Silvija Freinberga

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (22); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(5)

Vārds	Silvija Freinberga
Kopsavilkums	Silvija Freinberga (1928) – literatūras un teātra zinātniece un kritiķe. Regulāri rakstījusi par teātra un latviešu drāmas attīstības problēmām, dramaturga un režijas attieksmēm, par Rūdolfa Blaumaņa, Harija Gulbja, Gunāra Priedes, Pētera Pētersona, Leldes Stumbres, Māras Zālītes, Mārtiņa Zīverta u. c. autoru daiļradi, par režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Pēteri Pētersonu, Fēliksu Deiču un Alvi Hermani periodikā un citos izdevumos. Vairāku monogrāfiju – par Dinu Kupli, Paulu Putniņu, Oļģertu Kroderu – autore. Publicējusi dokumentālu studiju (Kārļa Freinberga arhīvs) "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" 4 sējumos. Silvijas Freinbergas apcerēm raksturīga analītiska pieeja, domas patstāvība un svaigums, drāmas struktūras pārzināšana, žanra izjūta. Stāstījums emocionāli atturīgs, intelektuāli piesātināts. 2014. gadā apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru.
Personiska informācija	Dzimusi dramaturga, literatūrkritiķa, pedagoga, tulkotāja un žurnālista Kārļa Freinberga ģimenē.
Profesionālā darbība	Darbība literatūras un teātra kritikā 1951: pirmā publikācija – recenzija par Aleksandra Ostrovska "Pēdējais upuris" Dailes teātrī iestudējumu laikrakstā "Padomju Jaunatne". Monogrāfijas 1977: "Dina Kuple". 1984: "Impresija un ekspresija". 1989: "Pauls Putniņš un latviešu drāmas divi gadu desmiti". 1996: "Oļģerta Krodera laiks". Dokumentāla studija 2008; 2013–2014: "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" (studijas Kārļa Freinberga rakstniecības un teātra arhīvā). Scenāriju autore TV raidījumiem Raidījumiem par Ādolfu Alunānu, Linardu Laicenu, Jāni Linduli, Jukumu Paleviču, Andreju Upīti, Edvardu Vulfu.
Citātu galerija	"Silvijas Freinbergas izvēli lielā mērā noteica ģimene, vide, apstākļi. Jau no bērnības viņa bija cieši saistīta ar teātri. Filoloģijas fakultāte, darbs laikraksta redakcijā, pēc tam ilgus gadus televīzijā – viss tika saistīts un pakļauts Silvijas galvenajai interesei – teātra mākslai. Simtiem Silvijas rakstu par skatuves mākslu un dramaturģijas jautājumiem vairāk nekā četru gadu desmitu laikā "izkaisīti" pa dažādu laikrakstu, žurnālu, almanahu un citu izdevumu slejām, apkopoti vienuviet, sniegtu ne tikai plašu pārskatu par teātra un latviešu dramaturģijas ceļiem un stāvokli, bet arī būtu liels ieguldījums mūsu tautas kultūrvēsturē. [..] Silvijas darbi ir kā sava veida laika dokumentācija, tajos mākslinieks vienmēr parādīts sarežģītajās attiecībās ar laiku, gan atklājot to savos darbos, konfliktējot ar to, izjūtot tā spaidu un atkarību no tā. Rakstot par teātri okupācijas laikā, šāds skata punkts, anuprāt, bija īpaši svarīgs. Smalki un neuzbāzīgi ir Silvijas vērtējumi, analizējot darbu māksliniecisko struktūru. Vienlaikus viņas spriedumi nav kategoriski, taču domā patstāvīgi un neatkarīgi." Burtniece, Anda. Mūsu autorei – Silvijai Freinbergai 18. novembrī apritēja 70. Teātra Vēstnesis, 1998, Nr. 3, 141. lpp. "Viņas īstā stihija dzimst pie rakstāmgalda, kur vienatnē ar sevi tiek papīram uzticēts tas viedoklis, ko nereti neizsaka sarunas partnerim, viņa pretējās domas iejūtīgi vai arī iecietīgi uzklausot. Literatūra un teātris. Šie divi faktori ap zīmējuši Silvijas