Viktors Lagzdiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (32); Recepcijas persona (16)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsViktors Lagzdiņš
PseidonīmsĀ. Beciņš, V. Rieksts
KopsavilkumsViktors Lagzdiņš (1926–2008) – rakstnieks. Nozīmīgākais darbs – kriminālstāsts "Nakts "Mežāžos"" (1976, ekranizēts ar nosaukumu "Aveņu vīns", 1984, režisors Arvīds Krievs). Paralēli literārajam darbam darbojies žurnālistikā – Liepājas laikrakstā "Komunists", konsultējis jaunos Liepājas prozas autorus, vadījis žurnālā "Lauku Dzīve" literāro nodaļu (1963–1982).
Personiska informācijaDzimis Rīgā inženiera un skolotājas ģimenē.
No 1931: kopā ar māti dzīvojis Liepājā.
1933:
mācījies Liepājas vācu pamatskolas sagatavošanas klasē.
1934–1940
: mācījies Blaumaņa pamatskolā Liepājā.
1940–1944: mācījies Liepājas ģimnāzijā (mācības nav pabeigtas).
1944: jūlija beigās mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā, uzturējies Karostā. Augustā 15. divīzija nosūtīta uz Poliju, septembrī artilēristu sastāvā aizsūtīts apmācībās uz Čehoslovākiju. Nokļuvis padomju zonā, Austrumprūsijā mobilizēts Sarkanajā armijā.
1944: novembrī caur Kauņu atgriezies Rīgā.
1946: sācis strādāt Liepājas energorajona tehniskajā daļā par rasētāju, vēlāk par tehniķi.
1946–1947: mācījies un ar izcilību pabeidzis Liepājas pedagoģisko skolu.
1947–1952: strādājis Dzērves Cīravas septiņgadīgajā skolā Aizputes apriņķī.
1952–1958: Liepājas pionieru nama direktors.
1953–1958:
studējis neklātienē un beidzis Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti.
Profesionālā darbība1958–1963: strādājis laikraksta "Komunists" redakcijā Liepājā.
1963–1982: žurnāla "Lauku Dzīve" literārās nodaļas redaktors.

Pirmā literārā publikācija – stāsts "Kauja mežā" žurnāla "Bērnība" 1949. gada oktobra numurā.

Proza

1968: humora un satīras krājums "Nelaimes auglis" (1968).
1976: kriminālstāsts "Nakts "Mežāžos"" (Liesma; atkārtoti 1979; atkārtoti Tapals, 2006).
1986: izlase "Zili zaļā" (nopietna un nenopietna proza) (Liesma).
70.–80. gadi: dokumentāls autobiogrāfisks darbs ("mūža dienasgrāmata") "Dzīvības koka smarža" (nepublicēts, fragmenti periodikā: "Nulles gada odiseja", Karogs, 2006, nr. 7–9).

Apraksti

1965: "Vienas gadskārtas lokā" (kultūras darbs laukos) (Liesma).
1966: "Zili zaļā romantika" (visnotaļ ceļojumu piezīmes) (Liesma).

Darbi bērniem

1958: garais stāsts "Teltis pie upes" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1959: stāstu un tēlojumu krājums "Pārbaude" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: stāstu un tēlojumu krājums "Indiāņu virsaitis Drošsirdīgais Ķiķāķis" (Latvijas Valsts izdevniecība; atkārtoti: Pētergailis, 2007).
1967: garais stāsts "Virs miglas ir zvaigznes" (1967).
1972: stāsts "Ķēdes loks" (Liesma).

Darbu tulkojumi citās valodās

angļu valodā
1991: "A Night at Elk Farm" ("Nakts "Mežāžos"", vienā izdevumā ar Andra Kolberga romānu "Ēna", Moscow: Progress Publishers).

