Sudrabu Edžus

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (93); Tulkotājs (4); Recepcijas persona (19)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsSudrabu Edžus
Dzimtais vārdsEduards Morics Zilbers
KopsavilkumsSudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Morics Zilbers; 1860–1941) – rakstnieks. Vērtīgākā prozas daļa ir jaunatnei veltītie stāsti: "Dullais Dauka" (1900), "Pusmāsas dēls" (1904), "Kaukšķītis" (1912). Dzīvojot Maskavā, daiļradē tēlojis dažādu šķiru dzīvi jaunajos padomju varas apstākļos. Šā posma dzejā daudz deklaratīvu, mākslinieciski nenozīmīgu darbu, kuros viņš centies atsaukties uz padomju dzīves aktualitātēm. Tulkojis Ļeva Tolstoja, Antona Čehova, Vsevoloda Garšina, Nikolaja Gogoļa rakstus, Ādama Mickēviča, Henrika Senkēviča u. c. darbus.
Personiska informācijaDzimis skolotāja ģimenē.
1884, sept.: pārcēlās uz Ufas guberņu, kur līdz 1887. gadam strādāja par skolotāju latviešu kolonijā "Austrumciems".
1906: bija aktīvs 1905. gada revolūcijas kustības dalībnieks, tāpēc bija spiests Latviju atstāt. Dzīvoja Ufā, Ņižņijtagilā, Permā un citur
Profesionālā darbība1881, 1./ 13. jūl.: pirmā publikācija – dzejolis "Pieguļnieks" laikrakstā "Balss".

Lielākā daļa Sudrabu Edžus stāstu pirmpublikācijas periodikā.

Grāmatās izdotie darbi

Stāsti

19??: "Par sulaini".
1900: "Krietnas sievas".
1905: "Skroderis".
1920: "Dullais Dauka".
1923: "Maitas putni".
1924: "Eņģelīšu skola".
1925: "Velnu dzinējs".
1927: "Stāsti".

Poēmas

1921: "Atmiņas par divām dzimtim, veco Dūdaku, skroderi Dzelmi un mani pašu".
1926: "Izmeklētas poēmas".

Romāni

1922: "Pirms vētras".
1933: "Dumbrienā".

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
19??: Antons Čehovs. A. Čehova raksti (apgāds "Dzirciemnieki").
1910: Ļevs Tolstojs. Ļ. N. Tolstoja Raksti (apgāds "Dzirciemnieki").
1910: Nikolajs Gogolis "Stāsts par to, ka Ivans Ivanovičs sanaidojas ar Ivanu Ņikiforoviču" (apgāds "Dzirciemnieki").
1910: Vsevolods Garšins. Vsevoloda Garšina Raksti (apgāds "Dzirciemnieki").
1921: Maksims Gorkijs "Devītais janvāris" ("Spartaks").
1935: Aleksejs Novikovs-Pribojs "Cusima" ("Prometejs").
1935: Jānis Straujāns "Meža brāļi" ("Prometejs").
1936: Šarls de Kostērs "Leģenda par Ūlenspīģeli" ("Prometejs").
1937: Maksims Gorkijs "Bērnība" ("Prometejs").


