Voldemārs Kalpiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (14); Sastādītājs (2); Recepcijas persona (12)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsVoldemārs Kalpiņš
PseidonīmsV. Kalējs
KopsavilkumsVoldemārs Kalpiņš (1916–1995) – publicists, žurnālists, politiķis.
Personiska informācijaDzimis kalpotāju ģimenē. Kopš 1920. gada ģimene dzīvoja Latvijā.
1935: par revolucionāru darbību sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.
1962: apsūdzēts nacionālkomunismā un atstādināts no LPSR kultūras ministra un ārlietu ministra amata.
Profesionālā darbībaKopš 1940: pirmās publikācijas.

Darbi

1947: "Avīze–karavīrs".
1948: "Vēlēšanu tiesības un vēlēšanu politika".

Rakstījis scenārijus vairākām dokumentālām filmām ("Lielums", 1964, kopā ar F. Rokpelni, u. c.), stāstus par Latvijas Republikas cietumnieku dzīvi ("Alberta Krūkļa lieta" u .c.), literatūrkritiskus un publicistiskus rakstus. Sastādījis aprakstu un tēlojumu krājumu "Uzvaras ceļos" (1951), Viļa Lāča Kopotus rakstus (1-26, 19701980, kopā ar Birutu Gudriķi).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1949: Vasilijs Ažajevs "Tālu no Maskavas" (kopā ar Veru Kacenu).
1967: Aleksandrs Beks "Volokolamskas šoseja".
1974: Simonovs Konstantīns "Pēdējā vasara".
1978: Sergejs Aļeksejevs "Karā bija jāiet mums: stāsti no Lielā Tēvijas kara vēstures, Maskava, Staļingrada, Berlīne"

SaiknesVilis Lācis - Svainis
Vera Kacena - Sieva
Nodarbesžurnālists
publicists
politiķis
žurnāla/avīzes redaktors
Dzimšanas laiks/vieta19.02.1916
Smoļenska
Smolensk, Smolensk Oblast, Russia
Izglītība1934
Talsu vidusskola
Brīvības iela 29, Talsi
Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201

1955
PSRS Zinātņu akadēmijas Maksima Gorkija Pasaules literatūras institūts
Povarskaya 25А, Maskava
Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069
Studējis neklātienē.
Darbavieta1940–1941
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Atbildīgais sekretārs

1941–1946
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
1941. gadā – laikraksta atbildīgais sekretārs, 1942.–1946. gadam – redaktors.

1946–1949
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Redaktora vietnieks

1949–1952
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Redaktors

1952–1953
Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvalde
Rīga
Rīga
Priekšnieks

1953–1958
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010
Kultūras ministra vietnieks

1954–1958
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Redaktors

1958–1962
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Antonijas iela 2, Rīga
Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010
Kultūras ministrs.

1958–1962
Latvijas PSR Ārlietu ministrija
Rīga
Rīga
Ārlietu ministrs.

1962–1982
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Muzeja direktors

1983–1993
Viļa Lāča memoriālais muzejs
Stokholmas iela 33, Rīga
Stokholmas iela 33, Rīga, LV-1014
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks
Dalība organizācijās1947–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1958–1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990–1995
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990–1995
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013
Biedrs
Apcietinājums1935
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009
Par revolucionāru darbību 1935. gadā sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.

1935
Tukums
Tukums, Tukuma novads
Par revolucionāru darbību 1935. gadā sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.
Miršanas laiks/vieta04.02.1995
Rīga
Rīga
Apglabāts09.02.1995
Rīga
Rīga
Apbedīts Raiņa kapos.

