Valentīna Freimane

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (14); Recepcijas persona (5)

VārdsValentīna Freimane
Dzimtais vārdsValentīna Lēvenšteina
KopsavilkumsValentīna Freimane (1922– 2018) – teātra un kino zinātniece. Valta Grēviņa sieva. Bērnību pavadījusi Parīzē un Berlīnē, kur tēvs bijis latviešu firmu pārstāvis un kinostudijas UFA finanšu konsultants. Vācu okupācijas laikā vecāki nošauti, Valentīna Freimane izglābusies slēpjoties. Pēc kara studējusi LVU Vēstures fakultātē. Vēlāk Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidātes grādu. Viena no pirmajām zinātniecēm Latvijā, kas rakstījusi par ārzemju teātra parādībām, spilgtākajām teātra un kino personībām, ārzemju autoru darbu iestudējumiem Latvijā. Sarakstījusi dziļi personisku un nozīmīgu atmiņu grāmatu "Ardievu, Atlantīda!" (2010), kurā vēstīts par bērnības gadiem turīgā Rīgas ebreju ģimenē un holokausta posmu Otrā pasaules kara laikā.
Personiska informācijaDzimusi Rīgā jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē. Bērnībā dzīvojusi Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs bijis latviešu firmu pārstāvis unstrādājis vācu kinokompānijā UFA.
Mācījusies privātskolā Berlīnē.
1930: dzīvojusi pie vecvecākiem Rīgā un mācījusies Vācu meiteņu ģimnāzijā. Pie vecākiem uz Berlīni braukusi ciemos rudens, ziemas un pavasara brīvlaikos.
1935: pēc Hitlera nākšanas pie varas ģimene atgriezusies Rīgā.
1940: Beigusi ebreju Ezras privātģimnāziju Rīgā, kur viņas literatūras skolotājs bija dzejnieks P. Vīlips.
1940: iestājusies LU Ekonomikas fakultātē.
1941. gada jūnijā: apprecējusies ar medicīnas studentu Dītrihu Feinmani.
Vācu okupācijas laikā nošauti vecāki. Valentīna slēpusies pie vīra, bet pēc viņa apcietināšanas vairākos citos Rīgas dzīvokļos, arī vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa un operas režisora P. Meļņikova ģimenēs.
Pēc kara studējusi LVU Vēstures fakultātē, ko beigusi 1949. gadā.
Strādājusi par skolotāju Liepājas pedagoģiskajā skolā un 1. vidusskolā.
1957–63: strādājusi Liepājas pilsētas laikrakstā "Komunists".
1963: atgriezusies Rīgā, strādājusi Latvijas radio dramatisko raidījumu redakcijā (1963-68).
1968–80: strādājusi Valodas un literatūras institūtā.
1965-90: lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu LVK Teātra fakultātē.
1971: Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidātes grādu (1992. gadā tas nostrificēts par mākslas doktora grādu).
Kopš 1992: lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām.
Profesionālā darbība1957: pirmā publikācija par aktieri V. Zandbergu "Atgriešanās teātrī" laikrakstā "Komunists" (14. aprīlī).
Pētījusi Liepājas teātra vēsturi un tā vadošo mākslinieku daiļradi.
1960: almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par Liepājas teātra režisoru N. Mūrnieku (Nr. 4).
1962: almanahā "Teātris un dzīve" publicējusi portretrakstu par aktrisi un režisori I. Mitrēvici (Nr. 6).
1973–74: rakstījusi nodaļu par Liepājas un Jaunatnes t-ri kolektīvā pētījumā "Latviešu padomju teātra vēsture" (1-2).
1975: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Iet un darīt" analizējusi Dailes teātra V studijas attīstības gaita (Nr. 19).
1979: almanahā "Teātris un dzīve" rakstā "Lasīt lugu darbībā" izsekojusi vienas izrādes tapšanas procesam (Nr. 23).
1979: krājumā "Runā kinematogrāfisti" iztirzājusi jautājumu par dažādu mākslas nozaru mijiedarbību.

1986: grāmatā "Personības un parādības" ievietotas Valentīnas Freimanes apceres par R. Planšonu, P. Bruku, F. Dzefirelli, G. Grindgensu un Franču komēdijas teātri (Commedie Francaise).

