Voldemārs Kalpiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (25); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (14)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsVoldemārs Kalpiņš
PseidonīmsV. Kalējs
KopsavilkumsVoldemārs Kalpiņš (1916–1995) – publicists, žurnālists, politiķis.
Personiska informācijaDzimis kalpotāju ģimenē. Kopš 1920. gada ģimene dzīvoja Latvijā.
1935: par revolucionāru darbību sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.
1962: apsūdzēts nacionālkomunismā un atstādināts no LPSR kultūras ministra un ārlietu ministra amata.
Profesionālā darbībaKopš 1940: pirmās publikācijas.

Darbi

1947: "Avīze–karavīrs".
1948: "Vēlēšanu tiesības un vēlēšanu politika".

Rakstījis scenārijus vairākām dokumentālām filmām ("Lielums", 1964, kopā ar F. Rokpelni, u. c.), stāstus par Latvijas Republikas cietumnieku dzīvi ("Alberta Krūkļa lieta" u .c.), literatūrkritiskus un publicistiskus rakstus. Sastādījis aprakstu un tēlojumu krājumu "Uzvaras ceļos" (1951), Viļa Lāča Kopotus rakstus (1-26, 19701980, kopā ar Birutu Gudriķi).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1949: Vasilijs Ažajevs "Tālu no Maskavas" (kopā ar Veru Kacenu).
1967: Aleksandrs Beks "Volokolamskas šoseja".
1974: Simonovs Konstantīns "Pēdējā vasara".
1978: Sergejs Aļeksejevs "Karā bija jāiet mums: stāsti no Lielā Tēvijas kara vēstures, Maskava, Staļingrada, Berlīne"

SaiknesVilis Lācis (1904–1966) - Svainis
Vera Kacena (1912–1999) - Sieva
Nodarbesžurnālists
publicists
politiķis
žurnāla/avīzes redaktors
Dzimšanas laiks/vieta19.02.1916
Smoļenska
Smolensk, Smolensk Oblast, Russia
Izglītībanezināms – 1934
Talsu vidusskola
Brīvības iela 29, Talsi
Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201

nezināms – 1955
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069
Studējis neklātienē.
Darbavieta1940 – 1941
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Atbildīgais sekretārs

1941 – 1946
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
1941. gadā – laikraksta atbildīgais sekretārs, 1942.–1946. gadam – redaktors.

1946 – 1949
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Redaktora vietnieks

1949 – 1952
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Redaktors

1952 – 1953
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Rīga
Priekšnieks

1953 – 1958
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010
Kultūras ministra vietnieks

1954 – 1958
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Redaktors

1958 – 1962
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010
Kultūras ministrs.

1958 – 1962
Latvijas PSR Ārlietu ministrija
Rīga
Rīga
Ārlietu ministrs.

1962 – 1982
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Muzeja direktors

1983 – 1993
Viļa Lāča memoriālais muzejs
Stokholmas iela 33, Rīga
Stokholmas iela 33, Rīga, LV-1014
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks
Dalība organizācijās1947 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1958 – 1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 – 1995
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 – 1995
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013
Biedrs
Apcietinājums1935
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Par revolucionāru darbību 1935. gadā sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.

1935
Tukums
Tukums, Tukuma novads
Par revolucionāru darbību 1935. gadā sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.
Miršanas laiks/vieta04.02.1995
Rīga
Rīga
Apglabāts09.02.1995
Rīga
Rīga
Apbedīts Raiņa kapos.

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Smoļenska
(Smolensk, Smolensk Oblast, Russia)
19.02.1916Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
04.02.1995Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
09.02.1995ApglabātsPilsēta
4Brīvības iela 29, Talsi
(Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1934IzglītībaĒka, māja
5Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1955IzglītībaĒka, māja
6Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1940 - 1941DarbavietaĒka, māja
7Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1946 - 1949DarbavietaĒka, māja
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1949 - 1952DarbavietaĒka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1954 - 1958DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1952 - 1953DarbavietaPilsēta
11Antonijas iela 2, Rīga
(Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010)
1953 - 1958DarbavietaĒka, māja
12Antonijas iela 2, Rīga
(Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010)
1958 - 1962DarbavietaĒka, māja
13Rīga
(Rīga)
1958 - 1962DarbavietaPilsēta
14Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1962 - 1982DarbavietaĒka, māja
15Stokholmas iela 33, Rīga
(Stokholmas iela 33, Rīga, LV-1014)
1983 - 1993DarbavietaĒka, māja
16Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1935ApcietinājumsĒka, māja
17Tukums
(Tukums, Tukuma novads)
1935ApcietinājumsPilsēta
18Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1947 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
19Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 1995Dalība organizācijāsĒka, māja
20Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1958 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
21Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013)
1990 - 1995Dalība organizācijāsĒka, māja
Voldemārs Kalpiņš (19.02.1916.–04.02.1995) dzimis Smoļenskā, Krievijā kalpotāju ģimenē. Kopš 1920. gada ģimene dzīvoja Latvijā. 1934. gadā viņš beidza Talsu vidusskolu. 1955. gadā – neklātienē absolvēja M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1935. gadā par revolucionāru darbību sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.

