Darbi: Darba autors (114); Tulkotājs (3); Atdzejotājs (2); Sastādītājs (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (45)
Audio/video: Teicējs (3)
Attēli: Persona attēlā(6)
| Vārds | Valija Brutāne |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Valija Jansone |
| Kopsavilkums | Valija Brutāne (1911–1990) – dzejniece un tulkotāja. Dzejā klusināti liriskās noskaņās izteiktas filozofiskas pārdomas par dzīvi. Prozas grāmatās "Atmiņu gaismā" (1967) un "Nesadomātais" (1978) ietvertas miniatūras par Mirdzu Ķempi, Aleksandru Čaku, Austru Skujiņu, Jāni Sudrabkalnu, Doru Stučku, Montu Kromu u. c. Rakstījusi arī dzeju bērniem. Atdzejojusi Edvarda Mieželaiša liriku, tulkojusi Stefana Cveiga, Radjarda Kiplinga un citu autoru darbus. |
| Personiska informācija | Dzimusi drēbnieka ģimenē. Vienu ziemu mācījusies Līgatnes papīrfabrikas pamatskolā, pēc tam tajā uzņem tikai fabrikā strādājošo vecāku bērnus. Vēlāk mācas pie mājskolotājas no Rīgas, kuru Spriņģos kāds saimnieks salīdzis saviem puikām, dodot pārējiem bērniem iespēju pievienoties. Pēdējo, sesto pamatskolas klasi, pabeigusi Vildogas pamatskolā. 1928: beigusi Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, kur klases audzinātāja un angļu valodas skolotāja ir Eiženija Turkina, vēlāk angļu–latviešu vārdnīcas sastādītāja. Skolotājas personības ietekme bijusi tik liela, ka pēc ģimnāzijas beigšanas Valija Brutāne turpinājusi tikties ar skolotāju, kura devusi viņai lasīt jaunāko daiļliteratūru angļu valodā, ko pasūtīja un saņēma no ārzemēm. Trīs gadus apmeklējusi Tautas Augstskolas dramatisko studiju (sauktu arī par Strādnieku teātra dramatisko studiju). Šajā laikā iepazinusies arī ar Austru Skujiņu, kādu laiku īrējušas kopīgu meitas istabiņu Bruņinieku ielā. 1929–1934: strādājusi gadījuma darbus – par mācekli Valtera un Rapas grāmatu veikalā, pasniegusi privātstundas, strādājusi par korektori E. Pīpiņa un J. Upmaņa tipogrāfijā. 1934–1935: bijusi privātstundu skolotāja Rēzeknē. No 1935: ārštata tulkotāja grāmatu apgādā "Grāmatu draugs". 1937–1940: strādājusi laikrakstā "Jaunākās Ziņas". 1940–1941: ārštata tulkotāja VAPP. 1941. gada jūnijs: evakuējusies evakuējusies uz Jaroslavļas apgabalu, strādājusi kolhozā, bijusi bērnudārza audzinātāja. 1942: pārcēlusies uz Maskavu, kur strādājusi par Latvijas Padomju rakstnieku savienības tehnisko sekretāri. Maskavā kādu laiku dzīvo kopā vienā istabā ar Annu Brodeli, kura mācās Literatūras institūtā. Iepazīstas un sadraudzējas ar Doru Stučku. 1943: apmeklējusi padomju un partijas darbinieku kursus Kirovā. 1947: beigusi Latvijas Valsts Pedagoģijas institūta Angļu valodas fakultāti. 1946–1948: strādājusi laikrakstā "Cīņa". 1946–1948: bijusi Literārās daļas vadītāja Jaunatnes teātrī. 1948–1952: bijusi Literārās daļas vadītāja Drāmas teātrī. |
| Profesionālā darbība | 1945: pirmā publikācija – dzejolis "Kirovā" žurnālā "Karogs" (1./2. nr.)Dzeja1950: "Dārzi plaukst" (LVI)1956: "Šalciet, mani balti bērzi!" (LVI) 1960: "Slāpes" (LVI) 1965: "Rasa" (Liesma) 1968: "Saules zaķēns" (Liesma) 1970: "Tiešums" (Liesma) 1973: "Rātni ritmi" (Liesma) 1976: "Runā Rīga" (Liesma) 1977: "Sapņa grāmata" (Liesma) 1981: "Mainīgs mākoņu daudzums" (Liesma) 1984: "Krāšņie meli" (Liesma) 1986: "Plauksta uz pieres" (Liesma) 1990: "Un tikai solījums – dzīve" (Sprīdītis) Izlases1961: "Sastapšanās" (LVI)1981: "Mainīgs mākoņu daudzums" (Liesma) Proza1967: "Atmiņu gaismā" (Liesma) (miniatūras)1969: "Uz Līgatni man brauciet līdz!" (Liesma) (stāsti un tēlojumi) 1978: "Nesadomātais. Atmiņas un portretējumi" (Liesma) Dzeja bērniem1958: "Būsim draugi" (LVI)1959: "Jancis Princis jeb Stāsts par Lielo Pingotāju" ( LVI) Ārzemju autoru darbu tulkojumi1935: Stefans Cveigs. "Degošais noslēpums" (Grāmatu Draugs) (atkārtots izdevums 1962, Bruklina)1936: Stefans