Darbi: Darba autors (105); Sastādītājs (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (5); Recepcijas persona (23)
Attēli: Persona attēlā(8)
| Vārds | Valdis Lukss |
|---|---|
| Papildu vārdi | Valdemārs |
| Dzimtais vārds | Voldemārs Lukss |
| Saite | https://enciklopedija.lv/skirklis/91761-Valdis-Lukss- |
| Kopsavilkums | Valdis Lukss (īstajā vārdā Valdemārs Lukss; 1905–1985) – dzejnieks. Dzejā tēlots Otrā pasaules kara pārdzīvojums, frontes ikdiena. Luksa pēckara gadu dzejai raksturīgs padomju iekārtas slavinājums un sociālisma jauncelsmes tēlojums. Pazīstams arī kā dziesmu tekstu autors. Nozīmīga ir Valda Luksa darbība Latvijas Padomju rakstnieku savienībā – viņš ir viens no pirmajiem biedriem, bijis Dzejas sekcijas konsultants, ilggadējs valdes loceklis un valdes pirmais sekretārs. |
| Personiska informācija | Dzimis Kristapa un Lības Luksu trīs bērnu ģimenē kā jaunākais dēls. Vecākais brālis 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz Kanādu. Vidējais brālis Roberts 1941. gadā tika nošauts. Sieva Olga Luksa (1913). Dēls – Jānis (1946), meita – Ruta (1947). 1915–1921: sākoties Pirmajam pasaules karam, Valda Luksa ģimene evakuējās uz Akmoļinskas apgabalu netālu no Omskas. 1921: ģimene atgriezās Latvijā, Valdis Lukss apmetās uz dzīvi Rīgā un atsāka mācības. 1938: iestājās nelegālajā organizācijā "Sarkanā palīdzība", kas bija saistīta ar komunistisko pagrīdi. 1941–1945: sākoties kara darbībai Latvijas teritorijā, evakuējās uz Kirovu, Uržumu, vēlāk iestājās Latviešu strēlnieku divīzijā, bija vada komandieris, strādāja frontes laikrakstos "Latviešu Strēlnieks" un "Par Padomju Latviju". |
| Profesionālā darbība | 1925: pirmie dzejoļi publicēti žurnāla "Darba Jaunatne" 9. un 10. numurā. 1926: dzejoļi publicēti kopkrājumā "5x5=25". Studiju laikā Valdis Lukss publicējies žurnālā "Trauksme", "Domas" u. c. izdevumos. Dzejoļu krājumi1941: "Skarbums".1943: "Sniga sniegi". 1945: "Kara krūze". 1949: izlase "Dzejas". 1955: "Izlase". 1962: "Marts". 1964: "Dzērves". 1970: "Asins raudze". 1973: "Apvaga". 1975: "Strūgala". 1978: "Klātums". 1980: "Iepēdas". 1985: izlase "Norudenes". Dzejoļu krājumi un poēmas bērniem1948: "Augsim".1949: "Uzbrukums N pilsētai". 1951: "Rīta solis". 1953: "Mani draugi". 1954: "Pavasaris". 1955: izlase "Dzejoļi un poēmas". 1956: "Pirmklasnieki". 1957: "Tinces varavīksne". 1959: "Dziesma par slinko Jānīti". 1962: "Dziesma par cāļiem". 1964: "Klases draugs". 1966: "Labrīts". 1970: "Septiņas sarunas". 1974: dzejisks mīklu alfabēts "Kas tas ir?". 1975: "Tā atsoļo rīts". 1977: "Es būšu... Vasaras raibumi". Poēmas1945: "Tēvs un dēls".1948: "Rita sāk dzīvot" (poēma jaunatnei). 1957: "Slava". 1968: "Četri tūkstoši pirmajam – ceļu!". Kopoti raksti1965–1967: Raksti 4 sējumos.Vēstules1975: "Kara dienu vēstules".Ārzemju autoru darbu tulkojumi un atdzejojumi grāmatāsNo krievu valodas1947: Nikolajs Pogodins "Kremļa kuranti". 1947: Agnija Barto "Tavi svētki". 1948: Agnija Barto "Mazuļi". 1951: Aleksandrs Tvardovskis "Vasilijs Tjorkins" (atdzejojis kopā ar Jāni Plaudi un Pēteri Silu). 1953: Visarions Sajanovs "Ļeņins Gorkos". 1961: Nikolajs Pogodins "Cilvēks ar šauteni'', "Kremļa kuranti", "Trešā patētiskā" (kopā ar Valiju Brutāni, Oļģertu Dunkeru). 1967: Samuils Maršaks "Kaķu nams". Periodikā Valdis Lukss publicējis literatūrkritiskus rakstus. |
| Citātu galerija | ""Es negribētu teikt, ka mans tēvs ar savu radošo darbību
pastāvošajai iekārtai apzināti maksāja kaut kādas nodevas," spriež Jānis. Viņš
pārstāvēja to revolucionāri domājošo paaudzi, kas augusi trūkumā pagājušā
gadsimta 30. gados un patiesi ticēja komunisma ideāliem. [..] Tēvs nebija