No poļu valodas
1896: Ādams Mickēvičs "Konrads Vallenrods" (periodikā).
1899: Ādams Mickēvičs "Pans Tadeušs" (fragmenti periodikā).
1899: L. Kondratovičs "Marģers" (periodikā).
1901: Henriks Senkevičs "Krustneši" (periodikā).
Citātu galerija"1884. gada septembrī Sudrabu Edžus pārcēlās uz Ufas guberņu, kur līdz 1887. gadam strādāja par skolotāju latviešu kolonijā "Austrumciems". Šajā periodā Sudrabu Edžus pievērsās galvenokārt liroepikas žanram – sarakstījis poēmas "Ķeistuta loms", "Lietavas virsaitis", "Priedule" (visas periodikā 1885), kurās tēlota Lietuvas varoņu cīņa ar vācu feodāļiem. 1887. gadā Sudrabu Edžus atgriezās Latvijā [..]. Šajā periodā sarakstījis poēmas "Atmiņas par divām dzimtām, veco Dūdaku un mani pašu" (periodikā 1898, pārstrādāts izdevums 1921), "Kā Petrs izlīga ar Mozu" (periodikā 1899) u. c.
90. gados periodikā publicēti Sudraba Edžus reālistiskie stāsti "Pēteris Kains" (1894), "Kā gāzenieši tika pie jauna skolas nama" (1896) u. c., kuros attēlota enerģisku tautskolotāju cīņa ar tumsonību un sadzīves nebūšanām. Tradicionāli reālpsiholoģiski Sudrabu Edžus veidojis lauku tipu portretus ("Dienišķā maize", 1896, "Galiņa tēvs", 1898); pedagoģiskā pieredze devusi vielu skolas dzīves ainām. Vairākos stāstos izteikti moralizējoša tendence – "Labi bērni" (1899), "Viņu kundziņš" (1900), "Šlaums Leibovičs" (1913) u. c. Vērtīgākā Sudrabu Edžus prozas daļa ir jaunatnei veltītie stāsti: "Dullais Dauka" (1900), "Pusmāsas dēls" (1904), "Kaukšķītis" (1912; visi periodikā). Tajos psiholoģiski pārliecinoši rādīta neordināras, jūtīgas personības veidošanās, tās sadursme ar sabiedrības neizpratni un naidu. Labākajos Sudrabu Edžus stāstos akcentēta doma par personības brīvas, dabiskas attīstības nepieciešamību. [..] Īpašu Sudrabu Edžus darbu ciklu veido t. s. emigrantu stāsti: "Svešumā", "Aizpieters" (abi 1910), "Grūtsirdība", "Zem dienvidu debesīm" (abi 1911), "Komūnā" (1914; visi periodikā). Daļēji autobiogrāfiskajos stāstos Sudrabu Edžus tēlojis latviešu dzīvi Sibīrijā un Kaukāzā, rādot 1905. gada revolūcijas cīnītājus reakcijas apstākļos. [..] Stāstos "Vecā režīma lāstā" (periodikā 1921), "Divticībnieki", "Hameleons", "Ierēdņa dvēsele" (visi periodikā 1922), "Maitas putni" (1923) Sudrabu Edžus tēlojis dažādu šķiru dzīvi jaunajos padomju varas apstākļos, satīriski veidojot plašu tipu panorāmu, parādot latviešu bēgļu atgriešanos no Kaukāza uz Latviju. Izdoti divi romāni dzejā "Pirms vētras" (1922) – par 1905. gada revolūciju un "Dumbrienā" (1933) – par dzīvi Latvijas Republikā. Šā posma Sudraba Edžus dzejā daudz deklaratīvu, mākslinieciski nenozīmīgu darbu, kuros viņš centies atsaukties uz padomju dzīves aktualitātēm (Dņeprostroja cēlāji, Kolomovas trieciennieki u. tml.)."

Treimane, Inese. Sudrabu Edžus. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Nodarbesrakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta11.09.1860
Meņģeles pagasts
Meņģeles pagasts, Ogres novads
Dzimis Menģeles pagasta Siliņos.
Dzīvesvieta00.09.1884–1887
Ufa
Ufa, Republic of Bashkortostan, Russia
Pārcēlās uz Ufas guberņu.
IzglītībaPetrogradas Universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Studējis valodniecību. Veselībai nelabvēlīgā klimata dēļ spiests studijas pārtraukt, atgriezies Pleskavā.

1872–1876
Madlienas draudzes skola
Madliena
Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads

1876–1878
Aderkašu pareizticīgo draudzes skola
Aderkaši
Aderkaši , Taurupes pagasts, Ogres novads

1878–1882
Baltijas skolotāju seminārs
Rīga
Rīga
Semināra laikā pievērsies literatūrai – tulkojis, rakstījis dzeju un prozu.
DarbavietaPleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia
Audzinātājs P. Stučkas latviešu skolā Pleskavā.

1882–1884
Dzērbenes draudzes skola
Dzērbene
Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads
Palīgskolotājs

1884–1887
Baškīrija
Republic of Bashkortostan, Russia
Skolotājs latviešu kolonijā "Austrumciems".

1888–1906
Gramzdas ministrijas skola
Gramzda
Gramzda, Gramzdas pagasts, Priekules novads
Pārzinis

1907–1918
Baku
Baku, Azerbaijan
Skolotājs

1920
Maskava
Moscow, Russia
Vācu valodas lektors Pokrovska Strādnieku fakultātē.

1920 (Datums nav precīzs)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Vācu valodas lektors Rietumtautu komunistiskās universitātes latviešu nodaļā Petrogradā.

1921
Apgāds "Spartaks"
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia
Korektors

1924
Latvju izdevniecība
Maskava
Moscow, Russia
Korektors
Dalība organizācijāsPSRS Rakstnieku savienība
Maskava
Moscow, Russia
Biedrs
Emigrē1906
Ufa
Ufa, Republic of Bashkortostan, Russia
Bija aktīvs 1905. gada revolūcijas kustības dalībnieks, tāpēc 1906. gadā bija spiests Latviju atstāt.

1906
Ņižņijtagila
Nizhny Tagil, Sverdlovsk Oblast, Russia

1906
Perma
Perm, Perm Krai, Russia
Miršanas laiks/vieta30.01.1941
Maskava
Moscow, Russia
ApglabātsRaiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
Urna no Maskavas pārvesta uz Rīgu un novietota Raiņa kapu sienā.

Kartes leģenda

















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Meņģeles pagasts
(Meņģeles pagasts, Ogres novads)
11.09.1860Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Ufa
(Ufa, Republic of Bashkortostan, Russia)
01.09.1884 - 1887DzīvesvietaPilsēta
3Maskava
(Moscow, Russia)
30.01.1941Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Ufa
(Ufa, Republic of Bashkortostan, Russia)
1906EmigrēPilsēta
5Ņižņijtagila
(Nizhny Tagil, Sverdlovsk Oblast, Russia)
1906EmigrēPilsēta
6Perma
(Perm, Perm Krai, Russia)
1906EmigrēPilsēta
7Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
8Madliena
(Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads)
1872 - 1876IzglītībaCiems
9Aderkaši
(Aderkaši , Taurupes pagasts, Ogres novads)
1876 - 1878IzglītībaCiems
10Rīga
(Rīga)
1878 - 1882IzglītībaPilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
12Dzērbene
(Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Vecpiebalgas novads)
1882 - 1884DarbavietaCiems
13Baškīrija
(Republic of Bashkortostan, Russia)
1884 - 1887DarbavietaReģions, apgabals
14Gramzda
(Gramzda, Gramzdas pagasts, Priekules novads)
1888 - 1906DarbavietaCiems
15Baku
(Baku, Azerbaijan)
1907 - 1918DarbavietaPilsēta
16Maskava
(Moscow, Russia)
1920DarbavietaPilsēta
17Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
1921DarbavietaPilsēta
18Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1920DarbavietaPilsēta
19Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
20Maskava
(Moscow, Russia)
1924DarbavietaPilsēta
Sudrabu Edžus (īstajā vārdā Eduards Morics Zilbers; 1860–1941) dzimis skolotāja ģimenē. Mācījies Madlienas draudzes skolā (1872–1876), Aderkašu pareizticīgo draudzes skolā (1876–1878), absolvējis Baltijas skolotāju semināru Rīgā (1878–1882). Semināra laikā pievērsās literatūrai – tulkoja (Ļermontovu, Puškinu, Mickēviču u. c.), rakstīja dzeju un prozu. Pēc semināra beigšanas Sudrabu Edžus strādāja par palīgskolotāju Dzērbenes draudzes skolā, ko vadīja sabiedriskais darbinieks un literāts Toms Gailītis-Gaidulis. 1884. gada septembrī viņš pārcēlās uz Ufas guberņu, kur līdz 1887. gadam strādāja par skolotāju latviešu kolonijā "Austrumciems". Šajā periodā tapa pirmie literārie darbi – poēmas "Ķeistuta loms", "Lietavas virsaitis", "Priedule" (visas periodikā 1885), kurās tēlota latviešu un lietuviešu pagātne.