Voldemārs Kalpiņš dzīves laikā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus. Viņš bija laikraksta “Cīņa” atbildīgais sekretārs (1940–1941) un redaktora vietnieks (1946–1949), laikraksta “Latviešu Strēlnieks” atbildīgais sekretārs (1941) un redaktors (1942–1946), laikraksta “Literatūra un Māksla” redaktors (1949–1952, 1954–1958), Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks (1952–1953), Latvijas PSR kultūras ministra vietnieks (1953–1958), pēc tam – kultūras ministrs un ārlietu ministrs (1958–1962). 1962. gadā “par pieļautajām buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdām, nopietniem trūkumiem kultūras iestāžu praktiskajā vadībā un darbībā un šo trūkumu nenovēršanu” no abiem amatiem atbrīvots. Viņš tika iecelts par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktoru (1962–1976).

Ar vistiešāko Voldemāra Kalpiņa līdzdalību tapušas muzeja filiāles – Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē, Raiņa – Tadenavā un Jasmuižā, Annas Brigaderes “Sprīdīšos”, brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēnos”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Riekstiņos”, Friča Bārdas “Rumbiņos”, Druvienas Vecajā skolā, Emīla Dārziņa, Jāņa Sudrabkalna “Jāņskolā” un Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, kā arī Jāņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais dzīvoklis Rīgā u.c.

Publicējas kopš 1940. Sarakstījis grāmatu "Avīze–karavīrs" (1947), scenārijus vairākām dokumentālām filmām ("Lielums", 1964, kopā ar F. Rokpelni, u. c.), stāstus par Latvijas Republikas cietumnieku dzīvi ("Alberta Krūkļa lieta" u .c.), literatūrkritiskus un publicistiskus rakstus. Sastādījis aprakstu un tēlojumu krājumu "Uzvaras ceļos" (1951), Viļa Lāča Kopotus rakstus (1–26, 1970–1980, kopā ar Birutu Gudriķi).

Ābola, Mirdza. Voldemārs Kalpiņš. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 280. lpp.
Voldemāra Kalpiņa kolekcija RMM

Voldemārs Kalpiņš (1916–1995) ir publicists, vairāku laikrakstu redaktors, sabiedrisks darbinieks, LPSR kultūras ministrs (1958–1962), Raiņa Literatūras un mākslas muzeja direktors (1962–1982), Viļa Lāča muzeja zinātniskais līdzstrādnieks (1983–1993). Viņš ir pretrunīgi vērtēta personība. No vienas puses, bijis padomju darbinieks, no otras puses – viņam ir ievērojami nopelni mūsu kultūras procesu organizācijā un attīstībā. V. Kalpiņam RMM ir veidota izvērsta kolekcija. Tās apjoms ir ievērojams: 1361 eks.

Dokumenti

Muzeja krājumā ir apjomīgs dokumentu kopums, kas ataino dažādus V. Kalpiņa dzīves posmus. Pirmskara periodu pārstāv noraksts par Talsu Valsts ģimnāzijas beigšanu, 1935. gada dokumenti saistībā ar viņa apcietināšanu un izvirzītajām apsūdzībām par pagrīdes darbību, kā arī tiesas lēmums. 1940. un 1941. gada padomju okupācijas laika dokumenti apstiprina V. Kalpiņa iesaisti šajos notikumos: ieroča atļauja, apliecība par tiesībām uz papildu dzīvojamo platību, vēlēšanu komisijas locekļa apliecība, dokumenti par darbu laikraksta „Cīņa” redakcijā. Par gvardes majora V. Kalpiņa līdzdalību Sarkanās armijas rindās Otrā pasaules kara laikā liecina Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecība, daudzas kara veterāna apbalvojumu apliecības, frontes laikraksta „Latviešu Strēlnieks” redakcijas u. c. kara gadu dokumenti. No padomju laika dokumentiem nozīmīgākie ir personas dokumenti: pases, laulības apliecība, karaklausības apliecība, darba grāmatiņa, Rakstnieku Savienības biedra kartes, Rīgas pilsētas TDP deputāta apliecība, Maskavas M. Gorkija Literatūras institūta diploms ar izcilību u. c. Daudzi dokumenti parāda V. Kalpiņa darbu vairākos amatos Kultūras ministrijā, arī Rakstnieku Savienībā un līdzdalību dažādos kultūras dzīves notikumos Latvijā. Par viņa priviliģēto stāvokli liecina talons specveikala apmeklējumam. Iesniegums par atbrīvošanu no kultūras ministra amata ir vēsturiska liecība t. s. „nacionālkomunistu” izstumšanai no Latvijas PSR varas elites. Par personisko dzīvi liecina dzīvokļa orderis, īres kvītis, ārstu izziņas u. c. mazāk nozīmīgi dokumenti. Arī no neatkarīgās Latvijas gadiem 1990. gadu 1. pusē saglabātas dažas apliecības un ārstu slēdzieni.