radikāls cilvēks, bet viņš darīja daudz, lai šo spiedienu izturētu un ne viens
vien kompartijai nevēlams autors tomēr varētu publicēties un izdzīvot. Mudīte: "Tas gan ir fakts – no tā laika rakstniekiem neviens nekad par Valdi Luksu nav teicis nevienu sliktu vārdu. Vecais Lukss esot bijis godīgs, krietns cilvēks, lāga vīrs un labs Rakstnieku savienības vadītājs. Viņš vienmēr bija gaiši noskaņots, labvēlīgs pret pasauli, un ar apbrīnojamu humora izjūtu. [..] Viņš bija ideālists, ticēja sociālisma idejām, par spīti šīs varas nejēdzībām. Taču arī spēja Rakstnieku savienībā saglabāt demokrātisku gaisotni, veidot augsni, kur nākamajai rakstnieku un dzejnieku paaudzei attīstīties."" Lielbārde, Zanda. Dzejnieka mantojums: [par dzejnieku Valdi Luksu (1905–1985) tekstā stāsta dēls Jānis Lukss, vedekla Mudīte Luksa]. Ievas Stāsti, 2016, Nr. 9, 29. apr./ 12. maijs, 32., 35. lpp. |
| Saiknes | Roberts Lukss - Brālis |
| Nodarbes | dzejnieks žurnāla/avīzes redaktors |
| Dzimšanas laiks/vieta | 21.06.1905 Smārdes pagasts Smārdes pagasts, Engures novads Dzimis Smārdes pagasta Sileniekos. |
| Dzīvesvieta | Baznīcas iela 4, Rīga Baznīcas iela 4, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga, LV-1013 1922 Brīvības iela 149, Rīga Brīvības iela 149, Rīga, LV-1012 1926 (Datums nav precīzs) Brīvības iela 151, Rīga Brīvības iela 151, Rīga, LV-1012 Dzīvojis Brīvības ielā 153 (nams mūsdienās neeksistē). |
| Izglītība | 1914–1915 Smārdes pagastskola Smārde Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads Mācījies vienu ziemu. Mācības pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1915–1916 Viesienas pagasta Gaiziņkalna sešklašu pamatskola Viesiena Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads Mācījies skolā vienu ziemu bēgļu gaitās Vidzemē. 1921–1922 Rīgas pilsētas 2. pamatskola Krišjāņa Barona iela 71, Rīga Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001 00.08.1922–00.06.1926 Rīgas pilsētas 4. vidusskola Gaiziņa iela 3, Rīga Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050 1926–1939 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 1926. gadā iestājās Arhitektūras fakultātē, 1927. gadā pārgāja uz Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļu. Piešķirts vēstures zinātņu kandidāta grāds.
1933./1934., 1934./1935. mācību gadā bijis studiju pārtraukumā obligātā karadienesta dēļ. |
| Darbavieta | 1930 Rīga Rīga Pasniedzis privātstundas 1930–1940 Šoseju un zemes ceļu departaments Gogoļa iela 3, Rīga Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1050 Rēķinvedis 1934 Rīga Rīga Komunistiskās partijas laikraksta "Apskats" redaktors 1940–1941 Latvijas PSR Galvenās literatūras pārvalde Rīga Rīga Galvenās literatūras pārvaldes pilnvarotais 1940–1941 Laikraksts "Literatūras Avīze" (1940–1941) Rīga Rīga Redakcijas sekretārs 00.08.1940–00.09.1940 Laikraksts "Rīts" (1934–1940) Rīga Rīga Redaktors 00.09.1940–00.06.1941 Latvijas PSR AP Prezidija izdevums "Ziņotājs" Rīga Rīga Atbildīgais redaktors 00.09.1941–00.11.1942 Laikraksts "Latviešu Strēlnieks" Krievija Russia Frontes laikraksta līdzstrādnieks 00.11.1942–00.05.1945 Laikraksts "Par Padomju Latviju" Krievija Russia 00.05.1945–00.02.1946 Laikraksts "Literatūra un Māksla" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Laikraksta redaktors 00.10.1947–00.04.1950 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Jauno literātu konsultants 01.04.1950–31.12.1965 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Valdes pirmais sekretārs 1958–1962 PSRS Augstākā Padome Maskava Moscow, Russia 5. sasaukuma deputāts 1959–1971 PSRS Rakstnieku savienība Maskava Moscow, Russia Valdes sekretārs.
