Skaidrīte Andersone

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (13); Recepcijas persona (5)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(2)

VārdsSkaidrīte Andersone
KopsavilkumsSkaidrīte Andersone (1926–?) – rakstniece. Latvijas Valsts universitātē ieguvusi bioloģes diplomu. Rakstniecībai pievērsusies 60. gadu otrajā pusē, kad preses izdevumos publicēti vairāki dzejoļi, tomēr par viņas daiļrades lauku kļūst īsproza – tēlojumi. Izdota bērnības tēlojumu grāmata “Smaržīgās pēdas” (1974), kas stāsta par Vidzemes lauku sētu, tās iemītniekiem, lauku darbu ritējumu saskaņā ar gadalaikiem un pusaugu meitenes dzīves un ļaužu vērojumiem. Autores stils ir plastisks un precīzs, spilgti izzīmēts tipāžs, bagāta valoda un emocionāli piesātināta frāze.
Personiska informācijaDzimusi 1926. gada 14. septembrī Kosas pagasta "Gaitniekos" saimnieka (amatnieka) ģimenē.
Profesionālā darbība1968: pirmā publikācija – dzejolis "Egle" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 10. martā.
1970: 23.–27. martā piedalās jauno autoru seminārā, kur tiek analizēti Skaidrītes Andersones tēlojumi.
1978: konkursā par mežu un dabas aizsardzības tematiku prēmiju iegūst Skaidrītes Andersones romāns "Zaķu cilpas ap mežiem" (darbs nav publicēts).
  • Latvijas Radio 1 Radio teātra arhīvā iespējams noklausīties Skaidrītes Andersones stāsta "Velns grozā" radiolasījumu šeit.

Proza

1974: Smaržīgās pēdas
Citātu galerija

Par Skaidrītes Andersones tēlojumiem

"Mūsu priekšā nav vairs iesācēja; tēlojumos jūt labu senākās lauku dzīves pazinēju, jau ievingrinātu rakstnieces roku. Tās ir reizē parastas un neparastas bērnības atmiņas: pagājušo laiku dzīve ainās un gleznās, ikdienība savā it kā rāmajā plūdumā. Labākais Skaidrītes Andersones darblņos ir rūpīgi Izstrādātās detaļas. Kaut vai gleznainais pirts apraksts vai lauku cilvēku un mājas darbu notēlojums "Linos". Vērpšana, aušana, patīkamais humors, atsevišķie personāžu portreti: lai gan tuvāk ne pie viena autore nekavējas, taču tie parādīti visai pārliecinoši [..]."

Damburs, Edgars. Kālab neesam apmierināti? Literatūra un Māksla, 1970, 21. marts.

Par tēlojumu grāmatu "Smaržīgās pēdas" (1974)

"Kā mūsu klasiskajā literatūrā, arī še bērnības atmiņām izvēlēta tēlojumu forma, kas brīvi ļauj virknēties notikumam aiz notikuma, ainai aiz ainas, darbam aiz darba, pa vidu dodot iespēju izzīmēt atsevišķus cilvēkus ar viņu likteņiem, psiholoģiju. Visumā autore
labi tikusi galā ar kompozīcijas grūtībām, tomēr atsevišķi tēlojumu cikli, piemēram, "Pirts" un "Kustoņi", it kā tiecas sairt, sašķelties vairākās daļās. [..] S. Andersones grāmatā ir daudz poētisku vietu, piemēram, brīnišķīgas lappuses par maizes cepšanu, aina ar jēriņiem, diendusa zem pagalma kokiem. Autores stils ir plastisks un trāpīgs reizē, kaut vai tēlojot pērkona uznākšanu pašā siena laikā. Un te nu mēs nonākam pie vēl vienas šīs grāmatas labās puses – pie autores valodas bagātības. Te ir daudzkārt sastopama tik svaiga, emocionāli piesātināta frāze, kādu pat dzejā reizēm velti meklēt, kaut vai šī – "sirds no prieka apraso". Kupla ir arī leksika un frazeoloģija."

Kiršentāle, Ingrīda. Bērnības smaržīgās pēdas. Karogs, 1974, Nr. 12.
Nodarbesrakstniece
bioloģe
Dzimšanas laiks/vieta14.09.1926
IzglītībaRīga
Rīga

Mācījusies Rīgas finanšu tehnikumā


nezināms – 1948
Rīgas 9. vidusskola
Rīga
Rīga

1948 – 1953
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga

Bioloģijas fakultāte


1953 – 1956
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Rīga

Bioloģijas fakultātes aspirantūra

DarbavietaDaugavpils Pedagoģiskais institūts
Daugavpils
Daugavpils

Docētāja


Strādājusi mežu resorā.

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
1953 - 1956IzglītībaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1948IzglītībaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1948 - 1953IzglītībaPilsēta
5Daugavpils
(Daugavpils)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
Rakstniece Skaidrīte Andersone (1926–?) pēc izglītības ir bioloģe – beigusi Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti (1953), pēc tam mācījusies aspirantūrā (1953–1956), strādājusi par docētāju Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, bet darba mūža lielākā daļa bijusi saistīta ar meža resoru.

