Darbi: Darba autors (12); Tulkotājs (4); Recepcijas persona (7)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Vera Pančenko |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Вера Иосифовна Панченко |
| Kopsavilkums | Vera Pančenko (1934) – Latvijas krievu rakstniece un atdzejotāja. Dzimusi Čitas apgabalā, beigusi Čitas Pedagoģiskā institūta Vēstures un filoloģijas fakultāti (1956). Strādājusi par žurnālisti. Kopš 1961. gada dzīvo Latvijā. Bijusi korespondente laikrakstā “Sovetskaja molodjož”, Latvijas Padomju rakstnieku savienības literārā konsultante (1981–1989). Desmit dzejoļu krājumu autore. Veras Pančenko dzejā skan sakņu motīvs, rakstot par dzimto Sibīriju; dzejoļos arī Latvijas dabas, vēstures, folkloras motīvi. Saasināta laika izjūta, kas akcentē vērtības un rada lirisku spriedzi. Dzejai raksturīga ciklizācija, kas ļauj attīstīt un smalki izstrādāt vienu tēmu, aforistiskums. Atdzejojusi latviešu dzejnieku Elzas Stērstes, Mirdzas Ķempes, Aleksandra Čaka, Lijas Brīdakas, Ināras, Rojas, Laimoņa Vāczemnieka un citu dzeju. |
| Personiska informācija | Dzimusi 1934. gada 6. maijā Josifa un Ļubovas Pančenko ģimenē Čitas apgabala Černiševskas rajona Bušulejas stacijā. Kopš 1961. gada februāra dzīvo Latvijā. Meita Ļubova Ziha (Любовь Зих), māksliniece, dēls Nikolajs. |
| Profesionālā darbība | 1945: pirmie dzejoļi uzrakstīti 11 gadu vecumā. 1958: Čitas izdevniecība laiž klajā jauno dzejnieku kopkrājumu "Первые стихи" ("Pirmie dzejoļi", kura publicēti arī četri Veras Pančenko dzejoļi "Город мой", "Родина", "Багульник", "Тишина" ("Mana pilsēta", "Dzimtene", "Vaivariņš", "Klusums"). Jaunā dzejniece ir pamanīta, un viņu aicina piedalīties literāros pasākumos. 1965: piedalās Sibīrijas un Tālo Austrumu jauno rakstnieku sanāksmē, kur saņem atzinīgus vārdus par savu dzeju. Tas ir spēcīgs psiholoģisks atbalsts, lai turpinātu rakstīt. 1967: Austrumsibīrijas izdevniecībā iznāk "Sibīrijas dzejas antoloģija" ("Антология сибирской поэзии" , kur ietverts arī viens Veras Pančenko dzejolis. 2013: Uļjakanas skolas vēstures muzejā izveidota ekspozīcija novadniecei dzejniecei Verai Pančenko. Plašāk skatīt: https://azarovskiy.livejournal.com/581109.html Kopš 2011: piedalījusies Krievu kultūras dienās, darbojas Kultūras attīstības fondā (Фонд развития культуры). Dzejoļu krājumi1966: Имя мое (Mans vārds)1968: Однолюбы (Cilvēki ar vienu mīlestību; izdots Čitā) 1972: Ветка снега (Sniegots zars) 1977: Вкус познания (Izziņas garša) 1981: Мельница (Dzirnavas) 1984: Прозрачные колокола (Caurspīdīgie zvani) 2011: Из пазухи дня (No dienas azotes) 2016: Зов (Sauciens) 2017: Весло (Airis) 2020: По замыслу доветхого завета; ... истины святая злость (dzeja, atdzeja) Atdzejojusi dzejnieku Elzas Stērstes, Mirdzas Ķempes, Aleksandra Čaka, Bruno Saulīša, Lijas Brīdakas, Ināras Rojas, Laimoņa Vāczemnieka, Jūlija Vanaga., Tālivalža Treiča dzeju, tulkojusi Pētera Pētersona dramatiskos darbus. |
| Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Caurspīdīgie zvani" (1984)"Garīgā radniecība ar Latvijas dzīvi daudzējādā ziņā bagātinājusi dzejnieces pieklusināto, rimto, tajā pašā laikā ar iekšēju dramatismu piesātināto liriku. [..] Nodaļā "Meklēju atslēgu zemei" iekļauti dzejoļi par Latviju, kas dzejnieci uzņēmusi kā savu meitu, kļuvusi tai par otra dzimteni. Pārdomas par latviešu zemnieces likteni izskan dzejoļos "Latgaliete", "Latvietēm piemīt daudz kas kopīgs...", latviešu tautas darbam veltīti dzejoļi "Rupjmaize", "Akmeņi, pelēkie akmeņi" un citi. Balādes "Ēdoles pils leģenda" un "Dundagas pils leģenda" veidotas pēc latviešu folkloras motīviem. Laika gaitas motīvs un pārdomas par pagātnes aizejošām vērtībām izskan dzejoļos "Nurmuižas baznīca" un "Dzirnavas"."Semjonovs, S. "Sirds nenogurst radīt..." Jūrmala, 1984, 19. septembris. Sk. šeit Par dzejnieci Veru Pančenko"Mirdzas Ķempes kabinetā viņa ikdienā sēž man iepretī un pieņem dzejas un prozas rakstītājus. Smalka, trausla, laipnām acīm un kuplu matu mezglu pakausī. Viņa ir loti krieviska, dzejniece Vera Pančenko, savā runas veidā, manierēs, attieksmē, un, tulkojot viņas dzejoli "Saknes", kas veltīts latviešu sievietēm, es divtik izjūtu viņas pašas saknes. Reizēm, kad vaļīgāks brīdis, labprāt ieklausos, kā Vera runā ar saviem jaunajiem autoriem (neba nu visi gados tik jauni!) un apbrīnoju, cik nek|ūdīgi viņa prot atrast pareizo toni katrai sarunai. Viņa nekad nepacel balsi, vērīgi ieklausās runātājā, pārliecinādamās, vai tas izpratis viņas sacīto. Dažreiz, kad man liekas, ka viņa pārāk daudz noņemas ar vienu vai otru rakstītāju, un es viņai to pasaku, Vera domīgi pašūpo galvu: – Nē, nē, viņš ir ļoti spējīgs, ar viņu vajag aprunāties..."Lisovska Olga. Saglabāt saknes. Karogs, 1984, Nr. 5. Sk. šeit |
