Veneranda Zepa-Vanaga

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (9)

VārdsVeneranda Zepa-Vanaga
Personiska informācijaZepa-Vanaga Veneranda (arī Vonoga, dz. Zepa; 1926. 10.VI Vārkavas pag. - 2002. 11.III Rīgā, apbed. Sv. Jāzepa kapos Sarkandaugavā) - dzejniece, dramaturģe, publiciste. Viktora Vonoga sieva.
Tēvs - skolotājs Izidors Zeps. Māc. Vārkavas 1. sešklasīgajā psk., Daugavpils 1. valsts ģimn., līdztekus apmeklējusi arī mūz. studijas Rīgā, LVK operdziedātājs H. Cinkas-Berzinskas klasē. 1950-77 dziedātāja Valsts Akadēm. korī. 1977-80 strād. Rīgas pils. Kult. pārvaldē par bibliotekāri. No 1981 pensionāre.
Lit. jauradei pievērsusies 40. gadu sākumā. Pirmā publikācija - dzejolis "Ērgļu dzīsme" laikr. "Latgolas Bolss" 1944. 16.II. Tajā skan lir. varones romant. ilgas pēc ērgļa brīvās dzīves augstu kalnos, bet jūtama arī apziņa par pašai lemto darba dzīvi ielejā. Arī turpmākās publikācijas ietver filoz. pārdomas par mūžības tēmu, tajā jūtama meitas mīlestība, kara apstākļu izraisītaās sāpes par brāli - karavīru. Stāstā "Trejs sasatikšanos" ("Olūts", 1944, 6) romant. stilā jaunas meitenes skatījumā tēlotas trīs epizodes latv. tautai liktenīgajā 1940., 1941. un 1942. gadā.
Pad. laikā Z.-V. public. dzejoli "Pirmais sniegs" - atmiņas par karu ("Padomju Latvijas Sieviete", 1970, 12) un bērnu ludziņu - "Pasaka par Gailīti Pēcīti un Kaķīti Jēcīti" ("Bērnība", 1954, 4). 1989 Z.-V. atsākusi intensīvu lit. darbību. Bērnības atmiņu skicē "Sirdsapziņas izmeklēšana" ("Katōļu Dzeive", 1989, 5) aut. atsauc atmiņā izjūtas pirms un pēc grēksūdzes bērnu dienās Varkavas baznīcā; seno dienu atmiņu smeldze mijas ar gaišu humoru. Seko dzejoļu, stāstu un rakstu publikācijas žurn. "Katōļu Dzeive", "Kara invalīds", kā arī "Katoļu kalendārā", "Tāvu zemes kalendārā", Preiļu novada kalendārā, laikr. "Zemturis". Izd. dzejoļu krāj. "Gaismas ceļš" (1998).
Z.-V. publicistikā pausta kristīga, katoliska pas. izjūta un pārliecība, akcentēts kristīgās kult. spēks, pretstatot to s-bā sastopamajai vaļībai un pat visatļautībai. Īsprozas darbiem rakturīgs atmiņu tiešums un detaļu konkrētība. Tēlojumā "Baltās dūjas pieskāriens" ("Katōļu Dzeive", 1994, 5) atveidots bīskaps J. Rancāns, stāstā "Mājas miers" ("Kara Invalīds", 1995, 40) tēlota kara gadu epizode, kad vācu laikā mājās slēpās krievu karavīrs. Ir arī humoristiski darbi, piem., pastāsts "Happy end" par vecmāmiņas pārdzīvojumiem rokmūzikas koncertā ("Katoļu Dzeive", 1990, 6). Žurn. "Katōļu Dzeive" un tā piel. public. Z.-V. veiktie M. Andžānes, J. Klīdzēja un Z. Mauriņas darbu dramatizējumi bērnu un jaunatnes uzvedumiem, kas daudzkārt izrādīti skolu, muzeju u.tml. sarīkojumos.
Z.-V. raksta abās latv. val. tradīcijās. Brieduma gadu dzejas leksika un semantika apzināti senatnīga, pat senlatviska. Z.-V. kopusi savu latv. dzīves ziņu un to ieviesusi dzejā, kur sastopama Mīļā Māra, Baltais Tēvs, svētceļnieki, vecmāmiņas pūra lāde ar veco lūgšanu grām., krustmātes ceptais plācenis, sarkanbaltais āboliņš un deviņrindu vārpa. Katoliskā pas. izjūta sakņojas senlatviskajā. Z.-V. dzejai piemīt dainu leksika, taču ne ritms un pantmērs, tajā rodami skaisti liroepikas paraugi.
I. Salceviča.
SaiknesViktors Vonogs (1920–1995) - Bijušais vīrs
Nodarbesdzejniece
publiciste
dramaturģe
Dzimšanas laiks/vieta10.06.1926
Vārkava
Vārkava , Asares pagasts, Aknīstes novads
Dzimusi Vārkavas pagastā.
Izglītība
mācījies
Vārkavas 1. sešklasīgajā psk.

mācījies
Daugavpils 1. valsts ģimn.

citi izglītības veidi
apmeklējusi mūz. studijas Rīgā, LVK operdziedātājs H. Cinkas-Berzinskas klasē
Miršanas laiks/vieta11.03.2002
Rīga
Rīga
Apglabāts

Kartes leģenda







Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Vārkava
(Vārkava , Asares pagasts, Aknīstes novads)
10.06.1926Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
11.03.2002Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.