Tālis Vaidars

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (22); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsTālis Vaidars
Papildu vārdiTālivaldis Sīlis
PseidonīmsToms Krišmariņs
KopsavilkumsTālis Vaidars (īstajā vārdā Tālivaldis Sīlis, 1927–1972) – prozists un dramaturgs, mūziķis (čellists), rakstījis stāstus, raidlugas un televīzijas lugas.
Personiska informācijaDzimis Liepājā galdnieka ģimenē.
1947: beidzis Liepājas pilsētas 8. pamatskolu (bijusī Jāņa Čakstes pamatskola). Skolas gados strādājis Liepājas drāšu fabrikā.
1948–1949:
strādājis par skolotāju Nīcā.
1950–1951:
strādājis par Liepājas teātra orķestrantu.
1951:
beidzis Liepājas mūzikas vidusskolu.
No 1952: dzīvojis Rīgā.
1952: strādājis par orķestrantu Valsts Rīgas Operetes teātrī un Valsts operas un baleta teātrī.
1952–1972: strādājis par diktoru Latvijas radio.
Profesionālā darbībaPirmā publikācija – stāsts "Putekļi" žurnālā "Zvaigzne" 1961. gadā (10. nr.).

Īsproza

1963: "Šķembas" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1968: "Jūrā astoņas balles" (Liesma).
1972: "Ragu mūzika" (Liesma).

Romāni (nepabeigti)

"Maskas un prototipi" (fragmenti publicēti literārā mantojuma gadagrāmatā "Varavīksne" (Liesma: 1973), publicēts 2007.
"Vētrainais pavasaris", publicēts 2007.
"Rudieši", publicēts 2007.

Raidlugas un televīzijas lugas

1965: "Jūrā astoņas balles".
1970: "Ieņemiet savas vietas".
1970: "Sīmons ir prātīgs cilvēks".

Apraksti

1965: kopkrājumā "Cilvēks ceļā"
1969: kopkrājumā "Mans cilvēks".

Darbu apkopojums "Katram sava"

2007: "Stāsti" (izlase, pirmpublicējumi, dienasgrāmata, vēstules), sastādītāja un priekšvārda autore Anta Rugāte, pēcvārdus sarakstījuši Ilgonis Bērsons un Jānis Čākurs (Madris).
2007: "Romāni", sastādītāja un redaktore Anta Rugāte, pēcvārdus sarakstījuši Astrīda Skurbe, Kristīne Roze un Anta Rugāte (Madris).
2008: "Proza", sastādītāja un redaktore Anta Rugāte (Index i).
2009: "Dramaturģiskie darbi. Ceļā uz drāmu..., ceļā ar drāmu..." (dramaturģija, dienasgrāmata), sastādītāja un redaktore Anta Rugāte (Index i).
Citātu galerija

Par darbu kopojuma "Katra sava" 1. grāmatu "Stāsti" (2007):

