Vitauts Ļūdēns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (131); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (4); Redaktors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (61)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsVitauts Ļūdēns
KopsavilkumsVitauts Ļūdēns (1937–2010) – dzejnieks.
Personiska informācijaDzimis1937. gada 28. janvārī advokāta un skolotājas ģimenē. Vitauta Ļūdēna māte Zelma – dzejnieka Edvarta Virzas jaunākā māsa.
Profesionālā darbībaDzejoļus sācis rakstīt, mācoties Bauskas 1. vidusskolā.
1959: Latvijas Valsts universitātes jauno autoru pulciņa izdotā žurnāla "Ave Sol!" 1. numurā iespiesti vairāki Vitauta Ļūdēna dzejoļi. Recenzijā par žunālu rakstīts:" Daudzus dzejoļus žurnālā ievietojis Vitauts Ļūdēns. Ļūdēns redzami aug. raksta daudz, viņam lr laba tieksme rakstīt tēlaini. Vairāk paškritikas, vairāk vajadzētu piestrādāt pie dzejoju galīgā noformējuma, visu apsvērt un pārdomāt, lai nebūtu tā, ka uz ātru roku uzrakstītile dzejoļi tūlīt atrod ceļu uz žurnāla slejām. Viņa ievietoto dzejoļu vidū izceļas "Upēm tiekoties". Dzejolis aizsākts labi un iejūtīgi, bet banālais nobeigums aizēno visu labo domu un ieceri." (Gurgons, J. "Ave Sol!": Piezīmes par jauno autoru pulciņa žurnālu. Padomju Students, 1960, 27. janvāris. Skatīt šeit:)
1960: 24.–26. martā piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības rīkotajā jauno autoru seminārā.
1960./1961. mācību gadā: piedalījies jauno autoru vakarā, kur lasījis dzejoļus bērniem. "Ar interesantu bērnu dzejoļu ciklu mūs iepazīstināja Vitauts Ļūdēns. Dzejoļos varēja just, ka Ļūdēns ir nopietni iedziļinājies bērnu pasaulē, daudz domājis par formu. Taču vietām jūtam paviršību, proti, dažos dzejoļos ieskanas viens otrs vecīguma tonis, bieži vien lietoti vārdi, kas ir patāli bērna uztverei. Kā labākie minami dzejoļi "Kaķiša dzirnavas", "Makšķernieks" u. c." (Tauriņa, S. Vispirms – "melnais darbs". Padomju Sudents, 1961, 3. novembris. Skatīt šeit)
2000: Radioteātrī iestudēta Vitauta Ļūdēna dzejas drāma "Rīga dimd" (režisors – Imants Skrastiņš). Noklausīties var šeit


Dzeja

1966: Saules lidlauki
1967: Pulksteņi
1969: Trīsdesmitgadīgas acis
1971: Rudzu putenī
1973: Tāšu raksti
1975: Usmas un Mežotnes sonetas
1980: Vara vārtos (poēma un drāma)
1980: Vairogi (izlase)
1982: Un meži, un meži, un meži
1984: Laiva
1987: Savās mājās (dzeja un poēmas)
1991: Ziemeļzeme
1994: Sudraba aplis
1996: Dzīvesstāsts un 33 dzejoļi
2001: Zem debesu zeltainiem apiņiem

Dzeja bērniem
1966: Zēni, zaķi, varavīksnes
1969: Pāva aste, lapsas aste
1971: Mārīte un vējš
1971: Miega dzirnas
1974: Sisis Vijoļkāja
1975: Maizes šūpulīši
1978: Šņībīši Apelsīnijā
1981: Meldru puikas, meldru vīri (izlase, atkārtots izdevums 2014)
1983: Laimiņas valoda
1986: Saulēniņi
1993: Princis iet pa mākoņiem
1998: Satiksimies avenēs
1998: Trešais susuriņš
2002: Pelēkās krāsas septiņi svētki
2004: Klau, kur Vau?
2006: Nosapņotas murrādziesmiņas
2013: Kartupeli, kartupeli
2013: Kurmis

Stāsts bērniem
1991: Sudraba kalējs, tērauda kalējs (atkārtots izdevums 2014)

