Staņislavs Škutāns

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (36); Redaktors (5); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(7)

VārdsStaņislavs Škutāns
KopsavilkumsStaņislavs Škutāns (1901–1995) – latgaliešu trimdas garīdznieks, vēsturnieks, pētnieks, publicists un skolotājs. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā, kur ieguvis maģistra grādu vēsturē, studējis arī Pontifikālajā Sv. Anselma universitātē, kur ieguvis doktora grādu teoloģijā. Bijis iesaistīts Mariāņu kongregācijas darbībā un ieņēmis tās ģenerāla amatu. Trimdā aktīvi pētījis dzimtenes vēsturi.
Personiska informācijaAudzis zemnieku ģimenē, kurā bija deviņi bērni. Ģimenes galva – Augusts.
Profesionālā darbībaSavu literāro darbību uzsācis jau ģimnāzijas laikā, sarakstot un izdodot tādus darbus hagiogrāfijā kā "Svātas Katres dzeive" (1923), "Svātō Stepona dzeive" (1924). Sākot no 1926. gada laikrakstā "Latgolas Vōrds", žurnālā "Katōļu Dzeive" un "Zīdūnis" tiek publicēti raksti, kuros tiek apspriesti reliģijas, ētikas, pedagoģijas un audzināšanas jautājumi. Apmēram šajā pašā laikā sāk izrādīt interesi par latviešu etnomentalitātes jautājumiem un publicē rakstu "Par golvonōkom latvīšu tautas rokstura pazeimem" (1927).
Trimdā (sākot ar 1963. gadu) aktīvi pievēršas vēstures un reliģiju pētniecībai. Šajā laikā tapa tādi raksti un pētījumi kā "Misionaru darbeiba Latgolā" (1953), "Dokumenti, kas atsateic uz Latgolas vēsturi" (1972), "Nu Marijanu 300 godu vēstures" (1973), "Dokumenti par klaušu laikim Latgolā" (1974), "Par jezuitu darbeibu Latgolā" (1976), "Daži dati nu Katōļu Bazneicas dzeives Latvijā (19. godu symta II. pusē)" (1977) u.c.
Publicējis arī rakstus par valodniecības jautājumiem – "Latgalian grammar – a new contribution in linguistics" (1974) un "Pi latgaļu volūdas olūtim" (1978).
Publicējis savus rakstus krājuma "Acta Latgalica" 2. – 7. grāmatā, kā arī bijis redaktors 3. – 7. grāmatai.
Pēc nāves tika izdota grāmata "Latgolas vēstures druskas" (1999), kurā apkopoti dažādi materiāli par Latgales vēsturi, ko Staņislavs Škutāns bija ievācis trimdas laikā.

Atmiņas, biogrāfijas, nekrologi

1974: Munas atmiņas par prāvestu Ludviku Štagaru
1976: Broņislavs Spūļs jau myužeiba
1977: Latgolas dvēseles tulks
1982: Nu munom atmiņom par veiskupu Bolislavu Sloskānu
1982: Daži dati nu veiskupa Boleslava Sloskāna dzeives

Raksti un pētījumi par etnomentalitātes jautājumiem

1927: Par golvonōkom latvīšu tautas rokstura pazeimem
1981: Latgaļu mentalitates veidōtōji faktori

Raksti un pētījumi par reliģiju un reliģisko organizāciju pētniecības jautājumiem

1923: Svātas Katres dzeive
1924: Svātō Stepona dzeive
1953: Misionaru darbeiba Latgolā
1954: Dīva Mōtes kults un Mōras zeme
1973: Nu Marijanu 300 godu vēstures
1974: Žeidu līceiba par Kristu kai vēsturisku personu
1976: Par jezuitu darbeibu Latgolā
1977: Daži dati nu Katōļu Bazneicas dzeives Latvijā (19. godu symta II. pusē)
1980: Katōļticeibas vēsture un katekisms
1981: Vēsture kristiānisma resp. katōļu skatejumā
1981: Par Aglyunas bazneicas un klūstera sōkumim

