Darbi: Darba autors (67); Tulkotājs (1); Atdzejotājs (2); Sastādītājs (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (77)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Uldis Bērziņš |
|---|---|
| Papildu vārdi | Egīls Valdemārs |
| Kopsavilkums | Uldis Bērziņš (1944) – dzejnieks, tulkotājs, atdzejotājs. Latviešu dzejas poētikas reformētājs, vairāk nekā 20 dzejas un atdzejas grāmatu autors. Ulda Bērziņa dzeja iekļauta Latvijas kultūras kanonā kā viena no 99 Latvijas kultūras nozīmīgākajām vērtībām. Atdzejojis no ģermāņu, turku, slāvu, semītu, irāņu, skandināvu, senebreju u. c. valodām. Piedalījies arī Bībeles jaunā tulkojuma izveidē, Korāna tulkojuma autors. Bijis Latvijas Bībeles biedrības Teksta komisijas loceklis, ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), 2017. gadā ar Mūža balvu Latvijas literatūrā. |
| Personiska informācija | Pilnajā vārdā Uldis Egīls Valdemārs Bērziņš. Dzejnieka mātes vecāki nākuši no Sēlijas, Neretas puses. Vectēvs Jānis Vītols (1876–1951) bijis cara armijas virsnieks 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, komandējis strēlnieku bataljonu 1916. gadā Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna. Vecmāmiņa Marija Jēkaba meita Vītola, dzimusi Stakena vai Stakāne (1879–1971) nāk no Rites pagasta Bokleniekiem jeb Būkleniekiem. Uldi Bērziņu pamatā audzinājusi vecmāmiņa. Ulda Bērziņa māte Sebastiana Biruta, dzimusi Vītola (1922–2004) precējusies divas reizes: ar oficiālo U. Bērziņa tēvu 1943. gada 14. novembrī, ar Leonīdu Ozoliņu 1952. gada 2. augustā. Oficiāli Ulda Bērziņa tēvs – stacijas priekšnieka palīgs Paulis Jānis Bērziņš (1922–?). Pastāv versija, ka Uldis Bērziņš ir dzejnieka Viļa Cedriņa dēls. 1974: Uldis Bērziņš apprecējās ar Jeļenu Staburovu, tolaik PSRS ZA Austrumpētniecības institūta aspiranti, šobrīd vēstures, sinoloģijas un politikas zinātnes profesori Rīgas Stradiņa Universitātes Politikas zinātnes katedrā. 1975: piedzimst dēls Ansis Ataols 1985: piedzimst meita Una |
| Profesionālā darbība | Literārā darbībaPirmie dzejoļi tapuši 1957. gadā trīspadsmit gadu vecumā.1963: pirmā dzejoļa "Streiks" publikācija izdevumā "Universitāte", Nr. 6. Dzejoļu krājumi 1980: "Piemineklis kazai" 1984: "Poētisms baltkrievs" 1990: "Nenotikušie atentāti" 1994: "Laiks" (kopā ar Juri Kronbergu) 1999: "Nozagtie velosipēdi" 2002: "Maijs debešos" 2009: "Saruna ar Pastnieku" 2014: "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā" 2018: "Idilles" Citi dzejas izdevumi 1994: "Kukaiņu soļi" 1995: "Dzeja" 1999: "Daugavmala" (poēma) 2004: "Dzeja" (kopotā dzeja) Ulda Bērziņa darbi citās valodās1992: "Parasts akmens" (dzejas cikls Ojāra Feldberga katalogā, angļu valodā atdzejojusi Ieva Lešinska)1997: Vabzdžių žingsniai ("Kukaiņu soļi", lietuviešu valodā atdzejojuši Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Valdas Kukulas, Kęstutis Nastopka, Giedrė Šlapelytė). Vilnius: Baltos lankos. 1998: Kahekõne ajaga ("Kukaiņu soļi", igauņu valodā atdzejojuši Helvi Jürisson, Mats Traat, Ita Saks). Tallinn: Tuum. 2004: Synpunkt på evigheten (zviedru valodā atdzejojis Juris Kronbergs). Tollarp: Ariel skrifter. 2008: Сфера Хевисайда ("Hevisaida sfēra", kopā ar Jāni Rokpelni, krievu valodā atdzejojis Sergejs Moreino). Rīga: Karogs. 2010: "Locījumi un dziesmas" (krievu valodā atdzejojusi Olga Pētersone). Maskava. Ārzemju autoru darbu tulkojumiViens no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem. Atdzejojis no ģermāņu, turku, slāvu, semītu, irāņu, skandināvu, senebreju u. c. valodām. Tulkojis Rasula Rza, F. H. Dāglardžas, V. Hļebņikova, V. Šimborskas, I. Ezela u. c. dzejnieku darbus, E. Eilisli prozu. Nozīmīgākie tulkojumi20. gadsimta 80.