģijas filozofiskais pamats), kas pārtop doktora disertācijā. 1922. gada 18. martā Maldonis Marburgā saņem filozofijas doktora grādu. Latvijā Maldonis ir Vidzemes konsistorijas viceprezidents (1919. 26.09.-1921), aktīvi iesaistās LU Teoloģijas fakultātes izveidē, kļūst par tās pagaidu dekānu (1920. 28.01) un Sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju, docentu (1920-1922) un profesoru (1922-1940), saņem goda doktora grādu (Dr. hon. causa) Prāgas evaņģēliskajā Husa Teoloģijas fakultātē (1924) un goda doktora grādu teoloģijā (Dr.theol. hon. causa) Latvijas Universitātē (1938). Kopš 1934. gada Maldonis strādā Baznīcu virsvaldē. 1940. gada 1. jūlijā Maldonis aiziet pensijā un pārceļas uz dzīvi pie meitām Mežaparkā, kur triekas ķerts mirst 1941. gada 22. februārī. Viņš tiek apglabāts Cēsīs Brūžu Bērzaines kapsētā.

1893. gadā nāk klajā pirmā Maldoņa publikācija – raksts “Par bērnu sodiem” žurnāla “Austrums” 3. numurā. Viena no nozīmīgākajām Maldoņa darbības jomām ir latviešu rakstnieku reliģisko un ētisko uzskatu pētīšana, pievēršoties latviešu tautasdziesmu un Poruka darbu analīzei: „Poruka reliģija” (1922), „Poruka ētikas problēmi” (1923) un „Poruka uzskati par estētisko audzināšanu” (1924). Balstoties Poruka stāstos, Maldonis cenšas piekļūt viņa dziļākajām, līdz galam neapzinātajām dvēseles reliģiskajām kustībām un to izraisītajām izjūtām un domām. Šādā ievirzē strādāt vēlāk turpina viņa skolnieks Alberts Freijs. Maldonim ir būtiska loma latviešu lasītāju iepazīstināšanā ar reliģijas fenomenoloģiju, jo īpaši - ar fenomenologa fan der Lēva (van der Leeuw, 1890–1950) pamatatziņām. Blakus zinātniskajiem darbiem, Maldonis sarakstījis arī daudzus populārzinātniskus rakstus par reliģiskām, ētiskām un filozofiskā tēmām, kā arī vairākas mācību grāmatas. Maldonis bija laikrakstu "Kristīga Tautas Balss" (1935) un "Ceļš" (1935-40) redkolēģijas loceklis, Skautu organizācijas vadītājs, Latviešu–čehoslovāku biedrības vadītājs, darbojies Tautu Savienības veicināšanas biedrībā, bijis „Latvijas Kultūras veicināšanas biedrība” goda biedrs. Maldonis ir saņēmis vairākus apbalvojumus.

Personiska informācijaVoldemārs MALDONIS ir dzimis 1870. gada 18. jūlijā (6. jūlijā pēc vecā kalendāra) Tirzas pagastā, „Lejas Daudziņu” mājā rokpeļņa Pētera (1842-1929?) un Annas (dzimušas Beķeres, 1837-1915) Maldoņu (izloksē : Maldūņu) ģimenē, kurā aug arī māsa Alvīne un brālis Kārlis. 1872. gadā vietējais barons izliek Maldoņu ģimeni no iepriekš piešķirtās rentes mājas. Viņi pārceļas pie tēva brāļa Jēkaba Maldoņa uz „Ģevjāņu” māju.
Līdz 1930. gadu pirmajai pusei pats lieto uzvārdu Maldons - kaut gan kopš 1919. gada izdotajās pasēs ierakstīts Maldonis, pēc tam visur - Voldemārs Maldonis.
Studiju laikā Tērbatā Maldonis saderinās ar Raheli Kergu (1880-1934), igauņu mācītāja Johana Kerga meitu, laulības notiek 1901. gada 12. augustā, turpmāk arī pazīstama kā Ella Maldone. Laulībā dzimst pieci bērni: farmaceite Milda (prec. Strautmane, 1903-1953), pianiste Daina (prec. Fogelmane, 1905-1972), zobārste Ilga (prec. I Stukule, II Vilde, 1911-?) un Linda (1914-1917), dēls (1921-1921).
Maldoņa laulība ļoti saskanīga, kaut arī Voldemārs Maldonis daudz strādājis, ģimene daudz kopā muzicēja.