Raksti un pētījumi par vēstures jautājumiem

1967: Rēzeknes kongress
1970: Par myusu presi trymda (1946 – 1950)
1972: Documenta historiam Livoniae australis illustrantia - Dokumenti, kas atsateic uz Latgolas vēsturi
1974: Dokumenti par klaušu laikim Latgolā
1976: Par Sarkanim, Bēržgali un Dyužgolu
1981: Veļ kaids svoreigs dokuments par Latgolas pagātni
1981: Sigizmunda Augusta privilegija
1999: Latgolas vēstures druskas

Raksti par ētikas, pedagoģijas un audzināšanas jautājumiem

1926: Sv. Stanislavs Kostka un katoļu jaunotne
1930: Paaicynojums uz goreigu kortu
1930: Mysu skulas un gorigajs paaicynojums

Raksti par valodniecības jautājumiem

1974: Latgalian grammar – a new contribution in linguistics
1978: Pi latgaļu volūdas olūtim
Citātu galerija"Sōkumā minēju, ka jys ir Kazimira Skryndas un Nikodema Rancāna audzeknis. Tys nabeja mynāts tikai sasagadeišonai, bet vairōk, lai nūrodeitu uz jō plašū skotu, dziļū orientēšonūs un lelū toleranci. Nu jō audzeknim beja dzērdātas atsauksmes, kuras beja leidzeigas tom, kaidas dzērdātas par vacū Nikodemu Rancānu. Dr. St. Škutāns kai školōtōjs beja augstōkā mārā īcīteigs, respekteja cytu dūmas un natīsoja par moldim, bet pacīteigi īsadzilinoja aktualajā vaicōjumā, kur cyti parosti iztyktu, tikai ar varu, pavēlem un nūraideišonu. Šū Dr. St. Škutāna humanismu un dvēseliskū syltumu mīļoja kai audzekni tai tauta."

Mutulis, Rihards. Tāva Stanislava Škutāna 25 godu pristereibas jubileja. Dzeive, Nr. 18, 1955, 3. lpp.

"Sovā stōjā jys beja atklōts un napretenciozs, bet sovūs rokstūs jys parōdēja dziļas analizātōja spējas ar stypru pōrlīceibu un nalūkomu mugurkauli. Jys beja latgaliskō katōlicisma ceineitōjs, un kur tyka nalīteigi skōrti jō svātumi voi kur ar varu tyka lītōta napatīseiba, tur jys nasašaubeja lītot styngru volūdu un lītas saukt eistajā vōrdā."

Bukšs, Miķelis. Atmiņas un atziņas. Dzeive, Nr. 62, 1963, 20. lpp.

"Dr. St. Škutāna darbeiba īvārojama gon ar lelū patīseibas mīlesteibu, objektivitati un skaidru vēsturysku skotu, gon arī ar tū, ka jys sovūs pētejumūs izmontoj ari Vatikana bibliotekā pīejamūs, vērteigūs vēstures materialus, kuri latgalis leidz šam ir bejuši moz sasnādzami."

Briška, Bonifacijs. Latgali politiskajōs patmalōs. Latgolas Bolss, Nr. 483, 1957, 4. lpp.
Nodarbesskolotājs
pētnieks
publicists
vēsturnieks
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta16.11.1901
Kombuļi [o]
Kombuļi, Kombuļu pagasts, Krāslavas novads
Dzīvesvieta1944 – 1945
Vācija
Germany

1945 – 1964
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

1964 – 1995
Čikāga
Chicago, Illinois
IzglītībaKrāslavas pamatskola
Krāslava
Krāslava, Krāslavas novads

Dagdas pamatskola
Dagda
Dagda, Dagdas novads

nezināms – 1926
Aglona
Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads

nezināms – 1949
Pontifikālā Sv. Anselma universitāte
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

Ieguvis doktora grādu teoloģijā.


1928 – 1930
Rīgas Garīgais seminārs
Altonavas iela 6, Rīga
Altonavas iela 6, Rīga, LV-1004

1933 – 1938
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis Vēstures nodaļā un ieguvis maģistra grādu vēsturē.

DarbavietaKrievija
Russia
Strādāja par dzelzceļu strādnieku un būvēja dzelzceļus.

1933 – 1940
Aglona
Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads

Strādājis par vēstures skolotāju.