–90. gadi un 21. gadsimta pirmā desmitgade ražīga kā atdzejotājam un tulkotājam. 80. gados iznāk piecas atdzejojumu un tulkojumu grāmatas. 1980: poļu dzejnieces Nobela prēmijas laureātes Vislavas Šimborskas dzejas krājums "Apsveiksim skudras" (no poļu valodas) 1983: Saadī grāmata "Rožudārzs" (no persiešu valodas) 1985: Veļimirs Hļebņikovs "Dziesmu karapulks" (no krievu valodas, kopā ar Māri Čaklo) 1988: Horhe Luiss Borhesa stāstu tulkojumi periodikā 1993: eposs "Mana vectēva Korkuda grāmata" (no vecoguzu valodas) 1997: Snorres Sturlas dēla "Gilves acumalds" (no vecīslandiešu valodas) 1998: Česlavs Milošs "Sagūstītais prāts" (no poļu valodas) 1998: Vislava Šimborska "Dzeja" (no poļu valodas) 2014: "Teika par Igora karagaitu" (no senslāvu valodas) 2015: "Eddas dziesmas" (no senislandiešu valodas) 2019: Rasuls Rza. Krāsas (no azebaidžāņu valodas) 2019: senspāņu varoņeps "Dziesma par manu Sidu" (no senspāņu valodas) Bībeles tulkojumsNo 20. gadsimta 90. gadu sākuma sākas darbs pie jaunā Bībeles tulkojuma. Uldis Bērziņš piedalās tulkošanas semināros un studijās Amsterdamā, Zviedrijā, Jeruzalemē.
Atsevišķu Vecās Derības grāmatu atdzejojumi1997: "Ījabs" (no senebreju valodas) 2000: "Pulcētājs" 2005: "Slavinājumi" 2012: Bībeles jaunais tulkojums (starp Vecās Derības tekstu tulkotājiem arī Uldis Bērziņš) Korāna tulkojums2000: sākās darbs pie Korāna tulkojuma no arābu valodas. Tulkojums pabeigts 2011. gadā, izdots izdevniecībā "Neputns". Dažu Korāna sūru tulkojumi iekļauti 2007. gada izdevumā (izdevniecība "Zvaigzne ABC").
|
| Citātu galerija |
"Kā lai nosauc to nebijušo, kas līdz ar Uldi Bērziņu ienāk latviešu dzejā? Vai, precīzāk, šo nebijušā un bijušā kombināciju?
Rižijs Marians. Uldis Bērziņš. Dzīve un laiktelpas poētika. Rīga: LU LFMI, 2011, 7. lpp.Pirmkārt, U. Bērziņa dzejā īpaši akcentēta valoda kā suverēna realitāte, kurai ir pakļauta empīriskā – autora biogrāfiskās pieredzes un ikdienas – realitāte. Tādēļ likumsakarīgi, ka U. Bērziņa dzejā latviešu lirikai (resp., 20. gs. 60. gadu nogalē – 80. gados) tobrīd vēl nebijušā intensitātē notiek abstraktu – valodniecībai, eksaktajām zinātnēm un filozofijai piederīgu – jēdzienu izmantošana, kuri kļūst par autora poētiskās sistēmas daļu. [..] Otrkārt, U. Bērziņa daiļrade ir iezīmīga ar visai latviešu 20. gs. otrās puses dzejai nepierastu laiktelpas amplitūdu. Laiks hronoloģiski ietver gan mezozoju, gan "ļaužu nākotni", ilgstamības ziņā – gan sekundi, gan mūžību. Telpisko mērogu amplitūda plešas no skudras līdz Visumam. Turklāt šim atvēzienam līdzi nāk neordinārs, ideoloģijām (pagājušā gadsimta 60.–80. gados – komunisma ideoloģijai) nepakļauts skatījums uz Latvijas vēsturi (tai skaitā arī uz tolaik "aizliegtajām tēmām") "lielā laika"/mūžības kontekstā. Kosmiskuma un "nākotnības" aspektā U. Bērziņa dzejā ir rodami saskares punkti ar Raini, bet realitātes detalizācijas pakāpē un episkajā atvēzienā – ar Aleksandru Čaku (poētikā izmantojot arī cildenā un piezemētā līdzāspastāvēšanu). Treškārt, U. Bērziņa dzejā ir iedzīvināta daudzveidīga laiku polifonija – objektīvais cikliskais un lineārais laiks visdažādākajās to izpausmēs (diennakts cikls, gadskārtu cikls, "Dieva rats", sekundes – gadu tūkstoši) savijas ar subjektīvo/sapņa/radīšanas/dzejoļa laiku, kas viņa dzejā ir pats svarīgākais laiks, jo, pateicoties