Darbi: Darba autors (22); Recepcijas persona (5)
Attēli: Persona attēlā(5)
Vārds | Silvija Freinberga |
---|---|
Kopsavilkums | Silvija Freinberga (1928) – literatūras un teātra zinātniece un kritiķe. Regulāri rakstījusi par teātra un latviešu drāmas attīstības problēmām, dramaturga un režijas attieksmēm, par Rūdolfa Blaumaņa, Harija Gulbja, Gunāra Priedes, Pētera Pētersona, Leldes Stumbres, Māras Zālītes, Mārtiņa Zīverta u. c. autoru daiļradi, par režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Pēteri Pētersonu, Fēliksu Deiču un Alvi Hermani periodikā un citos izdevumos. Vairāku monogrāfiju – par Dinu Kupli, Paulu Putniņu, Oļģertu Kroderu – autore. Publicējusi dokumentālu studiju (Kārļa Freinberga arhīvs) "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" 4 sējumos. Silvijas Freinbergas apcerēm raksturīga analītiska pieeja, domas patstāvība un svaigums, drāmas struktūras pārzināšana, žanra izjūta. Stāstījums emocionāli atturīgs, intelektuāli piesātināts. 2014. gadā apbalvota ar Atzinības krusta V šķiru. |
Personiska informācija | Dzimusi dramaturga, literatūrkritiķa, pedagoga, tulkotāja un žurnālista Kārļa Freinberga ģimenē. |
Profesionālā darbība | Darbība literatūras un teātra kritikā1951: pirmā publikācija – recenzija par Aleksandra Ostrovska "Pēdējais upuris" Dailes teātrī iestudējumu laikrakstā "Padomju Jaunatne".Monogrāfijas1977: "Dina Kuple".1984: "Impresija un ekspresija". 1989: "Pauls Putniņš un latviešu drāmas divi gadu desmiti". 1996: "Oļģerta Krodera laiks". Dokumentāla studija2008; 2013–2014: "Un starp zvaigznēm mūsu senās sejas" (studijas Kārļa Freinberga rakstniecības un teātra arhīvā).Scenāriju autore TV raidījumiemRaidījumiem par Ādolfu Alunānu, Linardu Laicenu, Jāni Linduli, Jukumu Paleviču, Andreju Upīti, Edvardu Vulfu. |
Citātu galerija | "Silvijas Freinbergas izvēli lielā mērā noteica ģimene, vide, apstākļi. Jau no bērnības viņa bija cieši saistīta ar teātri. Filoloģijas fakultāte, darbs laikraksta redakcijā, pēc tam ilgus gadus televīzijā – viss tika saistīts un pakļauts Silvijas galvenajai interesei – teātra mākslai. Simtiem Silvijas rakstu par skatuves mākslu un dramaturģijas jautājumiem vairāk nekā četru gadu desmitu laikā "izkaisīti" pa dažādu laikrakstu, žurnālu, almanahu un citu izdevumu slejām, apkopoti vienuviet, sniegtu ne tikai plašu pārskatu par teātra un latviešu dramaturģijas ceļiem un stāvokli, bet arī būtu liels ieguldījums mūsu tautas kultūrvēsturē. [..] Silvijas darbi ir kā sava veida laika dokumentācija, tajos mākslinieks vienmēr parādīts sarežģītajās attiecībās ar laiku, gan atklājot to savos darbos, konfliktējot ar to, izjūtot tā spaidu un atkarību no tā. Rakstot par teātri okupācijas laikā, šāds skata punkts, anuprāt, bija īpaši svarīgs. Smalki un neuzbāzīgi ir Silvijas vērtējumi, analizējot darbu māksliniecisko struktūru. Vienlaikus viņas spriedumi nav kategoriski, taču domā patstāvīgi un neatkarīgi." Burtniece, Anda. Mūsu autorei – Silvijai Freinbergai 18. novembrī apritēja 70. Teātra Vēstnesis, 1998, Nr. 3, 141. lpp. "Viņas īstā stihija dzimst pie
rakstāmgalda, kur vienatnē ar sevi tiek papīram uzticēts tas viedoklis, ko
nereti neizsaka sarunas partnerim, viņa pretējās domas iejūtīgi vai arī
iecietīgi uzklausot. Literatūra un teātris. Šie divi faktori ap zīmējuši
Silvijas Freinbergas radošā darba vadlīnijas, kuru avots un augsne labi saskatāmi