krievu valodā
1962: "Палатки у реки" ("Teltis pie upes", Москва: Детгиз).
1969: "Звезды над туманом" ("Virs miglas ir zvaigznes", tulkojusi Ņina Batja, Рига: Лиесма).
1976: "Цепная реакция" ("Ķēdes loks", tulkojusi Žanna Ezīte, Рига: Лиесма).
1977: "Ночь на хуторе Межажи" ("Nakts "Mežāžos"", tulkojusi V. Volkovska, Москва: Советский писатель).
1980: "Испытание" ("Pārbaude", latviešu autoru kopkrājumā "Мой друг Анри", Рига: Лиесма).
1987: "Ночь на хуторе Межажи" ("Nakts "Mežāžos"", Viktora Lagzdiņa, Anatola Imermaņa un Andra Kolberga darbu kopkrājumā "Латышский детектив", Рига: Лиесма).

lietuviešu valodā
1985: "Naktis "Mežažiuose"" ("Nakts "Mežāžos"", tulkojis Visvaldas Bronušas, Vilnius: Vyturys).

ungāru valodā
1982: "Halál a Szarvas-tanyán" ("Nakts "Mežāžos"",tulkojis Lénárt Éva, Budapest: Európa könyvkiadó).

vācu valodā
1979: "Lauf und sag es den anderen" (tulkojis Dieter Pommerenke, Berlin: Kinderbuchverlag).
1979: kopkrājumā "Für Dich, Rostock!: ein literarischer Gruss zum 30. Jahrestag der DDR" (Rīga: Liesma).\

Darbu ekranizācija

1971: spēlfilma "Salātiņš" (pēc stāsta "Pārbaude"), režisors Varis Brasla, scenārija autors Jānis Lūsis, Rīgas kinostudija.
1984: spēlfilma "Aveņu vīns" (pēc kriminālstāsta "Nakts "Mežāžos""), režisors Arvīds Krievs, scenārija autori Aloizs Vaznis, Arvīds Krievs, Valentīns Ježovs, Rīgas kinostudija.
Citātu galerija

Rakstnieks Ēriks Hānbergs par Viktora Lagzdiņa un Andra Kolberga daiļradi:

"Piederu pie tiem, kas ārkārtīgi augstu vērtē Andra Kolberga romānus. Un vienmēr piedomāju arī par Viktoru Lagzdiņu. Par viņa "Nakti Mežāžos". Viktors Lagzdiņš un Andris Kolbergs ir pētnieki – atklāj ne tikai – kā, bet arī – kāpēc."

Garā proza – 1980. Kritikas gadagrāmata IX. Rīga: Liesma, 1982, 177. lpp.
Nodarbesrakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta28.08.1926
Rīga
Rīga
Izglītība1933
Liepājas vācu pamatskola
Liepāja
Liepāja
mācījies sagatavošanas klasē

1934 – 1940
Blaumaņa pamatskola
Liepāja
Liepāja

1940 – 1944
Liepājas ģimnāzija
Liepāja
Liepāja

mācījies Liepājas ģimnāzijā, mācības nav pabeigtas


1946 – 1947
Liepājas Pedagoģiskā skola
Liepāja
Liepāja

beidzis Liepājas pedagoģisko skolu


1953 – 1958
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050

beidzis Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti (studējis neklātienē)

Darbavieta1947 – 1952
Dzērves Cīravas pamatskola
Dzērves skola
Dzērves skola, Cīravas pagasts, Dienvidkurzemes novads

1952 – 1958
Liepājas pionieru nams
Liepāja
Liepāja

direktors


1958 – 1963
Laikraksts "Komunists"
Pasta iela 3, Liepāja
Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401

1963 – 1982
Žurnāls "Lauku Dzīve"
Rīga
Rīga

literārās nodaļas redaktors

Dalība organizācijās1959 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 – 2008
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Dienests00.08.1944
Polija
Poland

1944. gada jūlija beigās mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā, uzturējies Karostā. Augustā 15. divīzija nosūtīta uz Poliju, septembrī artilēristu sastāvā aizsūtīts apmācībās uz Čehoslovākiju. Nokļuvis padomju zonā, Austrumprūsijā mobilizēts Sarkanajā armijā.


00.09.1944 – 1945
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia

1944. gada jūlija beigās mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā, uzturējies Karostā. Augustā 15. divīzija nosūtīta uz Poliju, septembrī artilēristu sastāvā aizsūtīts apmācībās uz Čehoslovākiju. Nokļuvis padomju zonā, Austrumprūsijā mobilizēts Sarkanajā armijā.