tieši tam, iespējama visu pārējo laiku sastapšanās un mijiedarbe un – kas īpaši svarīgi – iespējama arī dzejas subjekta ietekme uz šiem laika režīmiem. [..]" "U. Bērziņa dzeja patiesi atgādina tekstu – audumu, blīvu, jēgām un asociācijām piesātinātu. (..); īstenībā viņu tikpat kā nav iespējams citēt, jo no U. Bērziņa dzejas konteksta izolēts teksta fragments ne tikai maina jēgu, bet faktiski zaudē visu. Tāpēc katrs šī autora dzejolis ir jāapskata kā viengabalains audums, kurš savukārt ir mazs gigantiskā teksta auduma fragments, kuru autors nemitīgi raksta, ar katru dzejoli pievienodams tam vēl vienu gabaliņu; tādējādi, aprakstot konkrētu U. Bērziņa darbu, var runāt par "audumu audumā", pēc analoģijas ar "romānu romānā"."
Berelis Guntis. Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 257. lpp."Ulža Bērziņa vārdā nosauktais kontinents. Pārspīlējums? Nebūt ne – kā citādi lai nodēvē Ulža Bērziņa apmēram pusgadsimta laikā sadarīto. Ar ierasto bibliogrāfiju vai darbu uzskaitījumu šai gadījumā nav iespējams izlīdzēties, runa ir par ko plašāku – kultūrslāņiem vai kontinentiem. Rodas iespaids, ka Uldis Bērziņš visu mūžu raksta vienu gigantisku tekstu, ar katru jauntapušo dzejoli pievienodams tam klāt vēl kādu fragmentu, kas atkarots klusumam. Saskaroties ar Ulža Bērziņa dzeju un atdzeju, nudien parādās sajūta, ka, strādājot ar valodu, viņš rada vai vismaz pārkārto pasauli. Uldim Bērziņam vārds nav tikai skaņa vai komunikācijas līdzeklis, ko lieto, lai cilvēki cits citu saprastu. Vārds ir bezmaz maģiska darbība, kas spēj satricināt un transformēt pasauli. Gan ar vienu, toties ārkārtīgi svarīgu noteikumu. Proti, savulaik Bērziņš izteicās, ka rakstīt – tas ir "izelpot vārdu". Vārdam ir jābūt izelpotam, izlaistam caur dieszina kādiem apziņas un aizapziņas gaņģiem, lai tas patiesi spētu pārtapināt pasauli. Turklāt visus šos gadu desmitus Uldis Bērziņš apbrīnojamā stūrgalvībā sien kopā laikmetus un kultūras. Pateicoties viņa poliglota spējām, nu ir latviskotas daudzas pasaules kultūras fundamentālās vērtības, ieskaitot "Eddas dziesmas", atsevišķas Vecās derības grāmatas, Korānu, "Teiku par Igora karagaitu" u. c. Tāpat ir atdzejoti arī daudzu mūslaiku autoru teksti. Ulža Bērziņa latviskojumi ir tik smalki un pārdomāti, ka tie uzskatāmi nevis par pārcēlumiem no svešas valodas/ kultūras, bet gan par svešā pārtapināšanu par savējo. Šādā skatījumā Ulža Bērziņa atdzeja nesaraujami saistīta ar viņa dzeju. Ulža Bērziņa vārds ar latviešu literatūru saistīts aptuveni pusgadsimtu. Taču viņa dzeja un atdzeja ietilpina ar gadu un kilometru tūkstošiem attālinātu kultūru pieredzi." Guntis Berelis "Ulda Bērziņa daiļradi raksturo trīs šķautnes – dzeja, atdzeja un mīlestība pret bagātu, krāšņu un koptu latviešu valodu. Dzejā Uldis Bērziņš jau kopš pirmā krājuma "Piemineklis kazai" (1980) visu savu radošo mūžu ir bijis mazliet disidents, meklējis un atradis novatorus akcentus, tēlus un metaforas, vienmēr uzsverot kopīgo tautu un cilvēces kultūrtelpu, baltiem būtisko. Autora dzeja ir piepildīta laiktelpas pārlaicīgiem akcentiem. Latviešu lasītājs var būt laimīgs, jo tieši Uldis Bērziņš ir parūpējies, precīzāk – nodrošinājis pasaules literatūras stūrakmeņu un pērļu pieejamību latviešu valodā, un, lasot dzejnieka atdzejojumus, vienmēr pavadījusi sajūta, kas līdzīga katarsei, jo Uldis Bērziņš mums paralēli pasaules literatūras unikalitātei licis noticēt latviešu valodas grodumam, skanīgumam un īpašam valdzinājumam, un tam, ka nevajag ticēt daudzreiz izskanējušam pieņēmumam par latviešu valodas izteiksmes nabadzību. Ulda Bērziņa devums latviešu valodas un dzejas formas bagātināšanā ir unikāls. Īpaši atdzejā dzejnieka radītie jaunvārdi, no zemdzīlēm izceltie vecvārdi, dialektismi ir Vērtība, kas ierakstāma latviešu valodā un literatūrā zelta burtiem." Sandra Ratniece Avots: laligaba.lv |
