Sigurds Indulis Poruks

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (2); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsSigurds Indulis Poruks
KopsavilkumsSigurds Indulis Poruks (1921–1995) – literāts. Rakstījis stāstus un ludziņas, publicēti laikrakstos "Latvija Amerikā", "Latvija", "Daugavas Vanagu Mēnešrakstā". Publicējis garīga satura rakstus izdevumos "Ceļa Biedrs", "Vēstnesis" un "Pie Svētavota". Iznākušas vairākas grāmatiņas par ticības jautājumiem, tostarp "Stiprā klints" un "Gaisma tumsā". Izdeva neredzīgo skaņu žurnālu "Dzintars".
Personiska informācijaTēvs Rūdolfs Poruks (1895–1967) bijis žurnālists, iesaukts Latviešu leģionā un vēlāk izceļoja uz ASV, bet māte Nadīne Poruka (1894–1966) bijusi aktrise Jelgavas teātrī, Liepājas teātrī un Rīgas radiofonā, 1960. gadā izceļoja uz dzīvi pie dēla.

1944: Otrajos Ziemassvētkos kaujās pie Džūkstes guvis smagus ievainojumus, kas viņam laupīja acu gaismu. Pēc ārstēšanās vairākās acu klīnikās Vācijā iemācījās Braila neredzīgo sistēmas lasīšanu un rakstīšanu, kā arī parasto mašīnrakstīšanu.

1946: apprecējās ar savu klīnikas aprūpētāju, žēlsirdīgo masu Dēziju; ģimenē divi dēli un četras meitas, kas latvisko izglītību ieguvuši Minsteres latviešu ģimnāzijā; latviešu valodu apguva arī sieva Dēzija. Meita Ariane Poruka 1981. gadā precējusies ar mācītāju Alfredu Lappuķi (dzimis 1952) un dzīvo Francijā.

1960: nogalē ģimenei pievienojās māte, kas izceļoja pie dēla no Padomju Latvijas.
Kopš 1961: ar ģimeni dzīvojusi Vupertālē.

1989: pirmoreiz kopā ar dzīvesbiedri apmeklēja Latviju un uzņēma sakarus ar Latvijas neredzīgajiem Juglā. Sekoja vēl divi Latvijas apciemojumi. Poruks izkārtoja lasāmo lēcu, kasešu ieskaņotāju un Braila raksta piederumu sūtījumus Latvijas neredzīgajiem.
Pēc
Latvijas neatkarības atgūšanas gādāja par neredzīgo bibliotēkas pārcelšanu uz Juglu.

Profesionālā darbība
Rakstījis stāstus un ludziņas, publicēti laikrakstos "Latvija Amerikā", "Latvija", "Daugavas Vanagu Mēnešrakstā".
1962: "Daugavas vanagu Mēnešraksta" īslugu konkursā ar par darbu "Likteņa tēvs" saņēma pirmo godalgu.
1966: ieguvis pir
mo godalgu DV īslugu "Dzīve iet tālāk" un stāstiņu sacensībās. Saņēmis arī Zentas Mauriņas balvu Kanādas latviešu rīkotā literārā konkursā.
Publicējis garīga satura rakstus izdevumos "Ceļa Biedrs", "Vēstnesis" un "Pie Svētavota".
Iznākušas vairākas
grāmatiņas par ticības jautājumiem, tostarp "Stiprā klints" un "Gaisma tumsā".


1973: sāka izdot skaņu
žurnālu "Dzintars", kurā aplūkotas neredzīgo problēmas. Žurnālu kasetēs
regulāri piesūtīja visiem Latviešu neredzīgo kopas biedriem par brīvu vai pret labprātīgiem ziedojumiem.
Kasetēs ielasīti arī latviešu autoru darbi un ieskaņota latviešu mūzika. Vairāki autori, kā Zenta Mauriņa un
Jānis Jaunsudrabiņš, paši ielasījuši savus darbus. Ar Baltimoras tautieša Kārļa Rituma pašaizliedzīgu starpniecību liela daļa "Dzintara" kopiju nogādāta ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā.