Profesionālā darbība

Dzeja un proza [izlase]

1893: Ziemassvētku apcerējums. Latviešu Avīzes. Stāstu nodaļa, nr. 2
1895: Kur ūdens krāc un burbuļo. Mājas Viesa pielikums, nr. 1
Labās dienas, vieglās dienas. Austrums, nr. 3, 217.lpp.
Māmiņai. Baltijas Vēstneša literārais pielikums, nr. 17.
Mātes lūgšana. Austrums, nr. 1, 61.lpp.
Mēma valoda. Austrums, nr. 2, 138. lpp.
Tu, cietā sirds, ko nomocies. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.
1901: Kam asaras un dziesmas draugi. Vārds, nr. 22
1903: Malienas grāmatnieks. Austrums, 918.lpp.
1928: Atmodaties / Nun wachet auf [garīga dziesma ar J. Vītola mūziku]. Divas garīgas dziesmas. Rīga: Rode.

Publikācijas par literatūras, tradicionālās kultūras, filozofijas un kultūrvēstures jautājumiem [izlase]

1893: Kādi sīkumi no senču kāzu ieradumiem iz Tirzas apgabala mēnešrakstā Austrums nr. 12., 591.-592.lpp.
Rotaļa "Numurus saukt", "Vārdus saukt", "Dāvanas dot" Mājas Viesa lit. pielikums, nr. 19 - nr. 21.
1895: Dažādas valodas [latvju tautas anekdote] Austrums, nr. 1, 84.lpp.
1903: Latviešu ābeces [pārskats]. Baltijas Vēstnesis, nr. 242
1922: Poruka reliģija. Latvijas Augstskolas raksti, nr. II
1923: Poruka ētikas problēmi. Rīga: K. Priedīts.
1924: Kanta reliģijas filozofija pēc viņa grāmatas "Religion innerhalb der Grenzen der blossen Vernunft". Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
Natorpa dzīve un filozofija. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 12.
Poruka uzkati par estētisko audzināšanu. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 8
1935: Dievs, der Gott der lettischen Volkstraditionen [Dievs latviešu tautas tradīcijās] krājumā Studia Theologica I , 119.-157.lpp.


Pagodinājumi

1924. gada 19. maijā: Prāgas universitātes goda doktors. diploma oficiālas pasniegšanas Maldonis nolasa lekciju par latviešu tautasdziesmām.
1938. gada 28. septembrī: Latvijas Universitātes goda doktors.
1927. gada 2. jūlijā: Zviedrijas Vazas ordeņa II šķiras komandiera krusts
Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordenis
Citātu galerijaAugstu vērtēdams visu, kas saistīts ar centieniem pēc izglītības, prof. Maldonis iekala savu sirdi Daugavietes dibināšanas pamatakmenī, un jāšaubās, vai bez viņa mūsu korporācija būtu izaugusi par to, kas tā ir. Viņš nevien palīdzēja tās dibinātājām izvērpt domu par latviešu studenšu organizēšanās nozīmi, bet arī mudināja, kad tās sāka šaubīties par izvēlētās formas pareizībuun sprausto mērķu vērtību. Viņš vienīgais no visiem goda filistriem bija klāt pie jaunās korporācijas šūpuļa. Viņš deva tai vārdu, svētīja tās pirmos nedrošos soļus un līdzināja ceļu visās tapšanas un augšanas cīņās.
No korporācijas 40 gadu jubilejas grāmatas. Citēts pēc: Edgars Ķiploks. Profesors Voldemārs Maldonis. Dzīve, darbs, laikmets. LELBA, 1995, 71. lpp.