| Nodarbes | dzejniece atdzejotāja |
| Dzimšanas laiks/vieta | 06.05.1934 Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia |
| Dzīvesvieta | 1934 – 1939 Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia 1939 – 1940 Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia 1940 – 1947 Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia 1947 – 1951 (Datums nav precīzs) Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia 00.02.1961 Rīga Rīga |
| Izglītība | 1942 – 1946 (Datums nav precīzs) Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia Mācījusies pirmajās klasēs. 1947 – 1951 (Datums nav precīzs) Aksenovo-Zilovskoye, Zabaykalsky Krai, Russia Mācījusies no 5. līdz 10. klasei ieskaitot. 1951 – 1956 (Datums nav precīzs) Čita Chita, Zabaykalsky Krai, Russia Beigusi Čitas Pedagoģiskā institūta Vēstures un filoloģijas fakultāti. |
| Darbavieta | Rīgas 19. profesionāli tehniskā skola Rīga Rīga Estētikas pasniedzēja Tālie Austrumi Far East Austrumsibīrijā strādājusi geoloģiskos un ģeofiziskos darbos Shikotan, Kuril Islands Strādājusi zivju (sairas) apstrādē 1951 – 1960 (Datums nav precīzs) Khilok, Zabaykalsky Krai, Russia Strādājusi rajona laikrakstā "Hilokas Strādnieks" ("Хилокский рабочий") par atbildīgo sekretāri. 1961 Laikraksts "Советская молодежь" Rīga Rīga Ārštata korespondente, literārā līdzstrādniece 00.05.1965 – 00.09.1965 Mogocha Strādājusi geoloģiskajos un ģeofiziskajos darbos Mogočinskas rajonā Austrumsibīrijā. 1981 – 1989 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Krievu literatūras konsultante-referente |
| Dalība organizācijās | 1973 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre |
| Ceļojums | 1982 Berlīne Berlin, Germany Pēc draugu ielūguma viesojusies Berlīnē un Drēzdenē. 1982 Drēzdene Dresden, Saxony, Germany Pēc draugu ielūguma viesojusies Berlīnē un Drēzdenē. 1984 Indija India Piedalījusies PSRS Rakstnieku savienības organizētajā tūrisma braucienā uz Indiju, Malaiziju un Singapūru. 1984 Malaizija Malaysia Piedalījusies PSRS Rakstnieku savienības organizētajā tūrisma braucienā uz Indiju, Malaiziju un Singapūru. 1984 Singapūra Singapore Piedalījusies PSRS Rakstnieku savienības organizētajā tūrisma braucienā uz Indiju, Malaiziju un Singapūru. 1989 Somija Finland Piedalījusies tūrisma braucienā uz Somiju, Zviedriju un Dāniju. 1989 Zviedrija Sweden Piedalījusies tūrisma braucienā uz Somiju, Zviedriju un Dāniju. 1989 Dānija Denmark Piedalījusies tūrisma braucienā uz Somiju, Zviedriju un Dāniju. |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia | 06.05.1934 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Rīga (Rīga) | 01.02.1961 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia | 1939 - 1940 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 4 | Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia | 1934 - 1939 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 5 | Bushuley, Zabaykalsky Krai, Russia | 1940 - 1947 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 6 | Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia | 1947 - 1951 | Dzīvesvieta | Ciems |
| 7 | Čita (Chita, Zabaykalsky Krai, Russia) | 1951 - 1956 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Uljyakan, Zabaykalsky Krai, Russia | 1942 - 1946 | Izglītība | Ciems |
| 9 | Aksenovo-Zilovskoye, Zabaykalsky Krai, Russia | 1947 - 1951 | Izglītība | Ciems |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1961 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1981 - 1989 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Mogocha | 01.05.1965 - 01.09.1965 | Darbavieta | Novads |
| 14 | Tālie Austrumi (Far East) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Reģions, apgabals |
| 15 | Shikotan, Kuril Islands | (Nav norādīts) | Darbavieta | Sala |
| 16 | Khilok, Zabaykalsky Krai, Russia | 1951 - 1960 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1982 | Ceļojums | Pilsēta |
| 18 | Drēzdene (Dresden, Saxony, Germany) | 1982 | Ceļojums | Pilsēta |
| 19 | Indija (India) | 1984 | Ceļojums | Reģions, apgabals |
| 20 | Malaizija (Malaysia) | 1984 | Ceļojums | Valsts |
| 21 | Singapūra (Singapore) | 1984 | Ceļojums | Valsts |
| 22 | Somija (Finland) | 1989 | Ceļojums | Valsts |
| 23 | Zviedrija (Sweden) | 1989 | Ceļojums | Valsts |
| 24 | Dānija (Denmark) | 1989 | Ceļojums | Valsts |
| 25 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1973 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