Pirmie mēģinājumi literatūrā ir dzejoļi, publicēti “Literatūrā un Mākslā” (1968, 8. marts), arī žurnālā “Lauku Dzīve” (1968, Nr. 5). Tekstu minimums ļauj spriest – tēlainībai un emociju izteikšanai izmantojusi sev labi pazīstamo dabas, meža pasauli, sasniedzot vērā ņemamu spriegumu un radot emocionālu atmosfēru.

1970. gada martā Skaidrīte Andersone piedalās jauno literātu seminārā, piedāvājot apspriešanai vairs ne dzeju, bet prozas darbiņus – tēlojumus. Atzinīgi, saskatot semināristē talantīgu īsprozas autori, viņu novērtē rakstnieks Ēvalds Vilks, un domājams, tas deva spēkus neapstāties, turpināt rakstīt un nonākt līdz pirmajai (diemžēl vienīgajai) grāmatai – bērnības atmiņu tēlojumiem “Smaržīgās pēdas” (1974). Grāmatā ietverti septiņi tēlojumi, kas pirms tam publicēti periodikā, visvairāk laikrakstā “Literatūra un Māksla”, no 1969. līdz 1973. gadam. Atmiņu tēlojumu tematikā ievada literatūrzinātnieces Ingrīdas Kiršentāles rakstītais: “Tā mūs ieved trīsdesmito gadu Vidzemes vidienas lauku sētā ar skanīgu vārdu “Gaitas”, nelielā desmit hektāru saimniecībā, par kuras dzīvi savas visgaišākās atmiņas stāsta pastarīte, ko visi dēvē par Circenīti. Te ir brīnišķīgas lappuses par dabu – par kokiem, pļavām agrā pavasarī un vasaras ziedu krāšņumā, te atspoguļota visa “Gaitu” dzīve gadskārtu ritējumā ar pavasara un vasaras darbu steigu, garajiem rudens un ziemas vakariem, kad sievietes vērpj un Circenis spolē, bet vēlāk māte auž, kad tēvs, atgriezies no meža, vij virves. Pienāk Mārtiņu vakars ar jautrajām masku izdarībām, rudens gadatirgu reizē mājās ik gadus apmetas čigāni, bet pašā veļu laikā mirst vecais kaimiņu saimnieks, un ar viņa bērēm, kuru rituāls ir gluži pagānisks, izskan grāmata. Izskan gaiši – jo “sāksies gaismas, sāksies lielās pavasara gaidas”. Vecais Saldumu Kārlis ir aizgājis saskaņā ar dabas gadskārtu ritējumu – kā Rainis teicis “Zelta zirgā” – “aizgājis kā vecais gadiņš”. Sākas jauns dzīvības un gadskārtu cikls.” (Kiršentāle, I. Bērnības smaržīgās pēdas. Karogs, 1974, Nr. 12) Lasot šo raksturojumu, raisās asociācijas ar Edvarta Virzas “Straumēniem”, un droši vien tādas bija arī recenzentei (un iespējams, arī pašu grāmatas autori tie iedvesmoja), tikai… Virza un viņa poēma bija padomju laikā neminami vārdi. Grāmatas spēks Kiršentāles skatījumā ir – plastiskais tēlojums, dzīvie tipi un autores bagātā, izkoptā valoda, ko, starp citu, par Valmieras un Cēsu puses leksikas lietojumu uzteikusi arī valodniece Elga Kagaine (Liesma, 1984, 6. jūlijs). Atzinīgo vērtējumu papildina arī tulkotājas Valentīnas Eisules teiktais: “Valdzināja gan autores dzīvesprieks un atjauta, gan vērojuma tiešums un draiskais humors, gan krāšņā, it kā no tautas mutes ņemtā valoda. Tāpat gaišā dabas izjūta – Vidzemes daba reizē bija visa notiekošā fons un arī daudz kas vairāk nekā fons.” (Eisule, V. Dzīvās saknes. Literatūra un Māksla, 1975, 18. janvāris)

70. gadu otrajā pusē publicēti vēl nedaudzi tēlojumi; zināms, ka 1978. gadā konkursā par mežu un dabas aizsardzības tēmai veltītiem darbiem Skaidrīte Andersone ir saņēmusi prēmiju par romānu “Zaķu cilpas ap mežu”, kas netika publicēts, un tā liktenis nav zināms. 80. gados Skaidrītes Andersones literārā darbība apsīkst.

Slimā egle

Egle mīļotā, ko tu tā lāso,
sveķu asarās visa,
reibus tvaikus visapkārt garo
tava pelēkā miza.

Vēl jau no tavas smuidrās galotnes
mežā strazds spēlē flautu,
sudraba skaņas kaislīgi sviezdams
ausmas sārtajā autā.

Tumši zaļajos zaru svečturos
jaunie čiekuri stājas;
labāk nejautā, kādēļ vāvere
citur uzcēla mājas...

Bet tu sajuti pēdējo plauksmi
dienu žilbajā steigā:
smaržo ar tādu sāpju neprātu
dzīvība, nojaušot beigas.

Līdzi ņemt naktī un brūnajos trūdos
nedrīkst, kas jāatdod dienai, –
smagi pilnbrieda gadu desmitus
pārvērst vasarā vienā.
(Literatūra un Māksla, 1968, 8. marts)

Ieva Kalniņa, 14.09.2021.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.