Par Maldoņa dzīves pēdējo gadu:
..pēc tam, kad presē bija parādījusies rakstu virkne par teologu tumsonību, sekoja arī teoloģijas fakultātes likvidācija, atlaižot no darba mācības spēkus un atņemot tiem visas tiesības pat uz valsts minimālo nodrošinājumu. Viņi jau divus mēnešus pēc padomju varas nodibināšanās saņēma attiecīga rakstura paziņojumu, pie kam vienam no tiem - L. Adamovičam - ierēdne vēl ar roku pierakstījusi klāt "asprātīgu" teikumu: "Jūs pensiju varat meklēt pie saviem eņģeļiem debesīs". Vienam no mācības spēkiem - V. Maldonim, kam Cēsīs piederēja neliela mājiņa, kvadratūra tika tik nelabvēlīgi aprēķināta, ka tā, lai gan atļauto normu nepārsniedza, tomēr tika ietilpināta atsavināmo māju sarakstā. Kad profesors Maldonis mira, dienas avīzēm bija aizliegts iespiest viņa nāves ziņu.
K. Kundziņš. Laiki un likteņi: atmiņas un apceres.Mineapole: Sējējs, 1955, 153.-154.lpp.

Voldemārs Maldonis mums jāiepazist, tad viņš būs mums pacietīgs skolotājs. Tāds viņš bija visu mūžu. Viņš nesteigsies ar gatavām atbildēm par Absolūto, par absolūtajām vērtībām, bet izvadās pa daudziem atziņu ceļiem, līdz liks izšķirties par kādu no tiem. Lai kā būtu, mēs izšķirsimies par savu vienīgo un īsto ceļu, kas vedīs uz patiesību.
Nikandrs Gils. Voldemārs Maldonis. Grāmata, 1991, nr. 9, 22. lpp.

No sava skolotāja un līdzgaitnieka profesora V. Maldoņa es esmu paņēmis līdzi visai savai dzīvei vadmotīvu: saki tā, kā tas ir. Šis mans dzīves dzīpars vijas pāri laiku robežai (..) . Viņa vārdi ir pārformulējami imperatīvā "Saki patiesību!" Šis brīdis kļuva par ceļa stabu manā dzīvē. Zinātnieka uzdevums ir arī savu atzīto patiesību arī bez aiztures apliecināt, nedomājot par konsekvencēm. Ļoti bīstama atziņa!
Haralds Biezais. Saki tā, kā tas ir... Nebraska: Gauja, 1986, 172. lpp.
Nodarbesliterāts
rakstnieks
teologs
Dzimšanas laiks/vieta18.07.1870
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads
Dzimis "Lejas Daudziņu” mājās.

Dzīvesvieta1913 – 1940 (Datums nav precīzs)
Piebalgas iela 6, Cēsis
Piebalgas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Dzīvo savas ģimenes mājā.
Izglītība1878 – 1881
Tirzas pagastskola
Tirza
Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads

Mācās pie skolotāja Andrieva Dzelzkalna (1840-1926), dzejnieces Tirzmalietes tēva. Maldoņa skolas biedri - Andrievs Niedra, bibliofila Misiņa brālis Andrievs Misiņš un vēlākais Vidzemes guberņas pārvaldnieks Andrejs Priedkalns.


1881 – 1884
Tirzas draudzes skola
Tirzas pagasts
Tirzas pagasts, Gulbenes novads

Skolotājs Kārlis Dzelzkalns (1852-1931), pagastskolas skolotāja brālēns. Maldonis sāk apgūt vācu valodu, mācās trīs gadus un skolu pabeidz.


1885 – 1886
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalgas pagasts
Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

Mācās ar krusttēva Jēkaba Maldoņa atbalstu vienu gadu, izstājas.


00.06.1886 – 00.09.1886
Kārzdaba
Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads

Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolā apmeklējis vasaras kursu, lai iemācītos krievu valodu.


00.09.1886 – 00.12.1886
Liezēres draudzes skola
Liezēres pagasts
Liezēres pagasts, Madonas novads

Labo skolēnu burtnīcas par uztura tiesu, skolasbiedri - Jānis Poruks, vēlākais arhitekts Aleksandrs Vanags.


00.09.1886 – 00.06.1889
Cēsu pilsētas skola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

Iedraudzējas ar dzejnieku Edvardu Treimani-Zvārguli, mācību laikā mitinās viņa istabā Cēsu nomalē, iesaistās jauniešu literārajos vakaros, kur savus pirmos darbus lasa arī J.Poruks. Skolu beidzot, iztur skolotāja pārbaudījumus un iegūst privātās pirmmācības skolas skolotāja tiesības, pašu zemāko skolotāja pakāpi.


08.05.1895 – 06.06.1895
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050
Nokārto eksāmenus, iegūst ģimnāzijas gatavības apliecību.