| Saiknes | Ansis Ataols Bērziņš - Dēls |
| Nodarbes | dzejnieks tulkotājs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 17.05.1944 Rīga Rīga |
| Dzīvesvieta | Krišjāņa Barona iela 26, Rīga Krišjāņa Barona iela 26, Rīga, LV-1050 Bērnību Uldis Bērziņš aizvadījis dzīvoklī Kr. Barona ielā 26. |
| Izglītība | 1951 (Datums nav precīzs) Rīgas 40. vidusskola Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Skolas gaitas sācis Rīgas 40. vidusskolā (kādreizējā Ata Ķeniņa ģimnāzijā). 1952–1962 (Datums nav precīzs) Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskola Ģertrūdes iela 32, Rīga Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011 7. vidusskolu beidzis 1962. gadā. 1962–1964 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras specialitāte. Universitāti Uldis Bērziņš nebeidza, jo no trešā kursa 1964. gada rudenī tika iesaukts armijā. 1968 (Datums nav precīzs) Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras specialitāte. Atgriezies no dienesta, 1968. gadā Uldis Bērziņš vienu ziemu turpinājis studijas latviešu filoloģijā. 1968–1971 Ļeņingradas Valsts universitāte Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Ar LVU Filoloģijas fakultātes norīkojumu Uldi Bērziņu 1968. gada rudenī ieskaitīja Ļeņingradas Valsts universitātes Austrumu fakultātē turku valodas un literatūras specialitātes (tirkoloģija) otrajā kursā. 1973–1974 Maskavas Valsts Universitāte Maskava Moscow, Russia Pēcstudiju kursi Maskavas Valsts Universitātes Āzijas un Āfrikas valstu institūtā persiešu un turku filoloģijā. Divos semestros tika apgūta sinhronā turku-krievu tulkošana, persiešu literatūras vēsture, persiešu dzejas seminārs. 1976–1982 (Datums nav precīzs) Prāgas Kārļa universitāte Opletalova 38, Prague Opletalova 38, Prague 1, Czech Republic, 110 00 1976.–1982. gada vasarās apmeklē Bohēmistikas un slāvistikas vasaras skolu Kārļa Universitātē Prāgā (trīs kursi). 1976–1982 (Datums nav precīzs) Bratislavas Universitāte Bratislava Bratislava, Slovakia 1976.–1982. gada vasarās apmeklē "Studia Academica Slovaca" vasaras skolu Bratislavas Universitātē (trīs kursi). 1983 (Datums nav precīzs) Taškentas Valsts Universitāte Taškenta Tashkent, Uzbekistan 1983. gadā apmeklē uzbeku valodas studijas Taškentas Valsts Universitātē. 1990 (Datums nav precīzs) 1990. gadā vienu semestri studē zviedru valodu Bīlstrēma Tautas augstskolā. 1993–1994 (Datums nav precīzs) Islandes Universitāte Reikjavika Reykjavík, Iceland 1993. un 1994. gadā studē islandiešu valodu un literatūru Reikjavīkas Universitātes vasaras kursos. 00.09.1994–00.08.1995 Amsterdamas Brīvā Universitāte Amsterdama Amsterdam, North Holland Studējis senebreju valodu Bībeles tulkošanas seminārā Amsterdamas Brīvajā (Vrijes) Universitātē. 1997 Upsālas Universitāte Upsala Uppsala, Uppland, Sweden 1997. gadā studijas Teoloģiskajā institūtā Upsālas Universitātē. 1998 Jeruzaleme Jerusalem, Israel 1998. gadā studijas seminārā "Kristoloģija, jūdu mesiānisms un islāma perspektīva: teksta interpretācija" Zviedrijas Teoloģiskajā institūtā Jeruzalemē. |
