Darbi: Darba autors (6); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (11)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Vilhelms Vilis Knoriņš |
|---|---|
| Pseidonīms | Proprium, Pr., Sokoļiks, Uģis |
| Personiska informācija | KNORIŅŠ Vilhelms Vilis (1890.29.VIII Skujenes pag. Cieļos - 1938.29.VII Maskavā ?) - literatūrkritiķis, publicists, vēst. z.d. (1935). Dz. zemnieka (amatnieka) ģim. Māc. Paltmales pagastsk., Siguldas draudzes sk. Beidzis Valmieras skolotāju semināru (1910). Strād. par skolotāju Straupē un Rīgā, iesaistījies strādn. rev. kustībā, darbojies LSD org-jā Līgatnē un Rīgā. KP b. (1910). Pirmā publikācija - raksts "Žūpība un strādnieki" laikr. "Vārpas" 1909.12./25.XII. Kā literatūrkritiķis K. guva ievērību ar problēmu rakstiem "Māksla un dialektika" ("Vārds", 1912, 1), "Saturs un forma" (turpat, 1913, 2) u.c., kuros, balstoties uz plašu teorētisko lit., īpaši G. Pļehanova darbiem, risināja jautājumus par mākslas relatīvo patstāvību un kopsakariem ar s-bu, kā arī uzsvēra mākslas darba satura un formas vienības nepieciešamību. K. recenzējis J. Raiņa, A. Upīša, V. Plūdoņa, A. Švābes, E. Birznieka-Upīša, J. Jaunsudrabiņa u.c. aut. darbus. K. izteiktie vērtējumi pārdomāti un argumentēti, gan raksturojot J. Raiņa, gan citu rakstn. darbus, turpretī F. Bārdas romant. dzeja palika nesaprasta. Konsekventi K. vērsās pret literāri vājiem sacerējumiem, akcentējot, ka rakstnieka idejiskie nolūki nevar kompensēt mākslin. trūkumus. 1914 K. mobilizēja cariskās Krievijas armijā. Pēc Februāra rev. (1917) K. bija Minskas strādn. un zaldātu dep. padomes sekretārs; Oktobra apvērsuma laikā Rietumu apg. un Frontes kara rev. komit. loceklis. 1928-35 K. bija Komun. (Trešās) Internacionāles Polit. sekretariāta loceklis, 1935-37 VK(b)P CK Propagandas un aģitācijas nod. vad. vietnieks, 1932-37 Sarkanās profesūras partijas inst. direktors, dažādu preses izd. redkolēģijas loceklis. Rediģējis grām. "Īsa VK(b)P vēsture" (kr. val. 1934, arī tulk. latv. val., 1935). Veicis priekšdarbus paplašinātas partijas vēstures sarakstīšanai. Bijis delegāts 10 KP kongresos. K. arestēts 1937 VI. Nošauts. Reabilitēts pēc nāves. 30. gados K. literatūrkrit. darbība vairs nebija tik sistemātiska kā pirms 1. pas. kara. Risinot teorēt. jaut. rakstā "Dialektiskā materiālisma metode mākslā un kritikā" (1924) un citos rakstos, K. nepietiekami ievēroja lit. un mākslas savdabību, par galv. lit. uzdevumu izvirzot prolet. ideoloģijas tiešu atklāsmi. Dažos rakstos K. vērsās pret pārspīlēti negatīvu lit. mantojuma vērtēšanu, turpretim citos lit. skatīja tikai kā šķiru interešu paudēju. Viņš izteica pārmetumus J. Rainim, paužot atšķirīgus vērtējumus nekā agrāk. 30. gadu 2. pusē vērojama K. lit. vērtēšanas principu stabilizācija, piem., rakstā "Rainis pieder darba tautai" ("Celtne", 1935, 9). Daļa rakstu un recenziju sakopotas grām. "Literatūrkritiskie raksti" (1960). - Ps.: Proprium, Pr., Uģis, Sokoļiks u.c. L. Knoriņa M. Viļa Knoriņa rakstu bibliogrāfija // Knoriņš V. Literatūrkritiskie raksti. R., 1960; Knope E. Vilis Knoriņš - literatūras kritiķis. R., 1970; Knoriņa M. Par Vili Knoriņu un dažiem citiem latviešu rakstniekiem // Varavīksne. 1990. R., 1990. E.Knope |