1940 – 1943
Talsu novads
Talsu novads

Bijis prāvests Lamiņos, Dundagā un Arlavā.


1942 – 1943
Aglonas Katoļu garīgais seminārs
Aglona
Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads
Darbojās kā audzinātājs.

1943 – 1944
Rīgas Katoļu teoloģijas augstskola
Rīga
Rīga

Ieņēmis lektora amatu un ieguvis teoloģijas kandidāta grādu.


1944 – 1945
Berlīne
Berlin, Germany
Darbojās kā latviešu bēgļu kapelāns.
Dalība organizācijās1927 – 1928
Viļāni
Viļāni, Viļānu novads

Iestājās Mariāņu klosterī un uzsāka darbību Mariāņu kongregācijas ietvaros.


1937
Viļāni
Viļāni, Viļānu novads
Latvijas pretalkohola biedrības Viļānu nodaļas revīzijas komisijas loceklis.

1952
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy
Ieņem viceģenerāļa amatu.

1952 – 1957
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy

Ieņem Mariāņu kongregācijas ģenerālpadomnieka amatu.


1957 – 1963
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy
Ieņem Mariāņu kongregācijas ģenerāla amatu.
Emigrē1944
Vācija
Germany

1945
Roma
Rome, Metropolitan City of Rome, Italy
Miršanas laiks/vieta25.02.1995
Čikāga
Chicago, Illinois

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-24 no 24.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Kombuļi [o]
(Kombuļi, Kombuļu pagasts, Krāslavas novads)
16.11.1901Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1945 - 1964DzīvesvietaPilsēta
3Vācija
(Germany)
1944 - 1945DzīvesvietaValsts
4Čikāga
(Chicago, Illinois)
1964 - 1995DzīvesvietaPilsēta
5Čikāga
(Chicago, Illinois)
25.02.1995Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
7Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1945EmigrēPilsēta
8Krāslava
(Krāslava, Krāslavas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
9Dagda
(Dagda, Dagdas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
10Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads)
1926IzglītībaCiems
11Altonavas iela 6, Rīga
(Altonavas iela 6, Rīga, LV-1004)
1928 - 1930IzglītībaĒka, māja
12Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1938IzglītībaĒka, māja
13Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1949IzglītībaPilsēta
14Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads)
1933 - 1940DarbavietaCiems
15Talsu novads
(Talsu novads)
1940 - 1943DarbavietaNovads
16Krievija
(Russia)
(Nav norādīts)DarbavietaValsts
17Rīga
(Rīga)
1943 - 1944DarbavietaPilsēta
18Berlīne
(Berlin, Germany)
1944 - 1945DarbavietaPilsēta
19Aglona
(Aglona, Aglonas pagasts, Aglonas novads)
1942 - 1943DarbavietaCiems
20Viļāni
(Viļāni, Viļānu novads)
1927 - 1928Dalība organizācijāsPilsēta
21Viļāni
(Viļāni, Viļānu novads)
1937Dalība organizācijāsPilsēta
22Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1952Dalība organizācijāsPilsēta
23Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1957 - 1963Dalība organizācijāsPilsēta
24Roma
(Rome, Metropolitan City of Rome, Italy)
1952 - 1957Dalība organizācijāsPilsēta
Latgaliešu trimdas garīdznieks, vēsturnieks, pētnieks, publicists un skolotājs Staņislavs Škutāns (1901–1995) dzimis Kombuļu ciemā. Audzis deviņu bērnu zemnieku ģimenē, kuras galva bija Augusts.

Pamatizglītību apgūst Krāslavas pamatskolā, bet tā drīzumā tiek slēgta. Zināšanu apguvi turpina Dagdas pamatskolā, bet mācības tiek pārtrauktas kara dēļ. Šī iemesla dēļ Staņislavs Škutāns dodas uz Krieviju, kur strādā par dzelzceļu strādnieku un būvē dzelzceļus.

