Viktors Līvzemnieks

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (67); Tulkotājs (1); Sastādītājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (13)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsViktors Līvzemnieks
Papildu vārdiViktors Liuzenieks
PseidonīmsViktors Līvzemnieks
KopsavilkumsViktors Līvzemnieks (1936–2015) – dzejnieks, atdzejotājs. Septiņu dzejoļu krājumu autors. Rakstījis arī prozu. Dzejā nosvērts, reizēm ironisks dzīves vērojums, sarunvalodas elementi. Tulkojis no baltkrievu, lietuviešu un ukraiņu valodas. Pētījis Andreja Upīša dzīvi, daiļradi (biogrāfisks romāns "Vērpetēm Daugava puto: Andrejs Upīts, pazītais un nepazītais (1877–1908)" (2004)). Publicējis periodikā rakstus par literatūras u. c. jautājumiem.
Personiska informācijaDzimis strādnieku ģimenē.
Strādājis dažādus darbus. Bijis celtnieks, sakaru darbinieks, betonētājs, skolotājs. Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja bibliotēkas vadītājs un Andreja Upīša muzeja pārzinis Skrīveros.
Preses darbinieks Krāslavas rajona laikraksta "Sociālistiskais ceļš" redakcijā, laikraksta "Literatūra un Māksla" līdzstrādnieks.
Profesionālā darbība

1951, 20. dec.: pirmais publicētais dzejolis "Čakli mācībās" laikrakstā "Pionieris".

Dzejoļu krājumi

1965: "Cilvēks, kuru gaida".
1967: "Cel savu pilsētu".
1976: "Ne tikai es viens".
1982: "Aiz dangām dārzs".
1986: "Doma par pastāvēšanu".
1997: "Tāds laiks. Dažādgadu iedvesmas" (pirmskolas vecuma bērniem).
1997: "Skaļā diena" (pirmskolas vecuma bērniem).

Proza

1969: stāstu krājums "Cilvēki vien esam".
2004: biogrāfisks romāns "Vērpetēm Daugava puto: Andrejs Upīts, pazītais un nepazītais (1877–1908)".
2005: biogrāfiskas atceres "Ceļagājumi: Dzīves redzējumi par laikabiedriem censoņiem".

Sastādītājs

1969: Pēteris Veinis izlase "Dzensiksnas skrien" (kopā ar Kārli Preisu, arī priekšvārda autors).

Cittautu dzejnieku darbu atdzejojumi

No baltkrievu valodas
1967:
Rigors Baraduļins izlase "Siena laiks" (arī sastādītājs).
1992: Maksims Bahdanovičs "Jau roka rudzupuķi auž..." (bilingvāls krājums, sastādītājs kopā ar Rigoru Baraduļinu, atdzejojis kopā ar Andri Vējānu).

No lietuviešu valodas
1973: Janina Degutīte "Krāsainas dziesmiņas".

No ukraiņu valodas
1968: Ivans Dračs "Ar tevi uz Tu" (astādītāja Vizma Belševica; atdzejotāji: Vizma Belševica, Māris Čaklais, Viktors Līvzemnieks, Imants Ziedonis).

AtdzejojisTarasa Ševčenko dzeju no ukraiņu valodas (krājums "Kodžaps", ).

Nodarbesrakstnieks
atdzejotājs
Dzimšanas laiks/vieta02.03.1936
Rīga
Rīga
Izglītība
Rīga
Rīga
Mācījies Rīgas 24. tautskolā


Vacumi
Vecumi, Vecumu pagasts, Balvu novads
Mācījies Abrenes apriņķa Vecumu četrgadīgajā pamatskolā

nezināms – 1951
Mežvidu septiņgadīgā skola
Mežvidi
Mežvidu pagasts, Ludzas novads
Beidzis Balvu rajona Mežvidu septiņgadīgo skolu

1955
Jelgavas pedagoģiskā skola
Jelgava
Jelgava
Beidzis Jelgavas pedagoģisko skolu

1955 – 1959
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literatūras nodaļā

1961 – 1967
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Neklātienē studējis Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā
Darbavieta1960 – 1961
Krāslava
Krāslava, Krāslavas novads
Preses darbinieks Krāslavas rajona laikraksta "Sociālistiskais ceļš" redakcijā

1962 – 1965
Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros
Daugavas iela 58, Skrīveri
Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125
Muzeja pārzinis Skrīveros

1962 – 1965
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja bibliotēkas vadītājs

1967 – 1968 (Datums nav precīzs)
Laikraksts "Literatūra un Māksla"
Rīga
Rīga
Laikraksta "Literatūra un Māksla" līdzstrādnieks.
Dalība organizācijās1965 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 – 2015
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Biedrs
Miršanas laiks/vieta28.03.2015

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
02.03.1936Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Jelgava
(Jelgava)
1955IzglītībaPilsēta
3Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1955 - 1959IzglītībaĒka, māja
4Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1961 - 1967IzglītībaĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
6Vacumi
(Vecumi, Vecumu pagasts, Balvu novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
7Mežvidi
(Mežvidu pagasts, Ludzas novads)
- 1951IzglītībaCiems
8Daugavas iela 58, Skrīveri
(Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru pagasts, Aizkraukles novads, LV-5125)
1962 - 1965DarbavietaĒka, māja
9Krāslava
(Krāslava, Krāslavas novads)
1960 - 1961DarbavietaPilsēta
10Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1962 - 1965DarbavietaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
1967 - 1968DarbavietaPilsēta
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1965 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
13Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
1990 - 2015Dalība organizācijāsDzīvoklis
Viktors Līvzemnieks (1936–2015) beidzis Jelgavas pedagoģisko skolu (1955). Studējis Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1955–1959), neklātienē Žurnālistikas nodaļā (1961–1967). Strādājis dažādus darbus, bijis arī Raiņa literatūras un mākslas vēstures muzeja bibliotēkas vadītājs un Andreja Upīša muzeja pārzinis Skrīveros (1962–1965), laikraksta "Literatūra un Māksla" līdzstrādnieks (1967–1968).

Viktora Līvzemnieka pirmās dzejas publikācijas 20. gs. 50. gados. Izdoti dzejoļu krājumi "Cilvēks, kuru gaida" (1965), "Cel savu pilsētu" (1967), "Ne tikai es viens" (1976), "Aiz dangām dārzs" (1982), "Doma par pastāvēšanu" (1986), "Tāds laiks. Dažādgadu iedvesmas", "Skaļā diena" (pirmskolas vecuma bērniem; abi 1997) un stāstu krājums "Cilvēki vien esam" (1969). Viņš atdzejojis no baltkrievu, lietuviešu un ukraiņu valodas. Pētījis Andreja Upīša dzīvi, daiļradi. Publicējis periodikā rakstus par lit. u.c. jautājumiem.

Plašāk par Viktora Līvzemnieka personību, daiļradi un kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā Latvijas Radio “Klasika” stāsta muzeja mākslas eksperte Kristiāna Kuzmina: https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/dzejas-dienu-laiks/viktora-livzemnieka-dzeja-ar-ar-dzives-tiesamibas-koloritu.a133893/

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.