| Citātu galerija | Par Viļa Knoriņa literatūrkritiskajiem apcerējumiem"Latviešu mākslinieciskās kultūras vēsturē Knoriņš pārstāv literatūrkritiku nozari, kurā darbojies gandrīz trīsdesmit gadu. Savās recenzijās, pārskatos un estētiskas ievirzes apcerēs viņš turpina tās tradīcijas, ko iedibināja J. Jansons (Brauns) un ko attīstīja A. Upīts un citi marksistiskie kritiķi. Veselu pusgadsimtu šis mantojums ticis vērtēts kā augstākais sasniegums mūsu kritiskās domas vēsturē. Bet kā ir todien? Pārlūkojot V. Knoriņa darbus, nevaram nepamanīt vērtētāja divas pieejas: vienu, samērā objektīvu līdz 1917. gadam un otru tendenciozu, padomju sistēmas spaidu ierāmētu 20. un 30. gados. Nevaram nepamanīt arī to, ka Knoriņš marksistiskās estētikas postulātu sargātājs nereti nonāk sadurā ar Knoriņu mākslu platā kontekstā tverošu, objektīvu un estētiskās gaumes ziņā respektējamu vērtētāju.“Sabiedriski filozofiskā ekvivalenta” obligātā meklēšana, kas iezīmīga jau apcerē “Māksla un dialektika” (1912), vēlāk tiek papildināta ar tādiem kritērijiem kā šķiriskums un komunistiskais partijiskums (“Dialektiskā materiālisma metode mākslā un kritikā” (1923), “Latvijas rakstniecības kreisais spārns” (1924) u. c.). Vairāk vai mazāk izteiktais, bet neiztrūkstoši klātesošais šķiriskuma princips literatūru liek polarizēt, iedalīt progresīvajā ar J. Raini, A. Upīti un L. Laicenu priekšgalā un reakcionārajā, kas it kā pauž skaužamās pilsonības idejas, kultivē individuālismu un formālismu. Šādā polarizējumā drūmi tumšā krāsa netiek taupīta jaunromantiskā daiļrades tipa liriķu raksturojumā, tā Jānis Akuraters “pilnīgi parāda savu garīgā un sabiedriskā invalīda dabu” (“Domas”, 1913, 6). Pat Friča Bārdas “Zemes dēlam” tiek piemērota proletāriskā šķiriskuma lieste: “Nevis mūsu jaunās, spēcīgās un daiļās nākotnes šķiras spēka sajūta, bet gan irstošās, nāves šausmās drebošās un nāves gultā ejošās šķiras nāves un priekšnāves murgu dziesma ir Bārdas dzeja” (“Jaunais Laiks”, 1911, 7). [..] V. Knoriņa literatūrkritiskajā mantojumā netrūkst darbu ar nepārejošu nozīmi, tādu, kas izturējuši laika pārbaudi. Tāda, piemēram, ir teorētiskā skice “Saturs un forma” (1913) – pārdomas par mākslas būtību, par vizuālo un skanisko elementu lomu tēlainībā.” Tabūns, Broņislavs. Knoriņš sadurā ar Knoriņu. Literatūra un Māksla, 1990, 18. augustā. |
| Nodarbes | publicists literatūrzinātnieks literatūrkritiķis vēsturnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 29.08.1890 Skujenes pagasts Skujenes pagasts, Amatas novads "Cieļos" |
| Izglītība | mācījies mācījies Siguldas draudzes skolā 1900–1903 (Datums nav precīzs) Paltmales pagasta skola Paltmale jeb Patmale Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, LV-4108 1904–1906 Siguldas draudzes skola Sigulda Sigulda, Siguldas novads 1906–1910 (Datums nav precīzs) Valmieras skolotāju seminārs Valmiera Valmiera 1910 mācījies seminārā beidzis Valmieras skolotāju semināru |
| Darbavieta | 1910–1913 (Datums nav precīzs) Straupes draudzes skola Straupes pagasts Straupes pagasts, Pārgaujas novads Skolotājs 1913–1914 Ģ. Odiņa Tirdzniecības skola Rīga Rīga Skolotājs 1914–1917 (Datums nav precīzs) Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917) Krievija Russia Darbojies Rietumu frontes KSDS(b)P organizācijās 1917–1917 Rietumu kara apgabala un frontes Kara revolucionārās komitejas loceklis un priekšsēdētājs 1917 Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (1898—1917) Minska Minsk, Belarus Minskas komitejas priekšsēdētājs 1918–1919 Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925) Ziemeļrietumu apgabala komitejas sekretārs 1920–1922 Lietuvas un Baltkrievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālā biroja sekretārs 1922–1926 Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925) Maskava Moscow, Russia KK(b)P Centrālās komitejas un KK(b)P Maskavas apgabala komitejas darbinieks 1926–1927 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) Maskava Moscow, Russia Centrālās komitejas Aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs 1927–1928 Minska Minsk, Belarus Baltkrievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas sekretārs 1928–1935 Komunistiskās Internacionāles Izpildu komitejas Politiskās sekretariāta loceklis, Prezidija locekļa kandidāts un Viduseiropas zemju sekretariāta vadītājs 1932–1935 Maskava Moscow, Russia Laikraksta "Pravda" redakcijas kolēģijas loceklis 1932–1937 Maskava Moscow, Russia Sarkanās profesūras partijas vēstures institūta direktors 1934–1937 Maskava Moscow, Russia Žurnāla "Boļševiks" redakcijas kolēģijas loceklis 1935–1937 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) Maskava Moscow, Russia Centrālās komitejas Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja vietnieks |
| Dalība organizācijās | 1910 Latvijas Sociāldemokrātija (LSD) |
| Apcietinājums | 22.06.1937 Maskava Moscow, Russia Ļefortovas cietums |
| Miršanas laiks/vieta | 29.07.1938 PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938. gada 28. jūlijā piespriests augstākais soda mērs. Spriedums izpildīts 1938. gada 29. jūlijā poligonā "Komunarka" Sosenskā. |
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Skujenes pagasts (Skujenes pagasts, Amatas novads) | 29.08.1890 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Paltmale jeb Patmale (Augšlīgatne, Līgatnes pagasts, Līgatnes novads, LV-4108) | 1900 - 1903 | Izglītība | Ciems |
| 3 | Sigulda (Sigulda, Siguldas novads) | 1904 - 1906 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Valmiera (Valmiera) | 1906 - 1910 | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Straupes pagasts (Straupes pagasts, Pārgaujas novads) | 1910 - 1913 | Darbavieta | Pagasts |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1913 - 1914 | Darbavieta | Pilsēta |
| 7 | Krievija (Russia) | 1914 - 1917 | Darbavieta | Valsts |
| 8 | Minska (Minsk, Belarus) | 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Maskava (Moscow, Russia) | 1922 - 1926 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Maskava (Moscow, Russia) | 1926 - 1927 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Minska (Minsk, Belarus) | 1927 - 1928 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Maskava (Moscow, Russia) | 1932 - 1937 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Maskava (Moscow, Russia) | 1932 - 1935 | Darbavieta | Pilsēta |
| 14 | Maskava (Moscow, Russia) | 1934 - 1937 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Maskava (Moscow, Russia) | 1935 - 1937 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Maskava (Moscow, Russia) | 22.06.1937 | Apcietinājums | Pilsēta |