Lugas
1977: Rīga dimd! (dramatiska poēma)
Bērniem
1971: Ripo, ripo, kamolīti...
1983: Kalējdēls Didzis

Darbi kino un teātrī

Kino
1971: animācijas filmas "Ragainais māls" scenārija autors (Rīgas kinostudija, režisors – Arnolds Burovs)
Teātris
2000: Radioteātrī iestudēta Vitauta Ļūdēna dzejas drāma "Rīga dimd" (režisors – Imants Skrastiņš). Noklausīties var šeit

Vitauta Ļūdēna dzejas recepcija mūzikā

Dziesmas ar Vitauta Ļūdēna dzejas tekstiem komponējuši Alvils Altmanis, Ilze Arne, Mairita Bičuka, Pauls Dambis, Georgs Dovgjallo, Ēriks Eglītis, Maija Einfelde, Agris Engelmanis, Elita Jakušina, Romualds Jermaks, Jānis Kaijaks, Aldonis Kalniņš, Romualds Kalsons, Valters Kaminskis, Jānis Ķepītis, Vineta Līce, Līga Liepiņa-Kaņepe, Jāzeps Lipšāns, Selga Mence, Jānis Ozoliņš, Imants Paura, Juris Pavītols, Uģis Pētersons, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Edgars Račevskis, Ģederts Ramans, Jānis Rijnieks, Vilnis Salaks, Ādolfs Skulte, Gunārs Stade, Alfrēds Tučs, Pēteris Vasks, Anna Veismane, Imants Zemzaris, Arvīds Žili
tenskis.
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu “Laiva” (1984)

"Vitauta Ļūdēna jaunā dzejoļu grāmata “Laiva” ir turpinājums, tā ļoti dabiski, plūstoši turpina viņa liriku un liroepiku un turpina arī to īpatnēji latviski harmonisko pasaules atspoguļojumu, kas līdz pilnībai izkopts tautasdziesmās un ko mantojusi dzejas klasikas viena daļa. V. Ļūdēna dzejas harmoniskums ir varbūt viskonsekventākais mūsu poēzija nu jau gandrīz divus gadu desmitus. [..]

Ļūdēna dzejā harmoniju arī skaudrās dzejas situācijās balsta visa folklorai tuvā dabas izjūta, dabas tēli te nav sadalīti pozitīvajos un negatīvajos, tie nav stabili kontrastu izteicēji. Zibens piesaista debesi pie zemes, lietus nes prieku un dzīvību. Zīmīgi ir gaismas akcenti: ezera gaišums ieskanas pasaules gaišumā, ezers ir gaišs arī pusnaktī. No šādas dabas izjūtas izaug neuzbāzīgais, bet stingrais ētiskums, kura kodolā cieši līdzās ir cieņa pret pasauli un cilvēka pašcieņa. [..] Un laiva, kas romantiskajā dzejā bieži vien kļuvusi par mirklības simbolu, Ļūdēna grāmatā iemieso mūžīgu ritējumu un piesaistījumu savai zemei un jūrai, jo “.. arī laiva / un kuģis ir Latvijas sirds”. Laivas, kuģa slīdējums nozīmē ko paliekošu, dzīva ir bērnības atmiņa par braucienu pa Lielupi detaļām bagātajā dzejolī “Brauciens ar kuģīti”, nezūdoši ir Kurzemes un Vidzemes lepno burinieku ceļi (“Burinieku buramdziesmas”), un Krišjānis Barons gadus pārvar zem buras, nevis pie rakstāmgalda (“Krišjāņa Barona buras”). Laiva, jahta, kuģis, kas vietām tikai piesaukti, citur detaļās apdziedāti, īpatnēji izteic saskaņu. Laivas saskaņa ar pasauli ir cīņā ar vēju, un liriskajam varonim ir prieks par šo cīņu.”

Cielēna, Māra. Turpinājums. Literatūra un Māksla, 1985, 31. maijs.