Freinbergas radošā darba vadlīnijas, kuru avots un augsne labi saskatāmi Kārļa Freinberga pārbagātajā vēstures materiālu, zināšanu un literārā mantojuma sakrātuvēs. Arī viņa ir viena no tiem, kam profesijas izvēli noteikusi ģimene. [..] Silvijas Freinbergas apcerējumos parasti centrā izvirzīts kāds tematisks loks vai atzarojums, kāds skatuves mākslas problēmas pavērsiens. Viņa rakstījusi par konfliktu mūsdienu teātrī, par vispārinājumiem, par modernās dramaturģijas jeb "skatuves scenāriju" veidojumu un izpausmēm. Dažos atsevišķos rakstos plašāk un, gribas teikt, arī izsmeļošāk nekā citi kritiķi viņa pievērsusies tam tēlojošās mākslas atzaram, kas saistās ar Silvijas ilggadējām otrajām mājām – ar televīziju. [..] viņas domas ir interesanti lasīt gan domubiedriem, gan oponentiem. Tajās atrodama erudīcija, inteliģenta cilvēka mākslas parādību izpratne, savs skatījums uz teātri un ar to saistītajiem radošajiem procesiem." Grēviņš, Māris. Gadu guvums. Karogs, Nr. 11, 1978, 1. nov., 183. lpp.
Saiknes	Kārlis Freinbergs - Tēvs
Nodarbes	literatūrzinātniece literatūrkritiķe teātra zinātniece teātra kritiķe
Dzimšanas laiks/vieta	18.11.1928 Rīga Rīga
Izglītība	1935–1943 Rīgas pilsētas 19. pamatskola Rīga Rīga 1943–1948 Rīgas 5. vidusskola Āgenskalna iela 21a, Rīga Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048 1948–1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa
Darbavieta	1953–1955 Laikraksts "Padomju Jaunatne" Rīga Rīga Kultūras un mākslas daļas literārā līdzstrādniece. 1955–1986 Latvijas Televīzija Zaķusalas krastmala 33, Rīga Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050 Bērnu raidījumu, vēlāk literāri dramatisko raidījumu redakcijas un mūzikas raidījumu redakcijas vecākā redaktore.
Dalība organizācijās	1959 Latvijas Teātra darbinieku savienība Eduarda Smiļģa iela 37/39 Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002 Biedre 1962–1990 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedre 1964–1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1980–1900 Latvijas PSR Žurnālistu savienība Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050 Biedre 1990 līdz šim Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedre

Apbalvojumi	Atzinības krusts Ordeņa kavaliere ar Ordeņa kapitula 2014. gada 14. aprīļa lēmumu. (Ordenis pasniegts 2014. gada 4. maijā Rīgā, Melngalvju namā.) V šķira 2014

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips

1	Rīga (Rīga)	18.11.1928	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Āgenskalna iela 21a, Rīga (Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048)	1943 - 1948	Izglītība	Ēka, māja
3	Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)	1948 - 1953	Izglītība	Ēka, māja
4	Rīga (Rīga)	1935 - 1943	Izglītība	Pilsēta
5	Rīga (Rīga)	1953 - 1955	Darbavieta	Pilsēta
6	Zaķusalas krastmala 33, Rīga (Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050)	1955 - 1986	Darbavieta	Ēka, māja
7	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1964 - 1990	Dalība organizācijās	Ēka, māja
8	Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)	1990	Dalība organizācijās	Ēka, māja
9	Eduarda Smiļģa iela 37/39 (Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002)	1959	Dalība organizācijās	Ēka, māja
10	Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)	1980 - 1900	Dalība organizācijās	Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.