Reizi vai divreiz gadā darbs (līdz trīs mēnešu ilgs) PSRS Rakstnieku savienībā. |
| Dalība organizācijās | 1927–1937 (Datums nav precīzs) Studentu biedrība "Zemgalija" Rīga Rīga Biedrs 00.11.1928 Trauksmes grupa Rīga Rīga Biedrs 1938 Iestājies nelegālajā organizācijā "Sarkanā palīdzība", kas bija saistīta ar komunistisko pagrīdi. 1940–1985 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1944–1952 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) Biedrs 1952–1985 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedrs 1956–1959 Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja Rīga Rīga Loceklis |
| Dienests | 15.04.1934–15.04.1935 Latvijas armija Aizpute Aizpute, Aizputes novads 10. Aizputes kājnieku pulka seržants. Specialitāte kara dienestā – ložmetējnieks. 00.08.1941–00.09.1941 Sarkanā armija Krievija Russia Latviešu strēlnieku divīzijas vada komandieris |
| Emigrē | 00.06.1915–00.08.0000 (Datums nav precīzs) Piebalgas Piebalgas, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads 00.09.1915–1916 Viesiena Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads 1916–1917 Omska Omsk, Omsk Oblast Evakuējās uz Akmoļinskas apgabalu netālu no Omskas. 00.06.1941–00.08.1941 Kirova Kirov, Kirov Oblast, Russia 00.06.1941–00.08.1941 Uržuma Urzhum, Kirov Oblast, Russia |
| Ceļojums | Japāna Japan Lielbritānija United Kingdom Islande Iceland Itālija Italy 00.11.1947 Rumānija Romania 1948 Vācija Germany Vācijs Demokrātiskā republika 1960 Čehija Czechia, Slovakia Čehoslovākija |
| Miršanas laiks/vieta | 24.07.1985 Rīga Rīga |
| Apglabāts | 27.07.1985 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Medaļa "Par kaujas nopelniem" Tēvijas Kara ordenis 2. pakāpe 1944 Medaļa "Par Maskavas aizstāvēšanu" 1944 Medaļa "Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941–1945" 1945 Medaļa "Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941–1945" 1946 Darba Sarkanā Karoga ordenis 1948 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1955 Darba Sarkanā Karoga ordenis 1956 Latvijas PSR Valsts prēmija Prēmija iešķirta par bērnu dzejoļu krājumiem "Pirmklasnieki" un "Tinces varavīksne" un poēmu "Slava". Literatūrā 1958 Ordenis "Goda Zīme" 1965 Medaļa "20 gadu kopš uzvaras 1941.—1945. gada Lielajā Tēvijas karā" 1965 Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi" 1968 Oktobra Revolūcijas ordenis Par nopelniem padomju literatūras attīstīšanā un sakarā ar 70. dzimšanas dienu. 1975 Tautu Draudzības ordenis 1984 |
|---|
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 44.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Smārdes pagasts (Smārdes pagasts, Engures novads) | 21.06.1905 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Baznīcas iela 4, Rīga | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga, LV-1013) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 4 | Brīvības iela 149, Rīga (Brīvības iela 149, Rīga, LV-1012) | 1922 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 5 | Brīvības iela 151, Rīga (Brīvības iela 151, Rīga, LV-1012) | 1926 | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 6 | Rīga (Rīga) | 24.07.1985 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 7 | Kirova (Kirov, Kirov Oblast, Russia) | 01.06.1941 - 01.08.1941 | Emigrē | Pilsēta |
| 8 | Uržuma (Urzhum, Kirov Oblast, Russia) | 01.06.1941 - 01.08.1941 | Emigrē | Pilsēta |
| 9 | Omska (Omsk, Omsk Oblast) | 1916 - 1917 | Emigrē | Pilsēta |
| 10 | Piebalgas (Piebalgas, Vecumnieku pagasts, Vecumnieku novads) | 01.06.1915 - 01.08.1000 | Emigrē | Ciems |
| 11 | Viesiena (Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads) | 01.09.1915 - 1916 | Emigrē | Ciems |
| 12 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | 27.07.1985 | Apglabāts | Kapsēta |
| 13 | Smārde (Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads) | 1914 - 1915 | Izglītība | Ciems |
| 14 | Krišjāņa Barona iela 71, Rīga (Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001) | 1921 - 1922 | Izglītība | Ēka, māja |
| 15 | Gaiziņa iela 3, Rīga (Gaiziņa iela 3, Rīga, LV-1050) | 01.08.1922 - 01.06.1926 | Izglītība | Ēka, māja |
| 16 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1926 - 1939 | Izglītība | Ēka, māja |
| 17 | Viesiena (Viesiena , Aronas pagasts, Madonas novads) | 1915 - 1916 | Izglītība | Ciems |
| 18 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 01.04.1950 - 31.12.1965 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 19 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 01.05.1945 - 01.02.1946 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 20 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 01.10.1947 - 01.04.1950 | Darbavieta | Ēka, māja |