| Darbavieta | Latvijas Universitāte Visvalža iela 4a, Rīga Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050 Bijis turku valodas pasniedzējs LU Moderno valodu fakultātē. Lundas Universitāte Lunda Lund, Scania, Sweden Stažējies Lundas Universitātes Teoloģijas fakultātē Korāna tulkošanas jautājumos. |
| Dalība organizācijās | 19.12.1974–1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs
1974. gada 21. maijā RS dzejas sekcijas prezidija sēdē U. Bērziņu vienbalsīgi iesaka uzņemšanai RS. Ieteikumus raksta biedri – tulkotāja Marija Šūmane, dzejnieki Jānis Sirmbārdis un Ojārs Vācietis. Latvijas Padomju rakstnieku savienībā uzņēma 1974. gada 19. decembrī. Šajā pašā sēdē par biedriem uzņemti Leons Briedis, Tālivaldis Treicis, Alberts Ločmelis un Vladlens Dozorcevs; no RS valdes pirmā sekretāra pienākumiem atbrīvots Alberts Jansons, viņa vietā stājas dramaturgs Gunārs Priede. 1988 Latvijas PEN klubs Rīga Rīga Kopš 1988. gada Latvijas PEN kluba biedrs. 1989 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Rīga Rīga Kopš 1989. gada — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. 1991. un 1992. gadā — partijas vadītājs. 1990 līdz šim Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedrs 1992 (Datums nav precīzs) Latvijas Zinātņu akadēmija Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 1992. gadā — ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1996 Kopš 1996. gada — Tautību konsultatīvās padomes loceklis. |
| Dienests | 00.11.1964–1967 (Datums nav precīzs) Baltkrievija Belarus 1964. gada rudenī tika iesaukts armijā; viss dienests tika pavadīts Baltkrievijā. |
| Ceļojums | 11.09.1972–17.09.1972 Azerbaidžāna Azerbaijan 1972. gada 11.–17. septembrī pēc Ulda Bērziņa iniciatīvas notiek pirmā un vienīgā daudzskaitlīgā latviešu literātu viesošanās Azerbaidžānā. Braucēju grupā bija arī RS valdes sekretārs Gunārs Cīrulis, dzejnieki Imants Ziedonis, Daina Avotiņa, Lija Brīdaka, Knuts Skujenieks, Pēteris Zirnītis, Reinis Ādmīdiņš. 1975 Prāga Prague, Czechia Čehu valodas apgūšanas viena mēneša seminārs. 00.07.1976 Čehoslovākija Czechia, Slovakia Dalība slāvistikas vasaras skolā. 00.01.1978 Turcija Turkey Tulks PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. 00.07.1979–00.08.1979 Čehoslovākija Czechia, Slovakia Brauciens uz slāvistikas vasaras skolu. |
| Apbalvojumi | Dzejas dienu balva Balva piešķirta par poļu dzejas atdzejojumiem. Atdzeja 1979 Dzejas dienu balva Balva piešķirta par Saadī "Rožudārza" atdzejojumu no persiešu valodas. Atdzeja uz latviešu valodu 1983 Ojāra Vācieša prēmija Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumiem "Piemineklis kazai" un "Poētisms baltkrievs". Veicināšanas prēmija par mākslinieciski spilgtu dzeju 1984 Zinaīdas Lazdas prēmija Laiks Prēmija piešķirta Uldim Bērziņam un Jurim Kronbergam par dzejoļu krājumu "Laiks". 1994 Sorosa fonda Sabiedriskās saskaņas balva 1994. gada pavasarī saņem Sorosa fonda Sabiedriskās saskaņas balvu. 1994 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu. V šķira 1995 Baltijas Asamblejas balva Balva piešķirta par dzejas krājumiem "Kukaiņu soļi", "Laiks" un "Dzeja". Literatūra 1995 Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva Balva piešķirta par Bībeles grāmatas "Pulcētājs" tulkojumu (2000) (kopā ar profesoru un zinātnisko komentāru autoru Joelu Veinbergu). 