1887. gadā Sudrabu Edžus atgriezās Latvijā un strādāja par pārzini Gramzdas ministrijas skolā (1888–1906). Šajā periodā sarakstīja poēmas "Atmiņas par divām dzimtām, veco Dūdaku un mani pašu" (periodikā 1898, pārstrādāts izdevums1921), "Kā Petrs izlīga ar Mozu" (periodikā 1899) u. c.

90. gados periodikā publicēti vairāki viņa reālistiskie stāsti "Pēteris Kains" (1894), "Kā gāzenieši tika pie jauna skolas nama" (1896), "Dienišķā maize" (1896), "Galiņa tēvs" (1898), "Labi bērni" (1899), "Viņu kundziņš" (1900), "Šlaums Leibovičs" (1913) u. c. Vērtīgākā Sudrabu Edžus prozas daļa ir jaunatnei veltītie stāsti: "Dullais Dauka" (1900), "Pusmāsas dēls" (1904), "Kaukšķītis" (1912). Gramzdā dzīvojot, Sudrabu Edžus tulkoja arī poļu klasiķu darbus: A. Mickeviča poēmu "Konrads Vallenrods" (1896) un "Pans Tadeušs" (1899) fragmentus, L. Kondratoviča poēmu "Marģers" (1899), H. Senkeviča romānu "Krustneši" (1901; visi periodikā).

1905. gadā Sudrabu Edžus bija aktīvs revolūcijas kustības dalībnieks, tāpēc 1906. gadā bija spiests Latviju atstāt. Viņš dzīvoja Ufā, Ņižņijtagilā, Permā un citur. Savukārt no 1907. līdz 1918. gadam strādāja par skolotāju Baku un atsāka literāro darbību, tulkojot Ļ. Tolstoja, A. Čehova, V. Garšina, N. Gogoļa rakstus, ko izdeva apgāds "Dzirciemnieki".

1920. gadā Sudrabu Edžus pārcēlās uz Maskavu, kur strādāja par vācu valodas lektoru Pokrovska Strādnieku fakultātē, 1921. gadā pārcēlās uz Pleskavu un darbojās izdevniecībā "Spartaks" par korektoru. Pēc tam Sudrabu Edžus bija vācu valodas lektors Rietumtautu komunistiskās universitātes latviešu nodaļā Petrogradā. Tur viņš iestājās Petrogradas universitātē un studēja valodniecību, bet veselībai nelabvēlīgā klimata dēļ atgriezās Pleskavā, kur strādāja par korektoru, vēlāk – audzinātāju P. Stučkas latviešu skolā. 1924. gadā atkal dzīvoja Maskavā, kur viņš bija Latvju izdevniecības korektors, bet vēlāk pievērsās vienīgi literārajai darbībai. Savos stāstos "Vecā režīma lāstā" (1921), "Divticībnieki", "Hameleons", "Ierēdņa dvēsele" (visi periodikā 1922), "Maitas putni" (1923) tēlojis dažādu šķiru dzīvi jaunajos padomju varas apstākļos, satīriski veidojot plašu tipu panorāmu, parādot latviešu bēgļu atgriešanos no Kaukāza uz Latviju. Šā posma Sudrabu Edžus dzejā daudz deklaratīvu, mākslinieciski nenozīmīgu darbu, kuros viņš centies atsaukties uz padomju dzīves aktualitātēm (Dņeprostroja cēlāji, Kolomovas trieciennieki u. tml.).

Sudrabu Edžus miris Maskavā. Urna ar viņa pelniem pārvesta uz Rīgu un novietota Raiņa kapu sienā.

Treimane, Inese. Sudrabu Edžus. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 570.–571. lpp.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.