Darbi: Darba autors (14); Redaktors (3); Komentāra autors (7); Recepcijas persona (13)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(4)
| Vārds | Vaira Vīķe-Freiberga |
|---|---|
| Personiska informācija | VĪĶE-FREIBERGA Vaira (dz. 1937.1.XII Rīgā) - literatūrzinātniece, folkloriste un psiholoģe. Tēvs - jūrnieks, gājis bojā traģ. nāvē Atlantijas okeānā dažas nedēļas pēc meitas piedzimšanas. Uzaugusi audžutēva E. Hermanoviča, arī jūrnieka ģim. Vīrs - informātikas prof. I. Freibergs. Lju atstājusi 1945.1.I, sk. gaitas sākusi Herrenvīkas latv. bēgļu nometnē Lībekas tuvumā 1945.X. Māc. Lībekas psk. (1946-49), pēc pārcelšanās 1949 lV uz Maroku beigusi franču psk., māc. franču meiteņu koledžā Kasablankā. 1954 VIII kopā ar vecākiem pārcēlusies uz Kanādu, Toronto. Strād. dažādus darbus; par kasieri Kanādas komercbankā, par uzraudzi meiteņu privātsskolā, spāņu val. skolotāju, pasta šķirotāju pasta centrālē. Nokārtojusi Ontārio provinces vsk. beigšanas eksāmenus (1955) un stud. Toronto univ., kur ieguvusi bakalaura (1958) un maģistra (1960) grādu psiholoģijā. 1965 Makgila univ. Monreālā ieguvusi filol. dokt. grādu eksperim. psiholoģijā. 1961-65 asistente un lektore Makgila univ. Psihol. nodaļā. 1965-72 palīgprofesore Monreālas univ. Psihol. institūtā, 1972-79 turpat ārkārtas prof., kopš 1979 profesore. 1984-89 Kanādas Zin. padomes viceprezid., 1990 ievēlēta par Kanādas ZA un LZA ārz. locekli. Bijusi Kanādas psihologu apvienības (1980-81) un Kanādas Sab. zinātņu federācijas prezid. (1980-82), NATO zin. programmas "Cilvēciskais faktors" pr-ja Briselē (1980-81), Baltijas Studiju veicināšanas apvienības prezid. (1984-86). 1998 pārcēlusies uz patstāvīgu dzīvi Ljā, 1998-99 Ljas institūta direktore. 1999 ievēlēta par LZA īsteno loc. un Ljas Rep. prezidenti. 1997 saņēmusi LZA Lielo medaļu par pētījumiem latv. folkloristikā un psiholoģijā, LU goda dokt. (2000). Pirmā publikācija - iespaidi par dzīvi Marokā - iespiesta Vācijā laikr. "Latvija" 1952, pirmais un vienīgais publicējums daiļliteratūrā - īsstāsts fr. val. par terorisma incidentu Marokas neatkarības kustības posmā - žurn. "Acta Victoriana" 1956 (2. nr.), pirmais zin. raksts psihol. nozarē žurn. "Canadian Journal of Psychology" 1961 (15. nr.). V. public. rakstus angļu, fr. un latv. val. par psihol., folkl., lit. un latvietības problēmām, raksti tulkoti arī zv., kr.un poļu valodā. Daudz uzmanības pievērsusi latv. dainu pētniecībai, kopā ar vīru izveidojusi Bostonas-Monreālas dainu datu bāzi (71000 dziesmu) un Saules dainu (4000) datu bāzi. Iedziļinājusies dainu poētikas un struktūras likumībās, rakstījusi par dainām un mūsdienu dzeju, īpašu uzmanību pievērsusi mitoloģijas aspektiem tdz. un buramos vārdos, rakstījusi par seno latv. dieviem un kultiem, Sauli un Saules mītiem, K. Baronu un dainu pasauli. Plašākās publikācijas šajā jomā - grām. "Saules dainas" (1988, kopā ar I. Freibergu), "Dzintara kalnā" (1989), "Lingvistics and poetics of Latvian folk songs" ("Latviešu tautasdziesmu valoda un poētika", 1989). Izd. triloģija "Trejādas saules": "Kosmoloģiskā saule" (1997), "Hronoloģiskā saule" (1999) un "Meteoroloģiskā saule. Siltā saule" (2002). V.-F. publikācijās izpaužas erudīcija, precīzs domas formulējums, plašas zināšanas, spēja skatīt latv. folkl. salīdzinājumā ar citām humanitāro zinātņu disciplīnām un cittautu kult., secinājumi balstīti uz plašas datu bāzes pamata. Raksti par folkl. un lit. iespiesti gk. žurn. "Journal of Baltic Studies", "World Literature Today", "Jaunā Gaita", kā arī "Karogs" un LZA "Vēstis". V.