Vladimirs Ņevskis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (1); Tulkotājs (21); Atdzejotājs (10); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (6)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsVladimirs Ņevskis
PseidonīmsVladimirs Ņevskis, Владимир Гербертович Невский
Dzimtais vārdsVladimirs (Voldemārs) Zukaus, Владимир (Вольдемар) Гербертович Зуккау
KopsavilkumsVladimirs Ņevskis (Владимир Невский, 1911–1968) – tulkotājs. Dzimis Pēterburgas vāciešu ģimenē. Studējis Ļeņingradas Valsts universitātes Vēstures fakultātē (1933–1936), kā “tautas ienaidnieks” (tēvs bija apcietināts) atskaitīts. 1937. gadā apcietināts pats, pēc dažiem mēnešiem atbrīvots. Literāro darbību sācis kā dzejnieks, tulkojis no vācu valodas. 1950. gadā pārcēlies uz Latviju, dzīvojis Rīgā un iemācījies latviešu valodu. Tulkojis Andreja Upīša romānu “Ziemeļa vējš” (1952), Pāvila Rozīša romānu “Ceplis” (1953), Brāļu Kaudzīšu romānu “Mērnieki laiki” (1962), Ojāra Vācieša “Tās dienas acīm” (1961), Imanta Ziedoņa “Dzejnieka dienasgrāmatu” (1968), Bruno Saulīša, Alberta Jansona, Alvila Cepļa, Vladimira Kaijaka prozu un Aleksandra Čaka stāstus.
60. gados, kad latviešu literatūrā tikai pamazām tika “atgūts” Aleksandrs Čaks, iepazīstinājis krievu lasītāju auditoriju ar latviešu modernistu dzejnieku Čaku (“Kāpnes”, 1964; “Sirds uz trotuāra, 1966). Atdzejojis arī citus latviešu dzejniekus – Jāni Sudrabkalnu, Raini, Plūdoni, Austru Skujiņu, Anatolu Imermani, Mirdzu Ķempi, Arvīdu Skalbi, Andri Vējānu, Tālivaldi Bričku, Andreju Balodi, Valdi Luksu, Jāni Grotu, Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, Olgu Lisovsku un citus.
Personiska informācija1911: dzimis tulkotāju Herberta Zukaua (20.02.1883–02.11.1937) un Alises fon Vites (1888–1941) ģimenē. Vecāki – vācieši, dzīvojuši Pēterburgā.
Tēvs Herberts Zukaus beidzis Pēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti, strādājis Pēterburgas Tiesu palātā, pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma jurista praksi izbeidzis un pievērsies tulkošanai. Herberts Zukaus arestēts 1935. gada 21. aprīlī, tiesāts par pretpadomju aģitāciju un propagandu (58.10 panta) un par organizatorisko darbību, kas vērsta uz kontrrevolucionāra nozieguma izdarīšanu. Piespriesti 3 gadi izsūtījumā Rietumsibīrijā, sodu izcietis Tomskā. Otrreiz arestēts 1937. gada 10. oktobrī, apsūdzēts par bruņotu sacelšanos (58.2, 58.10, 58.11 pantu), pēc Novosibirskas apgabala troikas lēmuma piespriests augstākais soda mērs nošaujot. Reabilitēts 1986. gada 16. janvārī.
Vladimira Ņevska vecāki pirmie krievu valodā pārtulkoja Jaroslava Hašeka romānu "Krietnais kareivis Šveiks" (1926, 1927).
1937: Vladimirs Ņevskis tiek apcietināts, tāpat kā viņa tēvs, pēc dažiem mēnešiem atbrīvots.
1941–1945 (?): piedzīvojis Ļeņingradas blokādi un karojis frontē.

1945: Vladimira Ņevska ģimenē piedzimst dēls Sergejs Zukaus (Сергей Зуккау). Sergejs tulko no ungāru valodas un kā tulkotājs pieņēmis pseidonīmu Sergejs Voļskis (Сергей Вольский).
1950?: dzīvojis Rīgā.
Profesionālā darbība1929: sāk publicēt preses izdevumos "Zvezda", "Rezec", "Literaturniy sovremeņņik" dzejoļus.
1931: klajā nāk triju autoru, literārās grupas "Udarņik" ("Trieciennieks) dalībnieku, grāmata "Par labākajiem" ("Слово о лучших"), viens no tiem ir Vladimirs Zukaus (Ņevskis).
30.40. gadu otra puse: parakstījis darbus kā Vladimirs Zukaus-Ņevskis, pēc tam – Vladimirs Ņevskis.
1947: uzņemts Ļeņingradas Rakstnieku savienībā.

Vladimira Ņevska dzeja un proza

1931: poēma "Дирижабль" ("Dirižablis")
1931: poēma "Сев" ("Sēja")
1948: stāstu krājums "Светлый путь" ("Gaišais ceļš")
1965: romāns "Твои сыновья вернуться" ("Tavi dēli atgriezīsies")