1977: ievēlēts par Latviešu neredzīgo kopas priekšnieku. Kopa darbojās Ādolfa Šildes vadīta Latvijas Sarkanā Krusta paspārnē.

Piedalījies vācu kara neredzīgo īsstāstu sacensībā, izpelnoties ceturto godalgu; kāds neliels darbs bijis arī pieņemts Šveices radiofonā. Laiku pa laikam viņš uzraksta ari kādu apcerējumu latviešu trimdas periodikai.

Apbalvots ar Daugavas vanagu Valdes un Daugavas Vanagu Centrālās valdes atzinības rakstiem.
Citātu galerijaPats atzinis:
"Arī turpmāk domāju galvenokārt apstrādāt neredzīgo dzīves jautājumus, jo domāju, ka lasītājiem tie būs interesanti kā vide un pasaule, kurai pašai sava likumība un prasības, kuru gan var iedomāties, bet neiejusties, ja pats tai nepieder." / Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1962, Nr. 1.
Nodarbesliterāts
Dzimšanas laiks/vieta14.04.1921
Rīga
Rīga
DzīvesvietaJelgava
Jelgava

Liepāja
Liepāja

1934 – 1943
Rīga
Rīga

1949 – 1954
Francija
France

1955
Švarcvalde
Schwarzwald, Baden-Württemberg, Germany
IzglītībaJāņa Čakstes pamatskola
Liepāja
Liepāja

J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga
Rīga

Rīgas pilsētas Rūdolfa Blaumaņa 27. pamatskola
Kaļķu iela 15, Rīga
Kaļķu iela 15, Rīga, LV-1050

Rīgas pilsētas amatniecības skola
Rīga
Rīga
Darbavieta1937 – 1940
Latvijas banka
Rīga
Rīga

Strādājis ārzemju valūtas nodaļā.

Dalība organizācijāsRīga
Rīga
Latvijas Sporta biedrība.

Latvija
Latvia
Latvijas skautu centrālā organizācija.

Daugavas Vanagi
Vācija
Germany

Minsteres nodaļas biedrs.


Latviešu preses biedrība
Vācija
Germany
Vācijas kopas biedrs.
Dienests1943
Latviešu leģions
Iesaukts, sākumā iedalīts pulkveža Krīpena pulkā, tad pārcelts uz 19. divīziju.
Miršanas laiks/vieta12.05.1995
Vupertāle
Wuppertal, Nordrhein-Westfalen, Deutschland

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
14.04.1921Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1934 - 1943DzīvesvietaPilsēta
3Švarcvalde
(Schwarzwald, Baden-Württemberg, Germany)
1955DzīvesvietaKalns, kalnu grēda
4Jelgava
(Jelgava)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
5Liepāja
(Liepāja)
(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
6Francija
(France)
1949 - 1954DzīvesvietaValsts
7Vupertāle
(Wuppertal, Nordrhein-Westfalen, Deutschland)
12.05.1995Miršanas laiks/vietaPilsēta
8Liepāja
(Liepāja)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
10Kaļķu iela 15, Rīga
(Kaļķu iela 15, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)IzglītībaĒka, māja
11Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
1937 - 1940DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
14Latvija
(Latvia)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
15Vācija
(Germany)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
16Vācija
(Germany)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
Literāts Indulis Sigurds Poruks (1921–1995) – literāts dzimis Rīgā. Mācījies Jāņa Čakstes pamatskolā Liepājā, Rīgas pilsētas 27. pamatskolā. Rīgas amatniecības skolā un Raiņa Vakara vidusskolā.