Cveigs. "Jūtu mulsums" (Grāmatu Draugs) (atkārtots izdevums, 2008) 1936: Herberts Džordžs Velss. "Neredzamais cilvēks" (Grāmatu Draugs) 1936: Radjards Kiplings. "Zaudētā gaisma" (dzejas tulkojusi Anna Bauga) (Grāmatu Draugs) (atkārtots izdevums, 1994) 1938: Henrijs Stekpuls. "Pazudušā karavāna" (Grāmatu Draugs) 1940: Ļevs Levins. "Piekrastes zvejniece" (VAPP Daiļliteratūras apgādniecība) 1940: Ļevs Kasilis. "Pulkstenis tornī" (VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība) 1942: Aleksejs Tolstojs. "Pārdrošnieki" (Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība) 1942: Nikolaijs Mihailovs. "Līze Čaikina" (Maskava: Cittautu literatūras apgāds) 1942: Aleksandrs Krivickis. "Par 28 kritušiem varoņiem" ( Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība) 1942: Vanda Vasiļevska. "Būdā" (Maskava: PSRS ATK Kara apgādniecība) 1943: Leonīds Soboļevs. "Viena vēlēšanās" (Maskava: Cittautu literatūras apgāds) 1943: Juozas Baltušis. "Partizānis Daura" (Maskava: Cittautu literatūras apgāds) 1945: Džons Prīslijs. "Aptumšojums Gretlijā" (VAPP) 1946: Konstantīns Staņislavskis. "Mana dzīve mākslā" (LVI) 1946: Leonīds Soboļevs. "Jūras dvēsele" (VAPP) 1946: Vanda Vasiļevska. "Tikai mīlestība" (VAPP) 1948: Vera Panova. "Kružiļicha" (LVI) 1951: Marija Puimanova. "Rotaļa ar uguni" (LVI) 1953: Aleksejs Simukovs. "Meitenītes daiļaviņas" (komēdija 4 cēlienos) (LVI) 1957: Konstantīns Simonovs. "Ieroču biedri" (LVI) 1958: Jurijs Germans. "Stāsti par Dzeržinski" (LVI) 1961: Nikolajs Pogodins. "Cilvēks ar šauteni" (LVI) 1961: Stefans Cveigs. "Noveles" (LVI) 1962: Vahtangs Ananjans. "Sevana krastos" (LVI) Atdzeja1958: Edvards Mieželaitis. "Lirika" (LVI) |
| Citātu galerija | "Dzejoļu grāmatās "Šalciet, mani balti bērzi!" (1956), "Slāpes" (1960) klusināti liriskās noskaņās izteiktas filozofiskas pārdomas par dzīvi. Izlasē "Sastapšanās" (1961) ievietots intīmais sonetu vainags "Skūpsts uz rokas", poēma "Rīga dimd...". Krājumos "Rasa" (1965), "Saules zaķēns" (1968), "Tiešums" (1970) u.c. pārdomas par radošo darbu, pašanalīze, arī ironiskas intonācijas. Krājumos "Krāšņie meli" (1984), "Plauksta uz pieres" (1986) plašāka tematika, niansēts dabas norišu un dvēseles pārdzīvojumu tēlojums." Vējāns, Andris. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. |
| Nodarbes | dzejniece tulkotāja rakstniece |
| Dzimšanas laiks/vieta | 28.01.1911 Rīga Rīga |
| Izglītība | Pilsoņu iela 4, Līgatne Pilsoņu iela 4, Līgatne, Cēsu novads, LV-4110 Vildogas pamatskola Vildoga [uo] Vildoga, Līgatnes pagasts, Cēsu novads 1928 Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 1928 – 1930 (Datums nav precīzs) Rīgas Tautas augstskola Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Trīs gadus mācījusies Dramatiskajā studijā. 1943 Kirova Kirov, Kirov Oblast, Russia Apmeklējusi padomju un partijas darbinieku kursus. 1947 Latvijas PSR Valsts Pedagoģiskais institūts Rīga Rīga Beigusi Angļu valodas fakultāti. |
| Darbavieta | 1929 – 1934 Rīga Rīga Strādājusi gadījuma darbus – par mācekli Valtera un Rapas grāmatu veikalā, pasniegusi privātstundas, strādājusi par korektori E. Pīpiņa un J. Upmaņa tipogrāfijā, u.c. 1934 – 1935 Rēzekne Rēzekne Bijusi privātstundu skolotāja. 1935 Apgāds "Grāmatu Draugs" Grēcinieku iela 25, Rīga Grēcinieku iela 25, Rīga, LV-1050 Ārštata tulkotāja. 1937 – 1940 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" (1911–1940) Rīga Rīga 1940 – 1941 VAPP Daiļliteratūras apgādniecība Rīga Rīga Ārštata tulkotāja. 1941 – 1942 Jaroslavļa Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia Strādājusi kolhozā, bijusi bērnudārza audzinātāja. 1942 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Maskava Moscow, Russia Tehniskā sekretāre. 1946 – 1948 Laikraksts "Cīņa" Blaumaņa iela 38/40, Rīga Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011 1946 – 1948 Jaunatnes teātris Lāčplēša iela 37, Rīga Lāčplēša iela 37, Rīga, LV-1011 Literārās daļas vadītāja. 1948 – 1952 LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris Rīga Rīga Literārās daļas vadītāja. |