Tulkojumi

1952: Andrejs Upīts. Северный ветер (“Ziemeļa vējš”, kopā ar Arnoldu Dukuru un Mariju Šūmani)
1953: Pāvils Rozītis. Цеплис (“Ceplis”)
1955: Pāvils Rozītis. Цеплис (“Ceplis”)
1956: Indriķis Lēmanis. На рассвете (“Rītausmā”)
1959: Bruno Saulītis. Сыновья профессора (“Profesora Vecapiņa dēli”)
1960: Pāvils Rozītis. Господин Цеплис (Ceplis)
1960: Bruno Saulītis. Попался на удочку! (“Uzķēries!: makšķernieku stāsti”)
1961: Ojārs Vācietis. Глазами тех дней (“Tās dienas acīm”)
1962: Brāļi Kaudzītes. Времена землемеров (“Mērnieku laiki”)
1962: Alberts Jansons. Пророк Эпикура (“Epikūras pravietis”)
1962: Bruno Saulītis. Сын стрелка (“Strēlnieka dēls”)
1966: Alvils Ceplis. Синяя лошадь (“Zilais zirgs”)
1966: Jūlijs Vanags. Песня глухаря (“Medņa dziesma”)
1968: Imants Ziedonis. Дневник поэта (“Dzejnieka dienasgrāmata”)
1968: Перо и маузер (“Rakstāmspalva un mauzeris” (Krievijas latviešu rakstnieku stāsti, kopā ar citiem)
1969: Laimonis Purs. Тень в длину дороги (“Ēna ceļa garumā”)
1971: Aleksandrs Čaks. Игра жизнью (“Spēle ar dzīvību”)
1971: Vladimirs Kaijaks. Следы ведут в прошлое (“Pēdas ved pagātnē”, kopā ar Sergeju Cebakovski)
1975: Aleksandrs Čaks. Бутыль с муравьиной настойкой (“Pudele skudru uzlējumu”, iekļauti arī Vladimira Ņevska tulkojumi)

Atdzejojumi

1952: Jānis Sudrabkalns. Стихи и миниатюры (“Dzeja un miniatūras”, kopā ar citiem)
1954: Anatols Imermanis. Где встретятся все корабли (“Kur visi kuģi satiksies”)
1959: Andris Vējāns. Солнце поднимается выше (“Saule kāpj augstāk”)
1964: Aleksandrs Čaks. Лестницы (“Kāpnes”)
1966: Aleksandrs Čaks. Сердце на тротуаре (“Sirds uz trotuāra”)
1981: Aleksandrs Čaks. Зеркала воображения (“Iedomu spoguļi”, iekļauti arī Vladimira Ņevska atdzejojumi
1990: Valdis Rūja. Свои парни (“Savi puikas”, iekļauti arī Vladimira Ņevska atdzejojumi)
2013: Aleksandrs Čaks. Зеркала фантазии. (“Iedomu spoguļi”, iekļauti arī Vladimira Ņevska atdzejojumi)
2014: Aleksandrs Čaks. Городу (“Pilsētai”, iekļauti arī Vladimira Ņevska atdzejojumi)
Citātu galerija

Par Aleksandra Čaka dzejas izlasi "Лестницы" ("Kāpnes", 1964)

"Atdzejotājs [Vladimirs Ņevskis] uzņēmies sarežģītu, grūtu, bet pateicīgu darbu. Vispirms jau sastādīt no Čaka ražas nelielu izlasīti nav viegli. V. Ņevskis nav kopējis 1961. gadā latviski iznākušo “Izlasi”, bet pēc saviem ieskatiem uzņēmis “Kāpnēs” virkni latviešu izdevumā neietilpinātu dzejoļu. Daļēji tas darīts, lai parādītu agrīnā Čaka tuvību agrajam Majakovskim (dzejoļi “Lai dzīvo” – tulkojumā “Ha сквере” – un “Ūdens noteku caurule”), bet lielākoties tīri māksliniecisku apsvērumu dēļ. Izlases plašāko daļu sastāda dzejnieka sākuma posma daiļrade. Tas arī saprotams. Pats V. Ņevskis ievadā raksta, ka Čaka dzeja ir “буйство образов”. Atdot krievu lasītājam šo “tēlu neprātu” nav viegli, bet vēl grūtāk atdzejot Čaku – filozofu, kur spilgtā, krāsainā tēlainība apvienota ar dziļi filozofisku pasaules izjūtu, kā tas ir četrdesmito gadu dzejoļos “Dzīvība”, “Pārdaugava”, nepabeigtajā poēmā “Matīss – kausu bajārs” un vēl citos darbos. Žēl, ka šie darbi, kaut vai to fragmenti, nav atraduši vietu “Izlasē”. Vladimira Ņevska atdzejotais Čaks – tas ir godīgi, ar mīlestību padarīts darbs."

Čaklais, Māris. Čaks krieviski. Karogs, 1964, Nr. 10.


Mana tēva – tulkotāja Vladimira Ņevska – piemiņai
Sergejs Voļskis

Tu vienmēr man kā dārznieks esi licies,
Kad, iesāņus pie galda apsēdies,
Ar zīmuli uz lapas neapnicis
Tu vārdus roc un dzejai ziedēt liec.

Gan trauslas saknītes, gan sīkus stādus
Tu saudzē, citā augsnē pārstādot,
Lai dārzs, kas Latvijā zied garus gadus,
Var arī krievu zemē augļus dot.

Atdzejojis Jānis Plotnieks

Karogs, 1980, Nr. 7, 39. lpp.
(Dzejolis krievu valodā lasāms: Даугава, 1979, Nr. 9, 7. lpp.)

Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
prozaiķis
Dzimšanas laiks/vieta21.11.1911
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Dzīvesvieta1911 – 1950
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1950 – 1965 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

1965 – 1968 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia
Izglītība1933 – 1936
Ļeņingradas Valsts universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Nepabeigtas studijas Vēstures fakultātē, jo atskaitīts kā "tautas ienaidnieks".
Apcietinājums1937 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Arestēts laikā, kad arī tēvs bija apcietināts. Apcietinājumā pavadījis vairākus mēnešus.
Miršanas laiks/vieta13.05.1968
Maskava
Moscow, Russia

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
21.11.1911Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1911 - 1950DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1950 - 1965DzīvesvietaPilsēta
4Maskava
(Moscow, Russia)
1965 - 1968DzīvesvietaPilsēta
5Maskava
(Moscow, Russia)
13.05.1968Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1933 - 1936IzglītībaPilsēta
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1937ApcietinājumsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.