Tēvs Rūdolfs Poruks (1895–1967) bijis žurnālists, Otrā pasaules kara laikā tika iesaukts Latviešu leģionā un vēlāk izceļoja uz ASV, savukārt māte Nadīne Poruka (1894–1966) bijusi aktrise Jelgavas teātrī, Liepājas teātrī un Rīgas radiofonā, 1960. gadā viņa no padomju Latvijas izceļoja uz dzīvi pie dēla.

1943. gadā Induli Sigurdu Poruku iesauca Latviešu leģionā, bet 1944. gadā Otrajos Ziemassvētkos kaujās pie Džūkstes viņš guvis smagus ievainojumus, kas laupīja acu gaismu. Pēc ārstēšanās vairākās acu klīnikās Vācijā viņš iemācījās Braila neredzīgo sistēmas lasīšanu un rakstīšanu, kā arī parasto mašīnrakstīšanu.

1946. gadā Indulis Sigurds Poruks apprecējās ar savu klīnikas aprūpētāju, žēlsirdīgo māsu Dēziju; ģimenē uzauga divi dēli un četras meitas, kas latvisko izglītību ieguva Minsteres latviešu ģimnāzijā; latviešu valodu apguva arī sieva Dēzija. Meita Ariane Poruka 1981. gadā precējās ar mācītāju Alfredu Lappuķi (dzimis 1952) un dzīvoja Francijā.

Rakstījis stāstus un ludziņas, publicēti laikrakstos “Latvija Amerikā”, “Latvija”, “Daugavas Vanagu Mēnešrakstā”. Publicējis garīga satura rakstus izdevumos “Ceļa Biedrs”, “Vēstnesis” un “Pie Svētavota”. Iznākušas vairākas grāmatiņas par ticības jautājumiem, tostarp “Stiprā klints” un “Gaisma tumsā”.

1962. gadā žurnāla “Daugavas vanagu Mēnešraksta” īslugu konkursā par darbu “Likteņa tēvs” saņēma pirmo godalgu.
1966. gadā ieguvis pirmo godalgu DV īslugu “Dzīve iet tālāk” un stāstiņu sacensībās. Saņēmis arī Zentas Mauriņas balvu Kanādas latviešu rīkotā literārā konkursā.
1973. gadā Indulis Sigurds Poruks sāka izdot skaņu žurnālu “Dzintars”, kurā aplūkotas neredzīgo problēmas. Žurnālu kasetēs regulāri piesūtīja visiem Latviešu neredzīgo kopas biedriem par brīvu vai pret labprātīgiem ziedojumiem. Kasetēs ielasīti arī latviešu autoru darbi un ieskaņota latviešu mūzika. Vairāki autori, kā Zenta Mauriņa un Jānis Jaunsudrabiņš, paši ielasījuši savus darbus. Ar Baltimoras tautieša Kārļa Rituma pašaizliedzīgu starpniecību liela daļa “Dzintara” kopiju nogādāta ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā.

1989. gadā Indulis Sigurds Poruks pirmoreiz kopā ar dzīvesbiedri apmeklēja Latviju un uzņēma sakarus ar Latvijas neredzīgajiem Juglā. Sekoja vēl divi Latvijas apciemojumi. Viņš nodrošināja lasāmo lēcu, kasešu ieskaņotāju un Braila raksta piederumu sūtījumus Latvijas neredzīgajiem. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gādāja par neredzīgo bibliotēkas pārcelšanu uz Juglu.

Pats atzinis:
“Arī turpmāk domāju galvenokārt apstrādāt neredzīgo dzīves jautājumus, jo domāju, ka lasītājiem tie būs interesanti kā vide un pasaule, kurai pašai sava likumība un prasības, kuru gan var iedomāties, bet neiejusties, ja pats tai nepieder.” / “Daugavas Vanagu Mēnešraksts”, 1962, Nr. 1.

1995. gada 12. maijā Vupertālē noslēdzās Induļa Sigurda Poruka mūžs.

Informāciju 2021. gada 14. aprīlī sagatavoja Inguna Daukste-Silasproģe.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.