".. stāsti tapuši laikā, par kuŗu Jānis Čākurs grāmatas pēcvārdā raksta: "autori cenšas rādīt savus tēlus darba vidē, piesaistīt sociālajiem apstākļiem". Laikā, kad pats galvenais, kas nomāca autorus un kropļoja viņu darbus, bija "neiespējamība pateikt pilnu patiesību". Tāļa Vaidara darbos, protams, atsevišķi elementi ļauj atpazīt tālaika dzīvi un cilvēku domāšanu, taču Vaidars tos izmanto ļoti skopi. Tomēr šis laiks te ir klāt. Grāmata "Katram sava" ir kaut kas vairāk nekā tikai stāstu krājums. Autora ieraksti dienasgrāmatā un Ilgoņa Bērsona komentāri ļauj iepazīties ar šķēršļiem, ko nācies pārvarēt jaunajam autoram. Komentāri ir it kā vēl viens stāsts, un tā varoņi ir reālas personas – padomju laika laikrakstu, žurnālu un grāmatu izdevniecību darbinieki, Rakstnieku Savienības konsultanti, Tāļa Vaidara kolēģi rakstnieki. (..)
Vērtējot 1969. gadā uzrakstīto stāstu "Spīķeru ielas pietura", mulsinājis ebreju jautājums un politiskais moments. Tas gan nav īsti saprotams. "Spīķeru ielas pietura" ir viens no emocionālākajiem, labāk izstrādātajiem stāstiem. Arī cilvēciskā un politiskā aspektā, manuprāt, neapstrīdams un nepretrunīgs. Tāļa Vaidara stāstos ļoti bieži varoņu dzīvi vai emocionālo pasauli kardināli maina atsevišķi būtiski mirkļi, neparedzēti, nenovēršami notikumi vai rīcība, nepareizi lēmumi, kā rezultātā dzīve pēc tam jau ir citāda nekā pirms. Šajā stāstā tramvaja vadītājs piedzīvo tādu mirkli. Viņš apstājas pieturā (kaut gan pareizāk būtu bijis, pārkāpjot noteikumus, braukt tālāk) – un kāds ebreju pāris tādēļ zaudē dzīvību. Un kopš tā mirkļa stāsta varonim "vāts niez. Un arvien no jauna jāaiztiek. Nebūs miera, es zinu. Līdz asinīm saplēsīšu, un neviens vairs neārstēs". Tādējādi šī pietura ir ne tikai robeža starp tramvaja līnijas diviem posmiem, tā simbolizē arī svarīgu robežu stāsta varoņa dzīvē.
Tāļa Vaidara stāsti noteikti nav viegla lasāmviela. Viņa varoņi bieži piedzīvo šādus liktenīgus brīžus. Stāstā "Krūze jūras ūdens" tas ir zēns (lasītājs gan ierauga viņu jau pieaugušu), kuŗa rīcības dēļ iet bojā viņa māte, bet aizdomu ēna sagandē attiecības ar tēvu.
"

Veidemane, Ruta. Emocijas, kam nav noilguma. Jaunā Gaita, nr. 252, 2008.
SaiknesAnta Rugāte (1949) - Sieva
Nodarbesrakstnieks
dramaturgs
mūziķis
radio darbinieks
Dzimšanas laiks/vieta20.03.1927
Liepāja
Liepāja
Dzīvesvieta1927 – 1952
Liepāja
Liepāja

1952 – 1972
Rīga
Rīga
Izglītībanezināms – 1947
Liepājas pilsētas 8. pamatskola
Liepāja
Liepāja

1947 – 1951
Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Ausekļa iela 11/15, Liepāja
Ausekļa iela 11/15, Liepāja, LV-3401
Darbavieta1945 – 1947 (Datums nav precīzs)
Liepājas drāšu fabrika
Liepāja
Liepāja

1950 – 1951
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401
orķestrants

1952 – 1952
Valsts Rīgas Operetes teātris
Brīvības iela 96, Rīga
Brīvības iela 96, Rīga, LV-1001
orķestrants

1952 – 1952
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
orķestrants

1952 – 1972
Latvijas Radio
Doma laukums 8, Rīga
Doma laukums 8, Rīga, LV-1050
diktors
Dalība organizācijāsnezināms – 1972
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013

1970 – 1972
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Miršanas laiks/vieta24.06.1972
Rīga
Rīga
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Liepāja
(Liepāja)
20.03.1927Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1952 - 1972DzīvesvietaPilsēta
3Liepāja
(Liepāja)
1927 - 1952DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
24.06.1972Miršanas laiks/vietaPilsēta
5Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
6Liepāja
(Liepāja)
1947IzglītībaPilsēta
7Ausekļa iela 11/15, Liepāja
(Ausekļa iela 11/15, Liepāja, LV-3401)
1947 - 1951IzglītībaĒka, māja
8Teātra iela 4, Liepāja
(Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)
1950 - 1951DarbavietaĒka, māja
9Brīvības iela 96, Rīga
(Brīvības iela 96, Rīga, LV-1001)
1952 - 1952DarbavietaĒka, māja
10Doma laukums 8, Rīga
(Doma laukums 8, Rīga, LV-1050)
1952 - 1972DarbavietaĒka, māja
11Liepāja
(Liepāja)
1945 - 1947DarbavietaPilsēta
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1970 - 1972Dalība organizācijāsĒka, māja
13Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013)
1972Dalība organizācijāsĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.