Par Vitauta Ļūdēna dzeju bērniem

"Ļūdēna bērnu dzejas pasaule ir īpaša maiguma, bērnu dienu neatsaucamā siltuma pilna. Tā ir viena no skaistākajām mūsu klasikas tradīcijām. Vienīgi mūsu bērnu literatūras klasiķi pa ce|am paguva arī bērnības sociālās trepītes atklāt. Arī daļa Vitauta Ļūdēna bērnu dzejas tēlainības mūsu klasikas impulsētas – ķēniņiene arī, plata, ar mazmeitiņu, princesīte "drusku līka", varavīksnes un lietutiņi, rasas lāses, meldri un vēji. Bet ir šai dzejā kas savs ļūdēnisks jau pašā sākotne, tēlainības aizmetnī. Kaut arī Vitauta Ļūdēna dzejā bērnu dzeja ir visai skanīga, skanisko elementu kā vērtību viņš nekad nav ne pārspīlējis, ne līdz galam izsmēlis. Viņa individualitātes spēks ir bērnu uztverei tuva tēlainība."

Čaklais, Māris. Vitauta Ļūdēna septīties dzejoļi bērniem. Karogs, 1980, Nr. 9.
SaiknesAnna Žīgure (1948) - Radiniece
Edvarts Virza (1883–1940) - Mātesbrālis
Amarillis Liekna-Virza (1921–2004) - Māsīca
Diāna Jance (1970) - Radiniece
Jēkabs Ļūdēns (1871–1898) - Radinieks
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas laiks/vieta28.01.1937
Jelgava
Jelgava
Izglītība1944 – 1951
Bērzu septiņgadīgā skola
Bērzi
Bērzi, Īslīces pagasts, Bauskas novads

1951 – 1955
Bauskas 1. vidusskola
Bauska
Bauska, Bauskas novads

1958 – 1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā.


1961 – 1965
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļas neklātienē

Darbavieta1955 – 1958
Mežotne
Mežotne, Mežotnes pagasts, Bauskas novads
Mežotnes mašīnu un traktoru stacija, kombainieris un atslēdznieks

1961 – 1967 (Datums nav precīzs)
Latvijas PSR Kultūras ministrija
Rīga
Rīga
Metodiķis klubu darbā

1967 – 1969
Žurnāls "Liesma"
Rīga
Rīga

1969 – 1973
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Rīga
Rīga
Dalība organizācijās1965 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 – 2010
Latvijas Rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Ceļojums00.09.1983
Bulgārija
Bulgaria
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā uz bulgāru Dzejas svētkiem.

18.05.1986 – 01.06.1986
Midlberi
Middlebury, Vermont, United States
Brauciens uz ASV un padomju pārstāvju simpoziju par bērnu un jauniešu estētiskās audzināšanas jautājumiem. Apmeklējis arī Bostonu.
Miršanas laiks/vieta27.05.2010
Apglabāts01.06.2010
Usmas kapi
"Vedēji", Usmas pagasts, Ventspils novads, LV-3619

Pēdējā gaitā izvadīts no Ventspils novada Usmas baznīcas.

ApbalvojumiNacionālo bruņoto spēku goda zīme "Par nopelniem"
III šķira
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Atzinības zīme
Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par darbiem "Laimiņas valoda", "Meldru puikas, meldru vīri" (dzejas izlase bērniem).
Bērnu dzeja
1984

Viļa Plūdoņa prēmija
1989

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
2001

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2007. gada 15. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2007. gada 27. aprīlī.
IV šķira
2007

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem – dziesmu "Varavīkšņu pasaka".
2008

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jelgava
(Jelgava)
28.01.1937Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Usmas kapi
("Vedēji", Usmas pagasts, Ventspils novads, LV-3619)
01.06.2010ApglabātsKapsēta
3Bērzi
(Bērzi, Īslīces pagasts, Bauskas novads)
1944 - 1951IzglītībaCiems
4Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1951 - 1955IzglītībaPilsēta
5Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1958 - 1961IzglītībaĒka, māja
6Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1961 - 1965IzglītībaĒka, māja
7Mežotne
(Mežotne, Mežotnes pagasts, Bauskas novads)
1955 - 1958DarbavietaCiems
8Rīga
(Rīga)
1967 - 1969DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1969 - 1973DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1961 - 1967DarbavietaPilsēta
11Bulgārija
(Bulgaria)
01.09.1983CeļojumsValsts
12Midlberi
(Middlebury, Vermont, United States)
18.05.1986 - 01.06.1986CeļojumsPilsēta
13Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1965 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
14Rīga
(Rīga)
1990 - 2010Dalība organizācijāsPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.