Kartes leģenda

Tiek rādīti ieraksti 1-21 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Smoļenska
(Smolensk, Smolensk Oblast, Russia)
19.02.1916Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
04.02.1995Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
09.02.1995ApglabātsPilsēta
4Brīvības iela 29, Talsi
(Brīvības iela 29, Talsi, Talsu novads, LV-3201)
1934IzglītībaĒka, māja
5Povarskaya 25А, Maskava
(Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069)
1955IzglītībaĒka, māja
6Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1940 - 1941DarbavietaĒka, māja
7Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1946 - 1949DarbavietaĒka, māja
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1949 - 1952DarbavietaĒka, māja
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1954 - 1958DarbavietaĒka, māja
10Rīga
(Rīga)
1952 - 1953DarbavietaPilsēta
11Antonijas iela 2, Rīga
(Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010)
1953 - 1958DarbavietaĒka, māja
12Antonijas iela 2, Rīga
(Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010)
1958 - 1962DarbavietaĒka, māja
13Rīga
(Rīga)
1958 - 1962DarbavietaPilsēta
14Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1962 - 1982DarbavietaĒka, māja
15Stokholmas iela 33, Rīga
(Stokholmas iela 33, Rīga, LV-1014)
1983 - 1993DarbavietaĒka, māja
16Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1935ApcietinājumsĒka, māja
17Tukums
(Tukums, Tukuma novads)
1935ApcietinājumsPilsēta
18Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1947 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
19Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 1995Dalība organizācijāsĒka, māja
20Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1958 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
21Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013)
1990 - 1995Dalība organizācijāsĒka, māja
Voldemārs Kalpiņš (19.02.1916.–04.02.1995) dzimis Smoļenskā, Krievijā kalpotāju ģimenē. Kopš 1920. gada ģimene dzīvoja Latvijā. 1934. gadā viņš beidza Talsu vidusskolu. 1955. gadā – neklātienē absolvēja M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1935. gadā par revolucionāru darbību sodīts ar trim gadiem spaidu darbos. Sodu izcietis Tukuma apriņķa cietumā un Rīgas Centrālcietumā.

Voldemārs Kalpiņš dzīves laikā ieņēmis vairākus nozīmīgus amatus. Viņš bija laikraksta “Cīņa” atbildīgais sekretārs (1940–1941) un redaktora vietnieks (1946–1949), laikraksta “Latviešu Strēlnieks” atbildīgais sekretārs (1941) un redaktors (1942–1946), laikraksta “Literatūra un Māksla” redaktors (1949–1952, 1954–1958), Latvijas PSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldes priekšnieks (1952–1953), Latvijas PSR kultūras ministra vietnieks (1953–1958), pēc tam – kultūras ministrs un ārlietu ministrs (1958–1962). 1962. gadā “par pieļautajām buržuāziski nacionālistiska rakstura kļūdām, nopietniem trūkumiem kultūras iestāžu praktiskajā vadībā un darbībā un šo trūkumu nenovēršanu” no abiem amatiem atbrīvots. Viņš tika iecelts par Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktoru (1962–1976).

Ar vistiešāko Voldemāra Kalpiņa līdzdalību tapušas muzeja filiāles – Andreja Pumpura muzejs Lielvārdē, Raiņa – Tadenavā un Jasmuižā, Annas Brigaderes “Sprīdīšos”, brāļu Kaudzīšu “Kalna Kaibēnos”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Riekstiņos”, Friča Bārdas “Rumbiņos”, Druvienas Vecajā skolā, Emīla Dārziņa, Jāņa Sudrabkalna “Jāņskolā” un Eduarda Smiļģa Teātra muzejs, kā arī Jāņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa memoriālais dzīvoklis Rīgā u.c.

Publicējas kopš 1940. Sarakstījis grāmatu "Avīze–karavīrs" (1947), scenārijus vairākām dokumentālām filmām ("Lielums", 1964, kopā ar F. Rokpelni, u. c.), stāstus par Latvijas Republikas cietumnieku dzīvi ("Alberta Krūkļa lieta" u .c.), literatūrkritiskus un publicistiskus rakstus. Sastādījis aprakstu un tēlojumu krājumu "Uzvaras ceļos" (1951), Viļa Lāča Kopotus rakstus (1–26, 1970–1980, kopā ar Birutu Gudriķi).

Ābola, Mirdza. Voldemārs Kalpiņš. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 280. lpp.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.