2000 Aleksandra Čaka balva 2003 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par Psalmu grāmatas atdzejojumu "Slavinājumi". Tulkojumi 2006 Dzejas dienu balva Balva piešķirta par atdzejojumu – Fikrets Demirāgs "Gaisos tālu medību balsis". Atdzeja 2009 Latvijas Literatūras gada balva Saruna ar pastnieku Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Saruna ar pastnieku". Dzeja 2010 Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par augstvērtīgu ieguldījumu rakstniecībā un nozīmīgu devumu, tulkojot izcilus pasaules literatūras darbus. 2011 Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca'' Izcilības stipendija (Latvijas kultūrā nozīmīgam, nopelniem bagātam literātam) 2012 Latvijas Literatūras gada balva Speciālbalva piešķirta par Korāna tulkojumu latviešu valodā. Speciālbalva 2012 Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva Balva piešķirta par atdzejojumu – I. Seiferts "Mēra stabs / Skūpstu grāmata". Atdzeja 2015 Latvijas Literatūras gada balva Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā Balva piešķirta par krājumu "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā". Dzeja 2015 AKKA/LAA Autora balva Balva piešķirta par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma "Eddas dziesmas" latviskojumu. 2016 Dzintara Soduma balva Balva piešķirta par senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopojuma ''Eddas dziesmas'' (Jāņa Rozes apgāds) tulkojumu no senislandiešu valodas. 2016 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par nozīmīgu ieguldījumu pasaules kultūrtekstu latviskošanā, no senislandiešu valodas tulkojot "Eddas dziesmas". Speciālbalva 2016 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem. Mūža balva 2017 Latvijas Literatūras gada balva Idilles Balva piešķirta par krājumu "Idilles". Labākais dzejas krājums 2019 Latvijas Literatūras gada balva Balva piešķirta par latviskoto varoņepu "Dziesma par manu Sidu" (no senspāņu valodas). Labākais ārvalstu literatūras tulkojums 2020 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 17.05.1944 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Krišjāņa Barona iela 26, Rīga (Krišjāņa Barona iela 26, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Dzīvesvieta | Ēka, māja |
| 3 | Ģertrūdes iela 32, Rīga (Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011) | 1952 - 1962 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1962 - 1964 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1968 - 1971 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Maskava (Moscow, Russia) | 1973 - 1974 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Amsterdama (Amsterdam, North Holland) | 01.09.1994 - 01.08.1995 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1951 | Izglītība | Ēka, māja |
| 9 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1968 | Izglītība | Ēka, māja |
| 10 | Opletalova 38, Prague (Opletalova 38, Prague 1, Czech Republic, 110 00) | 1976 - 1982 | Izglītība | Ēka, māja |
| 11 | Taškenta (Tashkent, Uzbekistan) | 1983 | Izglītība | Pilsēta |
| 12 | Bratislava (Bratislava, Slovakia) | 1976 - 1982 | Izglītība | Pilsēta |
| 13 | Reikjavika (Reykjavík, Iceland) | 1993 - 1994 | Izglītība | Pilsēta |
| 14 | Upsala (Uppsala, Uppland, Sweden) | 1997 | Izglītība | Pilsēta |
| 15 | Jeruzaleme (Jerusalem, Israel) | 1998 | Izglītība | Pilsēta |
| 16 | Visvalža iela 4a, Rīga (Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Ēka, māja |
| 17 | Lunda (Lund, Scania, Sweden) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 18 | Azerbaidžāna (Azerbaijan) | 11.09.1972 - 17.09.1972 | Ceļojums | Valsts |
| 19 | Prāga (Prague, Czechia) | 1975 | Ceļojums | Pilsēta |
| 20 | Čehoslovākija (Czechia, Slovakia) | 01.07.1976 | Ceļojums | Valsts |