| Dalība organizācijās | 1941 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre. 1950 – 1990 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedre. |
| Emigrē | 1941 Jaroslavļa Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia |
| Ceļojums | 1974 Čehoslovākija Czechia, Slovakia 1974 Polija Poland |
| Miršanas laiks/vieta | 07.04.1990 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Dzejas dienu balva Plauksta uz pieres Balva piešķirta par krājumu "Plauksta uz pieres". Dzeja 1986 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-23 no 23.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 28.01.1911 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 07.04.1990 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Jaroslavļa (Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia) | 1941 | Emigrē | Pilsēta |
| 4 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Pilsoņu iela 4, Līgatne (Pilsoņu iela 4, Līgatne, Cēsu novads, LV-4110) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Vildoga [uo] (Vildoga, Līgatnes pagasts, Cēsu novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 7 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1928 | Izglītība | Ēka, māja |
| 8 | Kirova (Kirov, Kirov Oblast, Russia) | 1943 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1947 | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1928 - 1930 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1929 - 1934 | Darbavieta | Pilsēta |
| 12 | Rēzekne (Rēzekne) | 1934 - 1935 | Darbavieta | Pilsēta |
| 13 | Grēcinieku iela 25, Rīga (Grēcinieku iela 25, Rīga, LV-1050) | 1935 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 14 | Rīga (Rīga) | 1937 - 1940 | Darbavieta | Pilsēta |
| 15 | Rīga (Rīga) | 1940 - 1941 | Darbavieta | Pilsēta |
| 16 | Jaroslavļa (Yaroslavl, Yaroslavl Oblast, Russia) | 1941 - 1942 | Darbavieta | Pilsēta |
| 17 | Maskava (Moscow, Russia) | 1942 | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Blaumaņa iela 38/40, Rīga (Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011) | 1946 - 1948 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 19 | Lāčplēša iela 37, Rīga (Lāčplēša iela 37, Rīga, LV-1011) | 1946 - 1948 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 20 | Rīga (Rīga) | 1948 - 1952 | Darbavieta | Pilsēta |
| 21 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 1974 | Ceļojums | Valsts |
| 22 | Polija (Poland) | 1974 | Ceļojums | Valsts |
| 23 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1941 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
Valija Brutāne (1911–1990) dzimusi Rīgā drēbnieka ģimenē. Mācījusies Līgatnes un Vildogas pamatskolā. Beigusi Rīgas 2. vidusskolu (1928), Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Angļu valodas fakultāti (1947). Strādājusi gadījuma darbus, par korektori tipogrāfijās (1929–1934), laikrakstā "Jaunākās Ziņas" (1937–1940), bijusi privātstundu skolotāja Rēzeknē (1934–1935), no 1935. gada ārštata tulkotāja grāmatu apgādā "Grāmatu draugs", VAPP (1940–1941). Otrā pasaules kara laikā Valija Brutāne evakuējās uz Jaroslavļas apgabalu, strādāja kolhozā, par bērnudārza audzinātāju, 1942. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par Latvijas Padomju rakstnieku savienības tehnisko sekretāri (kopš 1941. gada Rakstnieku savienības biedre). 1943. gadā apmeklēja padomju un partijas darbinieku kursus Kirovā. Pēc kara Valija Brutāne strādāja laikrakstā "Cīņa", kā arī bija Literatūras daļas vadītāja Jaunatnes (1946–1948) un Drāmas teātrī (1948–1952).