00.10.1944 – 1944 (Datums nav precīzs)
Vācija
Germany

1944. gada jūlija beigās mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā, uzturējies Karostā. Augustā 15. divīzija nosūtīta uz Poliju, septembrī artilēristu sastāvā aizsūtīts apmācībās uz Čehoslovākiju. Nokļuvis padomju zonā, Austrumprūsijā mobilizēts Sarkanajā armijā.

Miršanas laiks/vieta22.10.2008
Rīga
Rīga
Atvadīšanās notikusi 2008. gada 29. oktobrī pulksten 12 Rīgas krematorijas mazajā zālē.
Apglabāts
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
28.08.1926Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
22.10.2008Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Liepāja
(Liepāja)
1934 - 1940IzglītībaPilsēta
5Liepāja
(Liepāja)
1940 - 1944IzglītībaPilsēta
6Liepāja
(Liepāja)
1946 - 1947IzglītībaPilsēta
7Raiņa bulvāris 29, Rīga
(Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050)
1953 - 1958IzglītībaĒka, māja
8Liepāja
(Liepāja)
1933IzglītībaPilsēta
9Dzērves skola
(Dzērves skola, Cīravas pagasts, Dienvidkurzemes novads)
1947 - 1952DarbavietaCiems
10Liepāja
(Liepāja)
1952 - 1958DarbavietaPilsēta
11Pasta iela 3, Liepāja
(Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401)
1958 - 1963DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
1963 - 1982DarbavietaPilsēta
13Polija
(Poland)
01.08.1944DienestsValsts
14Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
01.09.1944 - 1945DienestsValsts
15Vācija
(Germany)
01.10.1944 - 1944DienestsValsts
16Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1959 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
17Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 2008Dalība organizācijāsĒka, māja
Rakstnieks Viktors Lagzdiņš dzimis 1926. gada 28. augustā Rīgā inženiera un skolotājas ģimenē, taču Rīgā pavadījis vien pirmos piecus dzīves gadus. No 1931. gada kopā ar māti dzīvojis Liepājā, 1933. gadā mācījies Liepājas vācu pamatskolas sagatavošanas klasē, no 1934. līdz 1940. gadam – Blaumaņa pamatskolā Liepājā. No 1940. līdz 1944. gadam mācījies Liepājas ģimnāzijā, taču mācības nav pabeidzis.

1944. gada jūlija beigās Viktors Lagzdiņš mobilizēts Latviešu leģiona 15. divīzijā, uzturējies Karostā. Augustā 15. divīzija nosūtīta uz Poliju, septembrī artilēristu sastāvā aizsūtīts apmācībās uz Čehoslovākiju. Nokļuvis padomju zonā, Austrumprūsijā mobilizēts Sarkanajā armijā. 1944. gada novembrī caur Kauņu atgriezies Rīgā.

Pēc atgriešanās Latvijā sācis strādāt Liepājas energorajona tehniskajā daļā par rasētāju, vēlāk par tehniķi. 1946. un 1947. gadā mācījies un ar izcilību pabeidzis Liepājas pedagoģisko skolu. No 1947. līdz 1952. gadam strādājis Dzērves­ Cīravas septiņgadīgajā skolā Aizputes apriņķī, no 1952. līdz 1958. gadam bijis Liepājas pionieru nama direktors. No 1953. līdz 1958. gadam neklātienē studējis un beidzis Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fakultāti.

Viktora Lagzdiņa pirmā publikācija žurnālistikā – raksts “Iespaidi Ļeņingradā” laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1948. gada 25. augustā. Pirmā literārā publikācija – stāsts “Kauja mežā” žurnāla “Bērnība” 1949. gada oktobra numurā.

No 1958. līdz 1963. gadam strādājis laikraksta “Komunists” redakcijā Liepājā, konsultējis daudzus jaunos Liepājas prozas autorus, savukārt pats konsultējies pie dzejnieces Mirdzas Ķempes. No 1963. līdz 1982. gadam rakstnieks bijis žurnāla “Lauku Dzīve” literārās nodaļas redaktors.

Viktors Lagzdiņš sakotnēji rakstījis darbus bērniem, 1958. gadā iznāk viņa pirmā grāmata – garais stāsts “Teltis pie upes”, gadu vēlāk – stāstu un tēlojumu krājums “Pārbaude”. 1963. gadā laista klajā 60. gadu bērnu iemīļotā grāmata – stāstu un tēlojumu krājums “Indiāņu virsaitis Drošsirdīgais Ķiķāķis” (atkārtoti 2007. gadā), 1967. gadā – garais stāsts “Virs miglas ir zvaigznes”, 1972. gadā – stāsts “Ķēdes loks”.

60. gados rakstnieks pievērsies humoram un satīrai, aprakstiem un kriminālprozai – 1968. gadā izdots humora un satīras krājums “Nelaimes auglis”, savukārt apraksti apkopoti krājumos “Vienas gadskārtas lokā” (par kultūras darbu laukos, 1965) un “Zili zaļā romantika” (ceļojumu piezīmes, 1966).

Viktora Lagzdiņa populārākais darbs ir kriminālstāsts “Nakts “Mežāžos”” (1976; atkārtoti izdots arī 1979. un 2006. gadā). Rakstnieks Ēriks Hānbergs šo Viktora Lagzdiņa darbu salīdzinājis ar Andra Kolberga daiļradi: ”Piederu pie tiem, kas ārkārtīgi augstu vērtē Andra Kolberga romānus. Un vienmēr piedomāju arī par Viktoru Lagzdiņu. Par viņa “Nakti “Mežāžos””. Viktors Lagzdiņš un Andris Kolbergs ir pētnieki – atklāj ne tikai – kā, bet arī – kāpēc.”

Detektīvstāsts “Nakts “Mežāžos”” tulkots igauņu, lietuviešu, krievu, angļu, slovāku, ungāru, čehu un ukraiņu valodā, krievu un vācu valodā tulkoti arī Viktora Lagzdiņa darbi jaunatnei.

Stāsts “Nakts “Mežāžos”” 1984. gadā ekranizēts spēlfilmā “Aveņu vīns” (režisors Arvīds Krievs, scenārija autori Aloizs Vaznis, Arvīds Krievs, Valentīns Ježovs, Rīgas kinostudija), savukārt 1971. gadā pēc Viktora Lagzdiņa stāsta “Pārbaude” motīviem uzņemta spēlfilma “Salātiņš” (režisors Varis Brasla, scenārija autors Jānis Lūsis, Rīgas kinostudija).

1986. gadā iznākusi Viktora Lagzdiņa “nopietnās un nenopietnās prozas” izlase “Zili zaļā”. 70. un 80. gados rakstnieks strādājis pie apjomīga dokumentāla autobiogrāfiska darba – “mūža dienasgrāmatas” – “Dzīvības koka smarža”, kas palicis nepublicēts; periodikā publicēti darba fragmenti ar nosaukumu “Nulles gada odiseja” (Karogs, 2006, nr. 7–9).

Savulaik Viktors Lagzdiņš bijis pazīstams arī kā trāpīgs laikabiedru parodētājs. 1996. gadā intervijā Sandrai Landorfai rakstnieks stāstījis: “Kaut gan smaidīgs neesmu, varu apsmaidīt citus un dažreiz, ja vajag, sevi arī. Bet klasisks satīriķis, kā, piemēram, Artavs, es arī neesmu. (..) Reaģēja kā kurš. Daži bija stāvā sajūsmā, piemēram, Jezups Laganovskis. Viņš teica, ka pirmā parodija ir tikpat kā atzīšana – varēja just, ka viņam patiešām nav nekādu iebildumu. Bet viņš jau arī bija tāds humora vīrs. Neviens jau tā īpaši neprotestēja un neizrādīja klaju apvainojumu, visi ļaudis ir pietiekami inteliģenti un saprātīgi, lai to neizrādītu, kaut savās domās man varbūt novēl nezin ko.”

Viktors Lagzdiņš miris Rīgā 2008. gada 22. oktobrī, apglabāts Pirmajos Meža kapos Rīgā.

Apskatu sagatavojis pētnieks Jānis Oga. Apskata sagatavošanā izmantoti Andas Kudumas (Liepājas Universitāte) publikācijā sniegtie rakstnieka biogrāfiskie dati.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.