Kārļa Freinberga pārbagātajā vēstures materiālu, zināšanu un literārā mantojuma
sakrātuvēs. Arī viņa ir viena no tiem, kam profesijas izvēli noteikusi ģimene. [..] Silvijas Freinbergas apcerējumos parasti
centrā izvirzīts kāds tematisks loks vai atzarojums, kāds skatuves mākslas
problēmas pavērsiens. Viņa rakstījusi par konfliktu mūsdienu teātrī, par
vispārinājumiem, par modernās dramaturģijas jeb "skatuves scenāriju" veidojumu
un izpausmēm. Dažos atsevišķos rakstos plašāk un, gribas teikt, arī izsmeļošāk
nekā citi kritiķi viņa pievērsusies tam tēlojošās mākslas atzaram, kas saistās
ar Silvijas ilggadējām otrajām mājām – ar televīziju. [..] viņas domas ir
interesanti lasīt gan domubiedriem, gan oponentiem. Tajās atrodama erudīcija,
inteliģenta cilvēka mākslas parādību izpratne, savs skatījums uz teātri un ar
to saistītajiem radošajiem procesiem." Grēviņš, Māris. Gadu guvums. Karogs, Nr. 11, 1978, 1. nov., 183. lpp. |
Saiknes | Kārlis Freinbergs - Tēvs |
Nodarbes | literatūrzinātniece literatūrkritiķe teātra zinātniece teātra kritiķe |
Dzimšanas laiks/vieta | 18.11.1928 Rīga Rīga |
Izglītība | 1935–1943 Rīgas pilsētas 19. pamatskola Rīga Rīga 1943–1948 Rīgas 5. vidusskola Āgenskalna iela 21a, Rīga Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048 1948–1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa |
Darbavieta | 1953–1955 Laikraksts "Padomju Jaunatne" Rīga Rīga Kultūras un mākslas daļas literārā līdzstrādniece. 1955–1986 Latvijas Televīzija Zaķusalas krastmala 33, Rīga Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050 Bērnu raidījumu, vēlāk literāri dramatisko raidījumu redakcijas un mūzikas raidījumu redakcijas vecākā redaktore. |
Dalība organizācijās | 1959 Latvijas Teātra darbinieku savienība Eduarda Smiļģa iela 37/39 Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002 Biedre 1962–1990 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedre 1964–1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1980–1900 Latvijas PSR Žurnālistu savienība Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050 Biedre 1990 līdz šim Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedre |
Apbalvojumi | Atzinības krusts Ordeņa kavaliere ar Ordeņa kapitula 2014. gada 14. aprīļa lēmumu. (Ordenis pasniegts 2014. gada 4. maijā Rīgā, Melngalvju namā.) V šķira 2014 |
---|
# | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
---|---|---|---|---|
1 | Rīga (Rīga) | 18.11.1928 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
2 | Āgenskalna iela 21a, Rīga (Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048) | 1943 - 1948 | Izglītība | Ēka, māja |
3 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1948 - 1953 | Izglītība | Ēka, māja |
4 | Rīga (Rīga) | 1935 - 1943 | Izglītība | Pilsēta |
5 | Rīga (Rīga) | 1953 - 1955 | Darbavieta | Pilsēta |
6 | Zaķusalas krastmala 33, Rīga (Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050) | 1955 - 1986 | Darbavieta | Ēka, māja |
7 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1964 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
8 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
9 | Eduarda Smiļģa iela 37/39 (Eduarda Smiļģa iela 37, Rīga, LV-1002) | 1959 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
10 | Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050) | 1980 - 1900 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |