Darbi: Darba autors (134); Sastādītājs (2); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (8); Recepcijas persona (8)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Ruta Veidemane |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Pētersone |
| Kopsavilkums | Ruta Veidemane (1933–2014) – valodniece, literatūrzinātniece un kritiķe. Rolfs Ekmanis viņu dēvēja par izcilu dzejas kritiķi un lingvisti, Anda Kubuliņa par izcilu filoloģi, savukārt dzejnieks Māris Čaklais atzinis: "Valoda ir viņas zeme, jūra un debess.” Laikabiedri atzinuši, ka viņa ir smalka un profesionāla dzejas, dzejas valodas struktūru un elementu pētniece, kuras dzejas analīzē atklājas gan katra dzejnieka individuālās iezīmes, gan laikmeta un dzejas procesu konteksts, "“par dzeju bija runāts ne tikai kā par idejas
realizējumu kādā tēlainībā, bet kā par literatūras tekstu. Tik blīvi, būtiski
un pamatīgi pirmoreiz.” Ruta Veidemane ir grāmatu "Latviešu valodas leksiskā sinonīmija" (1970) un "Izteikt neizsakāmo. Lingvistiskā poētika" (1977) autore. Publicējusi rakstus galvenokārt par latviešu dzejas problēmām, recenzējusi dzejas krājumus, turklāt kā rakstos, tā recenzijās dzejas problēmu skatījuma un dzejas vērtēšanas pamatā ir valoda kā mākslas materiāla un mākslinieciskās izteiksmes analīze. 20. gs. 80. gadu beigās daudz publikāciju par valodas situāciju Latvijā, valodas stilistiskajām u. c. problēmām, publicējusies krājumos "Latviešu valodas kultūras jautājumi" un citviet. Nozīmīgs ir Rutas Veidemanes ieguldījums dzejas skaidrojošās kritikas laukā, 20. gs. 90. gados strādājusi pie "Latviešu dzejas simbolu vārdnīcas". |
| Personiska informācija | Dzimusi dzelzceļnieka ģimenē. |
| Profesionālā darbība | 1964: pirmā publikācija – recenzija (kopā ar A. Lauu) "Pirmā latviešu valodas sinonīmu vārdnīca" žurnāla "Karogs" 12. numurā. 1968: filoloģijas zinātņu kandidātes grāds par "Sinonīmijas problēmas latviešu leksikoloģijā un leksikogrāfijā" valodniecības apakšnozarē. Publicējusi rakstus galvenokārt par latviešu dzejas problēmām. Lasījusi lekcijas arī jauno autoru seminārā 20. gs. 60. un 70. gados. Publicējusi recenzijas par jaunākās dzejas krājumiem literārajā periodikā. Vairāku dzejoļu krājumu priekšvārdu vai pēcvārdu autore. 20. gs. 80. gadu beigās daudz publikāciju par valodas situāciju Latvijā, valodas stilistiskajām u. c. problēmām, publicējusies krājumos "Latviešu valodas kultūras jautājumi" un citviet, publicējusi virkni teorētisko rakstu estētikā, nodaļas monogrāfijā par latviešu valodas vēsturi, sagatavojusi lekciju kurss Latvijas Kultūras akadēmijā par stilistiku. 20. gs. 90. gados strādāja pie "Latviešu dzejas simbolu vārdnīcas", veidojot vairākas publikācijas mēnešrakstā "Karogs", tomēr pētījums netika pabeigts un grāmatā nav izdots. Par šo ieceri teikusi: "Dzejas simbolu vārdnīca ir sen iecerēts turpinājums manai grāmatai "Izteikt neizsakāmo" vienā no daudziem iespējamiem virzieniem (vēl bjja idejas par metaforu vai epitetu vārdnīcu). [..] Vārdnīcā iecerēts parādīt šo vienreizīgā, individuālā un objektīvā, vispārīgā savijumu. Nepārblīvējot vārdnīcu ar autoru vārdiem un darbu nosaukumiem, tomēr simboli ne vien tiks "ievietoti" laikā un telpā, bet arī šifrēti latviešu dzejas un konkrēta autora dzejaspasaules kontekstā. Vārdnīcā gan nebūs iespējams atrast visu to dzejnieku vārdus, kuru dzejā lietoti attiecīgie simboli un nozīmes. Pamatā tā atspoguļos latviešu dzejai raksturīgo poētiskās domāšanas modeli, parādot arī simbolu lietojuma spilgtākās izpausmes vai, gluži otrādi, nozīmīgākās individuālās atkāpes no tradīcijas." (Karogs, 1994, Nr. 6) Bijusi iecere veidot Raiņa J. V. Gētes "Fausta" tulkojuma valodas vārdnīcu. Papildus informācija: http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval... |
| Citātu galerija | Par Rutas Veidemanes personību"Ar rakstiem par literatūru un valodu zinātniece turpat vai pusi gadsimta [iedalījusies latviešu kultūrtelpas veidošanā, kopšanā, uzturot spēkā augstus kritērijus. Krietna viņas laika daļa iekrīt padomju laika drūmākajā posmā. Paradoksāli, cik maz tas spējis kaitēt cilvēkam, kura sirds piederējusi labai literatūrai. [..] Lingvistiskā poētika “Izteikt neizsakāmo” arī pēc trīsdesmit gadiem ir teicams pavadonis tiem, kas ķeras pie dzejas analīzes. [..] Apveltīta ar Dieva dotu dzejas izjūtu un izpratni, bagātinājusi to ar dziļām valodnieciskām zināšanām, zinātniece raksta par Ojāru Vācieti, Imantu Ziedoni, Māri Čaklo, Uldi Bērziņu un daudziem citiem." Kalniņa, Ieva E. Ruta Veidemane. Kultūras Forums, 2008, Nr. 13. "[..] pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados “Literatūra un Māksla” negaidīti sāka parādīties viņas regulārās publikācijas par dzeju, kas filologu zinātnisko sabiedrību burtiski uzspridzināja ar tolaik jauno pieeju dzejas valodai – lingvistiskā poētika sniedza precīzāku skatpunktu uz vārdu, atbrīvojot to no ideoloģijas un iezīmējot vārdos aktualizētās sēmas, no kurām izaug attiecīgais tēls; tā skaidro arī gramatisko noviržu estētisko slodzi dzejas tekstā." Kubuliņa, Anda. Ruta Veidemane. Diena, 2014, 25. nov. "Gan Veidemanes rakstos, gan recenzijās dzejas problēmu skatījuma un dzejas vērtēšanas pamatā ir valodas kā mākslas materiāla un mākslinieciskās izteiksmes analīze. Nozīmīgs ir Veidemanes ieguldījums dzejas skaidrojošās kritikas laukā. 90. gados Veidemane rakstījusi par latviešu valodas stilistikas un kultūras jautājumiem, par Bībeles jaunā tulkojuma poētiski stilistiskām problēmām, pētījusi latviešu dzejas simbolus, recenzijās un rakstos par jaunākajiem dzejoļu krājumiem raksturojusi dzejas procesu." Kalniņa, Ieva E. Ruta Veidemane. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003. "Izteikt neizsakāmo. Lingvistiskā poētika" (1977)"Kad literārajā periodika saka parādīties Rutas Veidemanes raksti, tie tūdaļ pievērsa 'ielas lasītāju daļas uzmanību. Sevi pieteica jauna, talantīga, nopietna dzejas interpretētā ja, kas mākslinieciskuma pakāpes noteikšanai cenšas pielietot objektīvu, zinātnisku instrumentāriju, kas nevadās tikai pēc "patīk – nepatīk", "saprotu – nesaprotu", "labs – slikts" principiem. [..] Relatīvi īsā laikā viņa visumā apguvusi šo daudzo sarežģīto zinātņu pamatjēdzienus un pielietojusi tos rūpīgi atlasīta latviešu dzejas materiāla pētīšanai. Analīzes gaitā autore parāda valodas līdzekļu ģeneratīvi relenauto lomu teksta poētiskā satura līmeņa veidošanā un mēģina dot to lietojuma eksaktus kritērijus. R. Veidemanes veikums šajā jomā ir nopietns ieguldījums dzejas valodas struktūrelementu izpētē. [..] R. Veidemanes grāmata, bez šaubām, palīdz sagatavot lasītāju mākslas darba uztverei, trenē viņa zināšanas un estētiskās apziņas elastību." Kalniņa, Dzidra; Veinerte, Biruta. Ceļā uz sastapšanos. Karogs, 1978, Nr. 1. |
| Nodarbes | valodniece literatūrzinātniece literatūrkritiķe |
| Organizācijas | Latvijas Rakstnieku savienība 1978 - 2014 |
| Dzimšanas laiks/vieta | 05.04.1933 Talsi Talsi, Talsu novads |
| Izglītība | mācījies aspirantūrā valodniecību Stendes pagasta 6-klašu pamatskola Stende Stende, Talsu novads 1948–1952 Kandavas vidusskola Kandava Kandava, Kandavas novads 1953–1958 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā 1963–1967 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte Rīga Rīga Mācījusies doktorantūrā, filoloģijas zinātņu kandidāta disertācija "Sinonīmijas problēmas latviešu leksikoloģijā". |
| Darbavieta | Latvijas Valsts izdevniecība redaktore 1967–1991 Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts Rīga Rīga Zinātniskā līdzstrādniece. 1990–1998 Latvijas Kultūras akadēmija Rīga Rīga Ārštata lektore, lasījusi dažādus kursus par leksikoloģijas, stilistikas un poētikas jautājumiem. 1990–2000 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Ārštata lektore, lasījusi dažādus kursus par leksikoloģijas, stilistikas unpoētikas jautājumiem. |
| Miršanas laiks/vieta | 20.11.2014 Sigulda Sigulda, Siguldas novads Pēc kremācijas pelni pēc pašas paustās vēlmes izkaisīti Gaujā. |
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Talsi (Talsi, Talsu novads) | 05.04.1933 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Sigulda (Sigulda, Siguldas novads) | 20.11.2014 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1963 - 1967 | Izglītība | Pilsēta |
| 4 | Stende (Stende, Talsu novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 5 | Kandava (Kandava, Kandavas novads) | 1948 - 1952 | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1953 - 1958 | Izglītība | Pilsēta |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1967 - 1991 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1990 - 1998 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1990 - 2000 | Darbavieta | Pilsēta |