Fotoattēli

Portreti. V. Kalpiņa kolekcijā ir daudz viņa fotoportretu, sākot no zīdaiņa vecuma. Tajos viņš ir redzams bērnībā, skolas gados, ieslodzījumā (Politpārvaldes uzņēmums), kara gados armijas formas tērpā (Krievijā un Kurzemes frontē). Vēlāko gadu fotoportretos V. Kalpiņš iemūžināts ceļojumos pa Latviju, Padomju Savienību, Austrumeiropu, kā arī runājam dažādos pasākumos. Viņa dzīves privāto pusi ataino fotoportreti mājās un vasarnīcā. Ir arī dokumentu foto. Grupu fotoattēli. Arī to skaits ir apjomīgs un atspoguļo visus V. Kalpiņa dzīves posmus. Bērnībā viņš iemūžināts ar māti, brāli un māsu, ar radiem, Talsu pamatskolā un ģimnāzijā skolasbiedru vidū, jaunībā dažādās jauniešu grupās, ar kolēģiem Rīgas pašvaldībā, vēlāk laikraksta „Cīņa” redakcijā, frontē kopā ar Arvīdu Griguli. Daudzi grupu attēli parāda V. Kalpiņa darbību Kultūras ministrijā un Rakstnieku Savienībā, arī muzeja direktora amatā. Tajos viņš ir kopā dažādos kultūras pasākumos gan ar PSRS un LPSR Kultūras ministrijas pārstāvjiem, gan ar māksliniekiem un sportistiem, piedalās Dziesmu svētkos, Latvijas Literatūras un mākslas dekādēs Maskavā, uzstājas dažādos sarīkojumos, vēlāk atklāj svaiņa Viļa Lāča muzeju un vada tajā ekskursijas. Šie fotoattēli liecina par viņa darbības daudzveidību kultūras jomā. Ir daudz attēlu no ceļojumiem pa Latviju, Aizkaukāzu, Vidusāziju, Vāciju, Ungāriju u. c. Vairākas fotogrāfijas visa mūža garumā ataino V. Kalpiņa vaļaspriekus: aizrautību ar slēpošanu, bet vasarā – pludmales prieku baudīšanu. Viņš redzams kopā arī ar ģimeni un tuviniekiem, piemēram, sievu Veru, svaini Vili Lāci. Privāto dzīvi atspoguļo fotouzņēmumi no radu kāzām. Daļa grupu fotoattēlu ir radušies nejaušās situācijās,tajos V. Kalpiņš ir kopā ar dažādām personām. Tas liecina par viņa sabiedrisko raksturu. Citu personu portreti. Šajā sadaļā ir V. Kalpiņa mātes Elzas, brāļa Paula Leonīda, māsas Veltas, svaiņa Viļa Lāča un viņa dēlu, V. Kalpiņa krustmeitas Māras Romānovas, viņa draugu, kolēģu un iemīļotu mākslinieku portreti. Citas personas grupās. Kolekcijā ir V. Kalpiņa tuvinieki, radi, draugi un kolēģi dažādās grupās. Vietas attēli. Vēsturiska vērtība ir attēlam ar mežā nomaskētu frontes laikraksta „Latviešu Strēlnieks” tipogrāfiju. Daži attēli parāda V. Kalpiņa vasarnīcu Mellužos un iemīļoto suni Frostiņu. Vietas attēlu, atšķirībā no citiem fotogrāfiju veidiem, ir maz, un tie neatspoguļo visu V. Kalpiņa dzīves gājumu.

Fotonegatīvi

Tie ir nedaudzi V. Kalpiņa portreti un grupu attēli, kā arī dažu dokumentu fotofilmas, kas parāda viņa aktivitātes 1940. gada notikumos Latvijā. Fotonegatīvi cietuši Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas laikā 2013. gadā.