Pēc atgriešanās Latvijā uzsāk mācības Aglonas ģimnāzijā (pabeidz 1926. gadā). Ģimnāzijas laikā uzsāk savu literāro darbību, sarakstīdams un izdodams darbus hagiogrāfijā – "Svātas Katres dzeive" (1923) un "Svātō Stepona dzeive" (1924). Sākot no 1926. gada laikrakstā "Latgolas Vōrds", žurnālā "Katōļu Dzeive" un "Zīdūnis" tiek publicēti viņa raksti, kuros tiek apspriesti reliģijas, ētikas, pedagoģijas un audzināšanas jautājumi. Šajā pašā laikā sāk izrādīt interesi par latviešu etnomentalitātes jautājumiem un publicē rakstu "Par golvonōkom latvīšu tautas rokstura pazeimem" (1927).

Pēc Aglonas ģimnāzijas pabeigšanas 1927. gadā iestājas Viļānu Mariāņu klosterī un uzsāk savu darbību Mariāņu kongregācijā.

1928.–1930. gadam studē Rīgas Garīgajā seminārā. 1930. gada 6. aprīlī tiek iesvētīts par baznīckungu.

1933.–1938. gadam studē LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā un iegūst maģistra grādu vēsturē. Paralēli studijām strādā par vēstures skolotāju Aglonas ģimnāzijā.

Laika posmā 1940.–1943. gadam bijis prāvests Lamiņos, Dundagā un Arlavā. 1943.–1944. gadā ieņēma lektora amatu Rīgas Katoļu teoloģijas augstskolā, kur, aizstāvēdams savu diplomdarbu "Liturgiskais gods vēsturiski chronologiskā skatejumā", ieguva teoloģijas kandidāta grādu.

1944. gada rudenī emigrē uz Berlīni, kur līdz 1945. gadam bija latviešu bēgļu kapelāns.

1945. gadā pārceļas uz Romu, kur sāk aktīvi iesaistīties Mariāņu kongregācijas darbībā.

1949. gadā pabeidz Pontifikālo Sv. Anselma universitāti, kur, aizstāvēdams savu disertāciju "Psalmodiae rationes liturgicae secundum "Enarrationes in Psalmos Sancti Augustini" (Sv. Augustīna ieskati par psalmu dziedāšanas nozīmi liturģijā)", iegūst doktora grādu teoloģijā.

1952. gadā kļūst par Mariāņu kongregācijas ģenerālpadomnieku, bet 1957. gadā tiek ievēlēts par ģenerāli.

1964. gadā pārceļas uz Čikāgu un sāk iesaistīties latviešu trimdas organizācijās – atbalsta Andrīva Jūrdža fondu un Latgaļu pētniecības institūtu ar naudas ziedojumiem, piedaloties dažādos referātu vakaros, publicējot savus rakstus un pētījumus laikrakstā "Latgolas Bolss", žurnālā "Dzeive" un rakstu krājumā "Acta Latgalica", būdams arī "Acta Latgalica" 3.–7. grāmatas redaktors.

Līdz ar pārcelšanos uz Čikāgu uzsāk aktīvu pētniecisko darbību. Lielākā daļa rakstu un pētījumu, kas ir tapuši šajā laikā, ir par Latgales un reliģisko organizāciju vēsturi, piemēram, "Misionaru darbeiba Latgolā" (1953), "Dokumenti, kas atsateic uz Latgolas vēsturi" (1972), "Nu Marijanu 300 godu vēstures" (1973), "Dokumenti par klaušu laikim Latgolā" (1974), "Par jezuitu darbeibu Latgolā" (1976), "Daži dati nu Katōļu Bazneicas dzeives Latvijā (19. godu symta II. pusē)" (1977) u.c.

Daļēji pievērsies arī valodniecības jautājumiem un sarakstījis tādus rakstus kā "Latgalian grammar – a new contribution in linguistics" (1974) un "Pi latgaļu volūdas olūtim" (1978), kā arī atgriežas pie latviešu etnomentalitātes jautājumiem ­– "Latgaļu mentalitates veidōtōji faktori" (1981).

1999. gadā, pēc Staņislava Škutāna nāves, Rēzeknē tiek izdota grāmata "Latgolas vēstures druskas", kurā apkopoti daudzi vēstures materiāli par Latgali, kas tika ievākti trimdas laikā.

Informāciju sagatavojis Raivis Pudenko

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.