-F. žurn. "Jaunā Gaita" palīgredaktore folkl. jomā, kā arī žurn. "Journal of Baltic Studies" palīgredaktore folkl. un lit. nozarē. Uzstājusies ar referātiem un runām angļu, latv. un fr. val. daudzās valstīs, referējusi par lit., folkl., latvietības problēmām, kā arī zinātnes un tehnol. politiku un stratēģiju, par zinātnes pedagoģiju, par brīvo profesiju attīstību u.c. Runas un raksti par latvietības tēmām apkopti grām. "Pret straumi" (1995). Ilggadēja lektore latv. jaunatnes kursos un kongresos dažādās pasaules malās, kā arī latv. jaunatnes 2x2 nometnēs kopš to dibināšanas. Saņēmusi prof. A. Ābeles piemiņas fonda un PBLA Kult. fonda balvas. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995, 1999), V.-F. piešķirts Norvēģijas augstākais apbalvojums - Svētā Olava Lielais krusts (2000), Amerikas saniegumu akadēmijas Zelta balva (2000). L. Simard L.M. Vaira Vikis-Freibergs // Psychologie Canadienne, 1980, 4; Muižniece L. Apceres par latviešu tautasdziesmām // Laiks, 1990, 23.V; Skujenieks K. Zinātnei un Tēvzemei // Grām., 1990, 3; Mackova J. Brīvas personības rakstīta grāmata // LM, 1994, 10.VI; Debesu pulkstenis, diennakts laika mērītājs: [Saruna ar V. V.-F.] / Pierakst. M. Čaklais // Neatkarīgā Rīta AV., 1999, 6.V; Cimdiņa A. Brīvības vārdā. R., 2001. V. Hausmanis |
| Profesionālā darbība | 1956: Vienīgais publicējums daiļliteratūrā – īsstāsts franču valodā par terorisma incidentu Marokas neatkarības kustības posmā. Publicēts žurnālā "Acta Victoriana", 2. nr. |
| Nodarbes | folkloras pētniece zinātniece politiķe literatūrzinātniece psiholoģe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 01.12.1937 Rīga Rīga |
| Dzīvesvieta | Rīga Rīga |
| Izglītība | mācījies pēc pārcelšanās uz Maroku beigusi franču pamatskolu mācījies franču meiteņu koledžā Kasablankā 1958 studējis iegūst bakalaura grādu psiholoģijā pēc studijām Toronto universitātē 1960 studējis iegūst maģistra grādu psiholoģijā pēc studijām Toronto universitātē 1945 mācījies sāk skolas gaitas Herrenvīkas latviešu bēgļu nometnē Lībekas tuvumā 1946–1949 mācījies pamatskolā Lībekā 1955 mācījies nokārtojusi Ontario provinces vidusskolas beigšanas eksāmenus |
| Apbalvojumi | Annas Ābeles fonda balva Balva piešķirta par darbu angļu valodā "Saules dainas". 1979 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par nopelniem tautas dainu pētīšanā un popularizēšanā grāmatās: "Saules dainas" (kopā ar I. Freibergu), "Dzintara kalnā" un rediģētajā darbā "Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs" ("Latviešu tautasdziesmu lingvistika un poētika" 1989 Marsela Vinsenta balva Balva piešķirta par izciliem sasniegumiem sabiedriskajās zinātnēs. 1992 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu. IV šķira 1995 Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa Medaļa piešķirta par pētījumiem latviešu folkloristikā un psiholoģijā. 1997 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa domes 1999. gada 8. jūlija lēmumu. I šķira 1999 Svētā Olava Lielais krusts 2000 Atzinības krusts Ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa kapitula 2007. gada 15. marta lēmumu. (Ordenis pasniegts 2007. gada 7. jūlijā.) I šķira 2007 Viestura ordenis Ordeņa lielkrusta komandiere ar Ordeņa kapitula 2007. gada 15. marta lēmumu. (Ordenis pasniegts 2007. gada 7. jūlijā.) I šķira 2007 |
|---|