Grāmatas

Kolekcijā iekļautas gan V. Kalpiņa un viņa sievas Veras Kacenas grāmatas, gan daļa no viņa personiskās bibliotēkas. Tajā ir gan viņa laikabiedru sacerējumi, gan latviešu klasiķu darbi, gan izdevumi krievu un vācu valodās, t. sk. no 19. gadsimta. Bibliotēkas sadaļai ir memoriāla vērtība, tā parāda V. Kalpiņa daudzveidīgo interešu loku.

Iespieddarbi

Memoriāla un vēsturiska vērtība ir arī iesietiem laikraksta „Latviešu Strēlnieks” komplektiem, kara gadu uzsaukumu lapiņām, vācu Drošības policijas komandiera Latvijā paziņojumam par Audriņu ciema nodedzināšanu. Šveices tūrista karte liecina, ka V. Kalpiņam, atšķirībā no parastiem padomju pilsoņiem, bijusi arī iespēja nedaudz apmeklēt Rietumeiropu. V. Kalpiņš saglabājis nelielu skaitu bukletu, kas veltīti kultūras un sporta pasākumiem. Savulaik krājumā iekļauti laikrakstu izgriezumi ar V. Kalpiņa rakstiem, kā arī viņa īpašumā bijušās ģeogrāfiskās kartes. Dažās no tām viņš veicis atzīmes par apmeklētām vietām.

Korespondence

V. Kalpiņš saņēmis ielūgumus uz dažādiem sabiedriskiem un kultūras pasākumiem. Viņam bijusi plaša sarakste ar ievērojamiem Latvijas, trimdas latviešu un cittautu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem: Andreju Upīti, Jāni Sudrabkalnu, Arvīdu Griguli, Mārtiņu Zīvertu u. c., kā arī ar padomju kultūras iestādēm un kolektīviem. Daļa no šīs sarakstes parāda arī viņa darbu RMLVM direktora amatā. Ievērojama daļa vēstuļu ir sarakste ar tuviniekiem: sievu Veru, brāli un māsu. Kalpiņa kolekcijā ir arī dažas viņa svainim Vilim Lācim adresētas vēstules, t. sk. no Alfrēda Bērziņa Ņujorkā.

Mākslas darbi

Krājumā ir vairāki V. Kalpiņa portreti, sarži, kā arī viņam piederējuši mākslas darbi, kuru autori ir Uldis Zemzaris, Zigurds Zuze un citi mazāk pazīstami mākslinieki.

Piemiņas lietas

Ir saglabājušās raksturīgas V. Kalpiņa piemiņas lietas: viņam piederējusi rakstāmmašīna, šaha komplekts, fotoaparāts, kabatas portfelis, karavīra cepure un josta, pulkstenis, spilvens. Krājumā ir vairākas mēbeles: skapis, kura dizainu ievērojamā interjeriste Marta Staņa veidojusi tieši pēc V. Kalpiņa pasūtījuma, krēsli, lustra. Interesanta liecība par komunista V. Kalpiņa personību ir viņa visu mūžu glabātais Kristus attēls – bērnībā saņemtā dāvana no Talsu baptistu svētdienas skolas, kā arī viņa vecmāmiņas baznīcā ejamā somiņa ar Brāļu draudzes lozungu grāmatiņu, izdotu Gnādavā (Vācijā). Ir arī dažas piemiņas lietas no ceļojumiem un pasākumiem.

Rokraksti

Muzeja krājumā ir rokraksti, kas ataino V. Kalpiņa radošo darbību: viņa diplomdarbs par Raini Maskavas Literatūras institūtā, viņa veidotie kinoscenāriji, raksti un apceres par literatūru, kino, publicistiska un vēsturiski polemiska satura darbi, atmiņas, dienasgrāmatas, piezīmju grāmatiņas, t. sk. pierakstu klade Rīgas Centrālcietumā, viņa gatavoto lekciju piezīmes, materiāli darbam V. Lāča muzejā u. c.

Skaņu ieraksti

V. Kalpiņa kolekcijā iekļauti kompaktdiski ar atmiņām par viņu, kas tapuši 2009. gadā, veidojot viņam veltīto piemiņas grāmatu „Stāja” (2011). Šajos ierakstos Līvija Volkova un Andrejs Grāpis intervē Raimondu Paulu, Veru Singajevsku, Liliju Dzeni, Oļģertu Kroderu u. c. Džemmas Skulmes atmiņas fiksētas magnetofona lentē. Ir arī daži kompaktdisku ieraksti ar paša V. Kalpiņa atmiņām (pārkopēti no magnetofona lentes).

Sagatavoja Ilona Miezīte, RMM mākslas eksperte

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.