Vera Kacena

Dzimusi Adulienas pagasta "Grīvās" pārtikušu zemnieku ģimenē.
Beigusi Adulienas pamatskolu, Jūrmalas pilsētas ģimnāziju, Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti.
Piedalījusies nelegālās komunistiskās partijas pretvalstiskajā darbībā.
1937. gadā apprecējusies ar Jāni Kacenu. PSRS–Vācijas kara laikā bēgļu gaitās nonākusi Čuvašijā.
1950. gadā apprecējusies ar Voldemāru Kalpiņu.
Pēc Staļina nāves kopā ar nacionālkomunistiem iestājusies pret Latvijas forsētu industralizāciju, rusifikāciju un par nacionālās kultūras attīstību un kultūrainavas saglabāšanu.

1942–1945: Sarkanās armijas 201. (43. gvardes) latviešu
strēlnieku divīzijas sanitāre, vēlāk laikraksta “Latviešu Strēlnieks”
korespondente.
1944: stāsti publicēti arī kopkrājumos "Gvardes ceļš" un "Kauju avangardā".
1945–1953: laikraksta “Cīņa” žurnāliste,
publicējusies arī citos izdevumos.
1945–1955: laikrakstā "Cīņa" un žurnālā "Karogs" publicējusi vairāk nekā desmit stāstu ("Stiprā sieviete", "Invalīda Bebra pavasaris", "Cilvēks dzīvo vienreiz", "Citādi nevarēja", "Pasaules lāpītāja" u.c. ).
1950: stāsti publicēti kopkrājumā "Uzvaras ceļos".
Rakstījusi aprakstus par komandējumos Igaunijā, Altajā, Ukrainā, Cimļanskas HES un Volgas-Donas kanāla celtniecībā gūtajiem iespaidiem.
Manuskriptā palikuši memuāri "Mūža grāmata" un "Kā svārstīgās šūpolēs".


Apraksti
1947: "Zelta zvaigznes vīri" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: "Vakar un šodien" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: "Padomju zemē un ļaudīs" (Latvijas Valsts izdevniecība).


Romānu diloģija "Pabērni"

2012: "Kājāmgājējs karā" (Mansards).
2013: "Balle beidzās pusnaktī" (Mansards).


Tulkojumi
1947: Juliuss Fučiks. Reportāža ar cilpu kaklā. (Cīņa)
1948: Aleksandrs Gončars. Karognesēji (Latvijas Valsts izdevniecība).
1949: Aleksandrs Gončars. Zelta Prāga (Latvijas Valsts izdevniecība).
1949: Vasilijs Ažajevs. Tālu no Maskavas (kopā ar Voldemāru Kalpiņu) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: Maksims Gorkijs. Artamonovu uzņēmums (Latvijas Valsts izdevniecība; atkārtoti 1972, Liesma).
1950: Jurijs Laptevs. Ausma (Latvijas Valsts izdevniecība).
1951: Aleksejs Koževņikovs. Dzīvais ūdens (kopā ar J. Martu) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1954: Iļja Ērenburgs. Devītais vilnis (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: A. Ignatjevs. Grāmata par patiesību (Latvijas Valsts izdevniecība).
1960: Haldors Laksness. Neatkarīgie (Latvijas Valsts izdevniecība).
1961: S. Budjonijs. Noietais ceļš (Latvijas Valsts izdevniecība).
1963: Konstantins Simonovs. Dzīvie un mirušie (Latvijas Valsts izdevniecība).
1965: Konstantins Fedins. Ugunskurs (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: Konstantins Simonovs. Par karavīriem nepiedzimst (Liesma)
1974: Konstantins Simonovs. Pēdējā vasara (Liesma).

"Veras Kacenas darbiem raksturīga kara un pēckara tematika, vīrišķīgs, bet reizē emocionāls stils, spilgtas detaļas."

Voldemārs Kalpiņš. Latviešu rakstniecība biografijās. R.: Zinātne, 2003.

Vera Stakaldere

Magnētiskā Mīna, Paegle V., Priede V., Priednieks I., Rūsa V.

Vera Kalpiņa

Čuvašijas APSR

1921–1926
Adulienas pagastskola
Aduliena

1927–1932
Rīgas Jūrmalas pilsētas ģimnāzija
Dubulti

1936
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Strādājot par rēķinvedi, vienlaicīgi studējusi LU fiziku un matemātiku.

1941
Beigusi medicīnas māsu kursus.

1945
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Matemātikas un dabaszinību fakultāte

1942–1945
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Speciālkorespondente.

1945–1953
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Speciālkorespondente.

1946
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga

03.1999
Raiņa kapi