Virkne rakstu veltīta kinomākslas jautājumiem, parasti uzmanības centrā izvirzot kādu teorētisku problēmu. Raksti par teātra un kino problēmām publicēti žurālā "Māksla", laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla Latvijā".

Darbi

1958: "Liepājas teātra 50 gadi"
1986: "Personības un parādības"
2010: "Ardievu, Atlantīda!"
SaiknesMāris Grēviņš - Svainis
Valdis Grēviņš - Vīratēvs
Valts Grēviņš - Vīrs
Gundega Saulīte - Svaine
Anna Grēviņa - Vīramāte
Nodarbesteātra zinātniece
kinozinātniece
Dzimšanas laiks/vieta18.02.1922
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1924–1926
Parīze
Paris, France

1926–1935
Berlīne
Berlin, Germany

Kopš 1930. gada mācās un dzīvo pie vecvecākiem Rīgā, ciemodamās pie vecākiem Berlīnē skolas brīvlaikos.

Izglītība1929–1930
Berlīne
Berlin, Germany

Mācījusies profesora Jensena eksperimentālajā privātskolā.


1930–1937

Mācījusies Vācu meiteņu ģimnāzijā, privātā divpakāpju meiteņu mācību iestādē, ko veidoja 16. vācu pamatskola un Lutera ģimnāzija.


1937–1940
Rīga
Rīga

Beigusi ebreju Ezras privātģimnāziju.


1940
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējusi Ekonomikas fakultātē.


1949
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Vēstures fakultāte.


1962–1965
Maskava
Moscow, Russia
Studējusi neklātienes aspirantūrā Valsts Teātra mākslas institūtā.

1971
Maskava
Moscow, Russia

Teātra mākslas institūtā Maskavā ieguvusi mākslas zinātnes kandidāta grādu (1992. gadā nosertificēts par mākslas doktora grādu).

Darbavieta1950–1957 (Datums nav precīzs)
Liepājas Pedagoģiskā skola
Liepāja
Liepāja

Skolotāja


1950–1957
Liepājas 1. vidusskola
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401

Skolotāja


1957–1963
Laikraksts "Komunists"
Liepāja
Liepāja

1963–1968
Latvijas Radio
Rīga
Rīga
Dramatisko raidījumu redakcija

1965–1990
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Rīga
Rīga
Lasījusi aizrobežu teātra vēstures kursu Teātra fakultātē.

1968–1980
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga

1992
Berlīne
Berlin, Germany
Lasījusi lekcijas Berlīnes Brīvās universitātes zinātnes institūtā, gatavojusi raidījumus par latviešu kultūru dažādām Vācijas raidstacijām.
Miršanas laiks/vieta16.02.2018
Berlīne
Berlin, Germany
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2002. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Ardievu, Atlantīda!
Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas balva – Guntara Sietiņa un Ligitas Franckevičas zelta piemiņas monēta "Jūgendstils. Rīga" tika pasniegta Valentīnai Freimanei par darbu "Ardievu, Atlantīda!", izdevējs — "Atēna".
Speciālbalva
2011

Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Atzinības raksts piešķirts par ieguldījumu Latvijas teātra un kino pētniecībā, kā arī teātra un kino jomas speciālistu izglītošanā.
2011

Kartes leģenda











Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
18.02.1922Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Berlīne
(Berlin, Germany)
1926 - 1935DzīvesvietaPilsēta
3Parīze
(Paris, France)
1924 - 1926DzīvesvietaPilsēta
4Berlīne
(Berlin, Germany)
16.02.2018Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Berlīne
(Berlin, Germany)
1929 - 1930IzglītībaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1937 - 1940IzglītībaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1940IzglītībaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1949IzglītībaPilsēta
9Maskava
(Moscow, Russia)
1962 - 1965IzglītībaPilsēta
10Maskava
(Moscow, Russia)
1971IzglītībaPilsēta
11Liepāja
(Liepāja)
1950 - 1957DarbavietaPilsēta
12Ausekļa iela 9, Liepāja
(Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401)
1950 - 1957DarbavietaĒka, māja
13Liepāja
(Liepāja)
1957 - 1963DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1963 - 1968DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1968 - 1980DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
1965 - 1990DarbavietaPilsēta
17Berlīne
(Berlin, Germany)
1992DarbavietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.