29.08.1895 – 16.12.1895
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Iestājas Juridiskajā fakultātē, bet ar 7. septembri pāriet uz Teoloģijas fakultāti. Studē ar pārtraukumiem 1896./97. gadā (6 mēneši) un 1899./1900. gadā (4 mēneši) līdzekļu trūkuma dēļ. Īpaši patīk filozofijas vēsture, ko lasījis vācu filozofa, personālisma pārstāvja Gustava Teihmillera (1832–1888) skolnieks, pirmais akadēmiski izglītotais latviešu filozofs Jēkabs Osis (1860–1920), šī ievirze pēc Gunāra Jansona domām novērojama vairākos Maldoņa darbos: rakstos „Vai idejas var pavēlēt?” (1930) un „Dievs – cilvēks – pasaule” (1940).
Studiju laikā pievienojas Tērbatas studentu pulciņam (to dibina A. Niedra un J. Alksnis), pulciņa biedri lasa referātus par Spensera filozofiju, Nīčes pārcilvēku, Ričla dievības jēdzienu, katolicismu un pareizticību, utt. 1896. gada rudenī Maldonis pievienojas studentu biedrībai „Letonija”. 1897. gada 14. maijā Maldonim piešķir Letonijas krāsas un uzņem viņu par tautieti.

00.01.1919 – 00.06.1919 (Datums nav precīzs)
Marburgas universitāte
Marburga
Marburg, Hesse, Germany
Dažus mēnešus studējis filozofiju, beigu datums nav zināms, īpašu iespaidu uz Maldoni atstāj Pauls Natorps (Natorp, 1854-1924), Marburgas skolas neokantietis un Platona filozofijas pārzinātājs.

1922
Marburgas universitāte
Marburga
Marburg, Hesse, Germany
Aizstāv disertāciju "Die philosophische Grundlage der Sozialpedagogik Schleiermachers" [Šleiermahera sociālpedagoģijas filozofiskie pamati], iecerēts plašāks darbs trīs daļās, disertācija ietver tikai pirmo daļu, iegūst filozofijas doktora grādu.
Darbavieta01.06.1889 – 30.06.1892
Blomes pamatskola
Blomes pamatskola, Cēsu iela 13, Blome
Cēsu iela 13, Blome, Blomes pagasts, Smiltenes novads, LV-4707

Palīgskolotājs, skolotāja Oto Ābeles (1861-1922) pamudināts, iepazīst šveiciešu pedagoga J. H. Pestalocija un vācu filozofa Artura Šopenhauera darbus. Iepazīstas ar Smiltenes mācītāju Kārli Kundziņu (1850-1937), iekļaujas Smiltenes draudzes skolotāju lokā, apgūst latīņu un grieķu valodu, iedrošināts studēt teoloģiju.


1893
Torņakalna zēnu skola
Vēja iela, Rīga
Vēja iela, Rīga

Palīgskolotājs


1894 – 00.07.1895
Torņakalna meiteņu skola
Bauskas iela 4, Rīga
Bauskas iela 4, Rīga, LV-1004
Palīgskolotājs, piedalās Friča Brīvzemnieka rīkotajos skolotāju vakaros kopā ar T. Zeifertu, V. Zālīti u.c., pārspriež literārus, sabiedriskus un pedagoģiskus jautājumus.

00.11.1899 – 00.02.1900
Ikšķile
Ikšķile, Ikšķiles novads
Mājskolotājs papīrfabrikas "Hochenfichte" īpašnieka Šablovska ģimenē

1901 – 1909
Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Peldu iela 22, Rīga
Peldu iela 22, Rīga, LV-1050
Pirmās latviešu ģimnāzijas izveidotājs, dibinātājs, vadītājs un pedagogs.

12.11.1909 – 03.12.1912
Lubānas evaņģēliski luteriskā draudze
Lubānas luterāņu baznīca
Baznīcas iela 1, Lubāna, Lubānas novads, LV-4830

Kalpo kā draudzes mācītājs, aktivizē sabiedrisko dzīvi un sakārto izglītības jautājumus.


01.07.1911 – 31.12.1912
Lubānas pilsētas skola
Lubāna
Lubāna, Lubānas novads

Skolas dibinātājs, atbalstītājs un skolotājs.


04.12.1912 – 06.11.1919
Cēsu Sv.Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Cēsu sv. Jāņa Pilsētas draudzes mācītājs, ievests amatā 1912. gada 23.XII/ 1913. gada 5.I. 1912. gada jūlijā vada nodarbības par bībeles stāstu un katehisma mācīšanas metodiku un didaktiku ticības mācības skolotāju kursos Valmierā; aktīvi darbojas visās Vidzemes sinodēs. Kara laikā arī Cēsu bēgļu apgādāšanas komitejas priekšnieks, darbojas arī citās Cēsīs kara laikā dibinātajās organizācijās, t.sk. latviešu strēlnieku organizācijās, kopš 1916. gada septembra kalpo arī Cēsu Lauku draudzē un Cēsu Vācu draudzē; piedalās Latviešu mācītāju sapulcēs, referē par baznīcas un skolas attiecībām. 1917. gadā ievēlēts Vidzemes Zemes padomē, darbojies arī prezidijā, kopš rudens - Zemnieku Savienības Cēsu nodaļā, pieaug domstarpības latviešu un vācu draudzes starpā, 1918. rudenī pēc īslaicīga aresta un bēgšanas Maldonis gada beigās Latviju pamet.

Tātad faktiski kalpošanu 1918. gada decembra beigās pārtrauc.


1913 – 1918
Cēsu pilsētas 2. pamatskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Pārraugs toreizējā Cēsu pilsētas Annas skolā, strādā par ticības mācības skolotāju.

01.01.1913 – 01.07.1919
Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Ticības mācības skolotājs


01.01.1913 – 01.07.1919
Cēsu Longīna Ausēja reālskola

Ticības mācības skolotājs


01.06.1919 – 30.09.1930
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010
Strādā par filozofijas skolotāju kopā ar reliģijas un ētikas skolotāju Kārli Kundziņu jun.

04.02.1920 – 00.06.1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Viens no Teoloģijas fakultātes dibināšanas rosinātājiem, pagaidu dekāns, docents, sekretārs un loceklis LU padomē. 1920/21 mācību gadā ir 47 studenti, kopš 1923. gada profesors sistemātiskās teoloģijas katedrā un Teoloģijas fakultātes dekāns, lasa kursus reliģijas psiholoģijā, reliģijas filozofijā, dogmatikā, ētikā u.c.


29.04.1929 – 1941
Akadēmiskā draudze
Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010
Draudzes dibināšanas iniciators un mācītājs
Dalība organizācijāsStudenšu korporācija "Daugaviete"
Goda filistrs

14.05.1897
Studentu korporācija "Lettonia"
Tērbatā mācoties, konventa ekonoms un literāro vakaru dalībnieks; filistrs

1899 – 1941
Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija
R. Blaumaņa rosinātā Literatūras fonda priekšnieks; trīs gadus RLB ZK runasvīrs, RLB ZK priekšnieks (1902-1903; 1907-1908)

1925 – 1941
Latvijas - Čehoslovakijas kulturēlās tuvināšanas biedrība
Biedrības pirmais vadītājs
Ceļojums1913
Vācija
Germany
Lai labāk sagatavotos iekšmisijas uzdevumiem (apkop slimniekus, nespējniekus utml.), Maldonis apceļo Vāciju, Austriju, Šveici un Itāliju, iepazīstoties ar iekšmisijas iestādēm Berlīnē, Vīnē, Bētelē pie Bīlefeldes. Maldonis raksta: "Zināšanām bagāts pārnācu, bet nabags tapu, kad gribēju realizēt mūsu dzīvē". Pēc: E. Ķiploks. Voldemārs Maldonis. Dzīve, darbs, laikmets. LELBA, 1995, 43.lpp.

1920
Beatenberga
Beatenberg, Canton of Bern, Switzerland
Kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis piedalās Baznīcu sadraudzības apvienības trešajā kongresā, kopā ar Igaunijas pārstāvjiem iesniedzot rezolūciju par mazo tautu tiesību atzīšanu.

1925
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Piedalās Baznīcu sadraudzības apvienības ceturtajā kogresā kā LELB pārstāvis

1925
Lambetas pils, Londona
Lambeth Palace Rd, London, United Kingdom
Kā LELB oficiāls pārstāvis piedalās Latvijas un Igaunijas ev.baznīcu un angļu valsts baznīcas priekšstāvju apspriedē par savstarpēju tuvināšanos.
Miršanas laiks/vieta22.02.1941
Poruka iela 3, Rīga
Poruka iela 3, Rīga, LV-1014
Miris ar trieku Mežparkā, kur tobrīd dzīvo pie meitām Mildas Strautmanes un Daigas Fogelmanes.

Apglabāts00.02.1941
Bērzaines kapi
Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Izvadīts no Doma baznīcas Rīgā, apglabāts Brūžu Bērzaines kapsētā, Cēsīs. Jau pēc sievas nāves uz kapa uzstādīta tēlnieka Kārļa Jansona piemiņas plāksne ar uzrakstu "Mīlestība nekad nebeidzas".

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1927. gada 28. aprīļa lēmumu.
III šķira
1927

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Bērnu audzināšana".
1929

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-31 no 31.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
18.07.1870Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Piebalgas iela 6, Cēsis
(Piebalgas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1913 - 1940DzīvesvietaĒka, māja
3Poruka iela 3, Rīga
(Poruka iela 3, Rīga, LV-1014)
22.02.1941Miršanas laiks/vietaĒka, māja
4Bērzaines kapi
(Bērzaines iela 33, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
01.02.1941ApglabātsKapsēta
5Tirza
(Tirza, Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
1878 - 1881IzglītībaCiems
6Vecpiebalgas pagasts
(Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1885 - 1886IzglītībaPagasts
7Liezēres pagasts
(Liezēres pagasts, Madonas novads)
01.09.1886 - 01.12.1886IzglītībaPagasts
8Kārzdaba
(Kārzdaba, Cesvaines pagasts, Cesvaines novads)
01.06.1886 - 01.09.1886IzglītībaCiems
9Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
01.09.1886 - 01.06.1889IzglītībaPilsēta
10Tirzas pagasts
(Tirzas pagasts, Gulbenes novads)
1881 - 1884IzglītībaPagasts
11Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050)
08.05.1895 - 06.06.1895IzglītībaĒka, māja
12Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
29.08.1895 - 16.12.1895IzglītībaĒka, māja
13Marburga
(Marburg, Hesse, Germany)
01.01.1919 - 01.06.1919IzglītībaPilsēta
14Marburga
(Marburg, Hesse, Germany)
1922IzglītībaPilsēta
15Blomes pamatskola, Cēsu iela 13, Blome
(Cēsu iela 13, Blome, Blomes pagasts, Smiltenes novads, LV-4707)
01.06.1889 - 30.06.1892DarbavietaĒka, māja
16Vēja iela, Rīga1893DarbavietaIela
17Bauskas iela 4, Rīga
(Bauskas iela 4, Rīga, LV-1004)
1894 - 01.07.1895DarbavietaĒka, māja
18Ikšķile
(Ikšķile, Ikšķiles novads)
01.11.1899 - 01.02.1900DarbavietaPilsēta
19Peldu iela 22, Rīga
(Peldu iela 22, Rīga, LV-1050)
1901 - 1909DarbavietaĒka, māja
20Lubānas luterāņu baznīca
(Baznīcas iela 1, Lubāna, Lubānas novads, LV-4830)
12.11.1909 - 03.12.1912DarbavietaBaznīca
21Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
(Lielā Skolas iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
04.12.1912 - 06.11.1919DarbavietaBaznīca
22Lubāna
(Lubāna, Lubānas novads)
01.07.1911 - 31.12.1912DarbavietaPilsēta
23Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1913 - 1918DarbavietaPilsēta
24Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
04.02.1920 - 01.06.1940DarbavietaĒka, māja
25Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca
(Ģertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010)
29.04.1929 - 1941DarbavietaBaznīca
26Raunas iela 7, Cēsis
(Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
01.01.1913 - 01.07.1919DarbavietaĒka, māja
27Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
01.06.1919 - 30.09.1930DarbavietaĒka, māja
28Vācija
(Germany)
1913CeļojumsValsts
29Beatenberga
(Beatenberg, Canton of Bern, Switzerland)
1920CeļojumsPilsēta
30Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1925CeļojumsPilsēta
31Lambetas pils, Londona
(Lambeth Palace Rd, London, United Kingdom)
1925CeļojumsPils

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.