Darbi: Darba autors (19); Tulkotājs (4); Sastādītājs (7); Redaktors (17); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (6)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Vilhelms Pantēniuss |
|---|---|
| Papildu vārdi | Kristiāns |
| Pseidonīms | W.P. ; P......... |
| Dzimtais vārds | Wilhelm Christian Pantenius |
| Saite | https://bbld.de/GND1179005686 ; https://www.geni.com/people/Wilhelm-Pantenius/6000000023953258599 |
| Kopsavilkums | Vilhelms Kristiāns PANTĒNIUSS (Pantenius; arī Pantēnijs, 1806-1849) ir Baltijas vācu mācītājs un žurnālists, rakstnieka, vēsturisko romānu autora Teodora Hermaņa Pantēniusa tēvs. Viņš ir dzimis mācītāja Johana Kristiana Pantēniusa ģimenē. Vilhelms Panteniuss ir studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-29) un 1830. gadā ieguvis teoloģijas kandidāta grādu, pēc studiju beigšanas pusotru gadu pavadījis ceļojumā ārzemēs. 1831. gada otrajā pusē viņš ir strādājis par mājskolotāju Salgales mācītājmuižā, pēc tam - Ozolmuižā. No 1835. gada Vilhelms Panteniuss ir palīgmācītājs, no 1837. gada - mācītājs latviešu draudzē Annas baznīcā Jelgavā, Jelgavā arī miris un apbedīts Baložu kapos. Vilhelms Panteniuss ir bijis laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1835-49), kopš 1832. gadā šajā laikrakstā arī publicējis savus oriģināldarbus, tulkojumus, dzeju un stāstus, bet galvenokārt rakstus ar pamācošu un izglītojošu raksturu. Vilhelms Panteniuss ir sastādījis Kurzemes kalendāru "Veca un jauna laika grāmata" (1834-1850). Panteniuss ir pievērsis uzmanību latviešu izglītošanai, savā draudzē viņš ir atvēris sešas skolas un sagatavojis tām skolotājus. Viņš ir dibinājis Jelgavas Latviešu lasīšanas biedrību un aktīvi darbojies Latviešu literārajā (draugu) biedrībā, no 1839. gada līdz mūža galam viņš ir bijis tās Kurzemes nodaļas direktors. Panteniuss ir uzskatāms par tautas apgaismības vēlīnu darbinieku, viņš ir publicējis kristīgi didaktiska satura literatūru, piemēram, "Pirmā nieku grāmatiņa, kur nav nieki iekšā" (1846), rokasgrāmatas lauksaimniekiem, piemēram, liellopu kopšanā (1837), kašķa ārstēšanā (1838), par nomas līgumiem un holeras epidēmiju (abi 1848) u.c.. |
| Personiska informācija | Vilhelms Kristiāns Panteniuss ir dzimis Zaļenieku mācītāja Kristiāna Panteniusa (Pantenius, 1766-1826) un viņa sievas Agneses, dzimušas Konradi (Conradi, ?-1848), septiņu bērnu ģimenē. Vilhelms Kristiāns Panteniuss ir precējies ar Luīzi Konradi (Conradi) 1835. gada 3. decembrī. Laulībā dzimuši: Vilhelms Panteniuss (1835-1836), Natālija Agnese Denfera (Denffer, 1839-?)), Johanna Bernevica (Bernewitz, 1841-1924), Matilde Auguste Panteniusa (dzim./mir.1842) un Baltijas vācu rakstnieks un publicists Teodors Hermanis Panteniuss (1843-1915). |
| Profesionālā darbība | Reliģiskā literatūra1850: Jēzus Kristus ir tā dzīvības maize no debesīm nākusi [reliģiska apcere]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.Pamācoši stāsti un dzeja: tulkojumi, oriģināldarbi, sastādīti krājumi1838: Pirmais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem, īpaši skolas bērniem, celts no avīžu apgādātājiem [didaktiskas īsprozas krājums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.1840: Otrais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem, īpaši skolas bērniem, celts no avīžu apgādātājiem. Jelgava: Stefenhāgens. 1840: Jānim Gūtenberģim par godu un par piemiņu [ievaddaļa]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. 1844: Brūte un brūtgāns [stāsts]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. 1846: Pirmā nieku grāmatiņa, kur nav nieki iekšā [didaktiskas īsprozas krājums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. 1853: Blivera pamilie [stāsts, tulkojums no vācu valodas]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. Padomu literatūra: galvenokārt tulkojumi1837: Pamācīšana moderēm, kā pie lopu kopšanas būs turēties. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.1838: Pamācīšana, kā iekš trim dienām var cilvēkam kašķi nodzīt [tulkojums no vācu valodas]. Jelgava: Stefenhāgens 1848: No Jelgavas. Savam sirdsmīļam draugam Bārtes un Nīces mācītājam G.Braže no Jelgavas latviešu rīta mācītāja [piezīmes par holēru Kurzemē]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. 1848: Pamācīšana, kā būs nomas kuntraktes iecelt. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. Kalendārs: sastādītājs un izdevējs, dažu publikāciju autors1834-1850: Veca un jauna laika grāmata [Kurzemes kalendārs] Jelgava: Stefenhāgens un dēlsPublikācijas "Latviešu Avīzēs" [izlase]Dzeja un proza1832: Trīs zeļļi un Līzīte zārciņā [ziņģe]. Latviešu Avīzes, nr. 61832: Sudraba karote [stāstiņš]. Latviešu Avīzes, nr.19. 1832: Vakara dziesma, kad galva iereibusi [ziņģe]. Latviešu Avīzes, nr. 21 1832: Kas vilku strapā, tam jākauc līdz ar vilku. Latviešu Avīzes, nr. 46. Raksti par kultūru un izglītību1837: No Jelgavas [par latviešu bibliotēkas veidošanu]. Latviešu Avīzes, Nr. 20.1837: Jauna ziņa [par bibliotēku Baldones draudzē]. Latviešu Avīzes, nr. 38. 1837: Sirdsmīļi lasītāji [atskats uz “Latviešu Avīžu” darbību 1837. gadā]. Latviešu Avīzes, nr. 52. 1838: Kādi vārdi par skolām. Latviešu Avīzes, nr. 7. 1844: Padoms, voi būs iet par skolmeisteru, voi ne. Latviešu Avīzes, nr. 7-9, 25,26. 1844: Kristap Kakting. Svētas patiesības liecinieks uz sprediķu vīzi [recenzija]. Latviešu Avīzes, nr. 42. 1849: Padoms tiem, kam aug bērni apakš acīm. Latviešu Avīzes, nr. 23-24. 1849: Mīļais skolmeistar! [nebūs pagurt pie pirmajām grūtībām]. Latviešu Avīzes, nr. 29. Dažāda satura publicistika1832: Zeme ir apaļa. Latviešu Avīzes, nr. 50.1833: Par dažādiem svešu tautu ieradumiem. Latviešu Avīzes, nr. 40 1835: No Pēterburģes. [mācītāja J.V.Knīrima ievešana amatā Pēterburgas Annas baznīcā]. Latviešu Avīzes, nr. 12. 1835: Jelgava [šosejas būve starp Jelgavu un Rīgu]. Latviešu Avīzes, nr. 20. 1835: Jaunas ziņas [laupītāju iebrukumi Emburgā un Ozolmuižā]. Latviešu Avīzes, nr. 33. 1835: Ir dzeršana augļus nes. Latviešu Avīzes, nr. 50. 1836: Kādi vārdi par lepnu prātu. Latviešu Avīzes, nr. 39. 1836: Savāds padoms [par Jelgavas mācītāju bez sava nama un mirušo mācītāju portretiem]. Latviešu Avīzes, nr. 47 1838: Baznīcā dažādas vajadzības [baznīcēns lūdz mācītājam sprediķa norakstu, lai pārliecinātos, vai katru gadu nelasa vienu un to pašu]. Latviešu Avīzes, nr. 8 1838: Jauna ziņa [Pēterburgā nodegusi Ziemas pils]. Latviešu Avīzes, nr. 2. 1839: Jaunas ziņas [Skolas un pagaidu baznīcas iesvētīšana Kalnciemā]. Latviešu Avīzes, nr. 37 1840: Jaunas ziņas [par ģenerālsuperintendentu Dr.J.G.L.Rihteru, aizejot mūžībā]. Latviešu Avīzes, nr. 38. 1843: Kalnamuižas [nekrologs mācītājam F.V.Kadem]. Latviešu Avīzes, nr. 12. 1844: Jānis Kleinberg – slepkava. Latviešu Avīzes, nr. 20-22. 1848: Janvār mēnesis [par kopdzīvi laulībā]. Latviešu Avīzes, nr. 3 1848: Lipstu jaunās baznīcas iesvētīšana. Latviešu Avīzes, nr. 44. |
| Citātu galerija | Vecais Patenius visu savu mūžu nokalpoja latviešiem gan kā mācītājs, gan kā laikraksta vadītājs un rakstu sastādītājs un izdevējs. Pie tam viņš darbojās nevis kā vienkārši derēts gans, bet pilnā mērā kā īsts gans, kas ielika visu savu sirdi un prātu savā darbā un vārda patiesā ziņā ar pašuzupurēšanos izpildīja savu uzņemto pienākumu kā reti kāds cits. No: Āronu Matīss. Vecais Panteniuss. Viņa dzīve un darbi. Rīga, 1924, 6. lpp. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem "Latviešu Avīžu" redaktoriem Pantēniuss redaktora amatā bija ilgi - 14 gadus. Viņa darbība laikrakstā un mācītāja amatā vēstures literatūrā ir guvusi samērā plašu vērību un atzinību. Dominē viedoklis, ka tieši Pantēniusa laikā laikraksts piedzīvoja savu uzplaukumu un kļuva virzienā un saturā dzīvāks. Tomēr arī tam nevar piekrist, jo "Latviešu Avīžu" saturs un lasītāju auditorijas skaitliskā samazināšanās liecina par pretējo. Laikrakstā, it īpaši 40. gados tika ievietoti gari, vienkāršajiem lasītājiem grūti saprotami moralizējoši sacerējumi. Nereti tie bija sprediķu teksti. Laikraksta saturs ieguva pelēcību, vienmuļību, trūka saistība ar dzīvi un notikumiem. No: Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822-1865. Rīga: Zinātne, 2009, 119. lpp. Pagodinājums 1847. gadā saņem mācītāja amata zelta krustu. |
| Saiknes | Teodors Hermanis Pantēnijs (1843–1915) - Dēls Johanna Konrādija (1814–1892) - Svaine |
| Nodarbes | mācītājs tulkotājs žurnālists redaktors |
| Dzimšanas laiks/vieta | 07.03.1806 Zaļenieku pagasts Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads Dzimis Zaļenieku mācītājmuižā |
| Izglītība | 1826 – 1829 Tērbatas Universitāte Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 studējis teoloģiju. 1829. gadā Tērbatā ieguvis sudraba medaļu. 1830. gadā ieguvis teoloģijas kandidāta grādu. |
| Darbavieta | 00.06.1831 – 00.01.1832 Salgales mācītājmuiža Salgale parish, LV-3045, Latvia Pēc atgriešanās no ārzemēm pusgadu strādā par mājskolotāju. Nostiprina draudzību ar mācītāja Konradi meitu. 1832 – 00.12.1834 Ozolmuiža Ozolmuiža , Elejas pagasts, Jelgavas novads Strādājis par mājskolotāju barona fon Hāna ģimenē. 17.02.1835 – 1837 Jelgavas sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava Lielā iela 22A, Jelgava, LV-3001 Palīgmācītājs, pirmo sprediķi saka 1835. gada 1. janvārī, ieved amatā nedaudz vēlāk. 1837 – 20.07.1849 Jelgavas sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava Lielā iela 22A, Jelgava, LV-3001 Mācītājs Ar Panteniusa atbalstu līdz 1849. gadam draudzē nodibinātas sešas skolas: Klīvesmuižā, Ozolmuižā, Volgundē, Tetelē, Svētes muižā un Kroņvircavā. |
| Dalība organizācijās | 1826 Kurzemes studentu korporācija "Curonia" Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 Studentu korporācijas biedrs 1835 – 1849 Latviešu Avīzes Jelgava Jelgava Laikraksta redaktors un publicists 1837 – 1848 (Datums nav precīzs) Jelgavas Latviešu lasīšanas biedrība Jelgava Jelgava Biedrības dibinātājs, organizētājs. 1848. gadā jau raksta, ka laika trūkuma dēļ biedrība vairs nedarbojas. 1839 – 1849 Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība Dalībnieks, Kurzemes nodaļas direktors |
| Ceļojums | 1830 – 1841 Vācija Germany Pēc studiju beigšanas pusotru gadu pavada, apceļojot Vāciju, Šveici un Franciju. |
| Miršanas laiks/vieta | 20.07.1849 Jelgava Jelgava Miris 8os vakarā no tīfa vai dizentērijas - atbilstoši toreizējai diagnozei Nervenfieber [sal. Inland. Der Zuschauer, nr.6555 (13.07.1849)]. |
| Apglabāts | 00.07.1849 Baložu kapi Baložu iela 14, Jelgava, LV-3008 |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Zaļenieku pagasts (Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads) | 07.03.1806 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Jelgava (Jelgava) | 20.07.1849 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Baložu kapi (Baložu iela 14, Jelgava, LV-3008) | 01.07.1849 | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 1826 - 1829 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Ozolmuiža (Ozolmuiža , Elejas pagasts, Jelgavas novads) | 1832 - 01.12.1834 | Darbavieta | Ciems |
| 6 | Salgales mācītājmuiža (Salgale parish, LV-3045, Latvia) | 01.06.1831 - 01.01.1832 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 7 | Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava (Lielā iela 22A, Jelgava, LV-3001) | 17.02.1835 - 1837 | Darbavieta | Baznīca |
| 8 | Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava (Lielā iela 22A, Jelgava, LV-3001) | 1837 - 20.07.1849 | Darbavieta | Baznīca |
| 9 | Vācija (Germany) | 1830 - 1841 | Ceļojums | Valsts |
| 10 | Jelgava (Jelgava) | 1837 - 1848 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 11 | Jelgava (Jelgava) | 1835 - 1849 | Dalība organizācijās | Pilsēta |
| 12 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 1826 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