Valijas Brutāne dzejai pievērsās pēc Otrā pasaules kara. 1950. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums "Dārzi plaukst", kam sekoja nākamie: "Šalciet, mani balti bērzi!" (1956), "Slāpes" (1960), "Rasa" (1965), "Saules zaķēns" (1968), "Tiešums" (1970), "Rātni ritmi" (1973), "Runā Rīga" (1976), "Sapņa grāmata" (1977), "Mainīgs mākoņu daudzums" (1981), "Krāšņie meli" (1984), "Plauksta uz pieres" (1986).
Rakstījusi arī prozu. Prozas grāmatās "Atmiņu gaismā" (1967) un "Nesadomātais" (1978) ietvertas miniatūras par Mirdzu Ķempi, Aleksandru Čaku, Austru Skujiņu, Jāni Sudrabkalnu, Doru Stučku, Montu Kromu u. c. Stāstu un tēlojumu krājumā "Uz Līgatni man brauciet līdz!" (1969) stāstīts par pilsētciematu pie Gaujas, tā vēsturi un cilvēkiem. Rakstījusi arī bērniem: "Būsim draugi" (1958), "Jancis Princis jeb Stāsts par Lielo Pingotāju" (1959) u. c.
Valija Brutāne atdzejojusi Edvarda Mieželaiša dzejoļus, Viljama Šekspīra sonetus un lugas, tulkojusi Bertolta Brehta, Stefana Cveiga, Antona Čehova, Radjarda Kiplinga, Oskara Vailda u. c. autoru darbus.
Informāciju sagatavoja Madara Eversone.
Valijas Brutāne dzejai pievērsās pēc Otrā pasaules kara. 1950. gadā iznāca viņas pirmais dzejoļu krājums "Dārzi plaukst", kam sekoja nākamie: "Šalciet, mani balti bērzi!" (1956), "Slāpes" (1960), "Rasa" (1965), "Saules zaķēns" (1968), "Tiešums" (1970), "Rātni ritmi" (1973), "Runā Rīga" (1976), "Sapņa grāmata" (1977), "Mainīgs mākoņu daudzums" (1981), "Krāšņie meli" (1984), "Plauksta uz pieres" (1986).
Rakstījusi arī prozu. Prozas grāmatās "Atmiņu gaismā" (1967) un "Nesadomātais" (1978) ietvertas miniatūras par Mirdzu Ķempi, Aleksandru Čaku, Austru Skujiņu, Jāni Sudrabkalnu, Doru Stučku, Montu Kromu u. c. Stāstu un tēlojumu krājumā "Uz Līgatni man brauciet līdz!" (1969) stāstīts par pilsētciematu pie Gaujas, tā vēsturi un cilvēkiem. Rakstījusi arī bērniem: "Būsim draugi" (1958), "Jancis Princis jeb Stāsts par Lielo Pingotāju" (1959) u. c.
Valija Brutāne atdzejojusi Edvarda Mieželaiša dzejoļus, Viljama Šekspīra sonetus un lugas, tulkojusi Bertolta Brehta, Stefana Cveiga, Antona Čehova, Radjarda Kiplinga, Oskara Vailda u. c. autoru darbus.
Informāciju sagatavoja Madara Eversone.