Vienības: Teicējs (1)
Darbi: Darba autors (18); Recepcijas persona (2)
| Vārds | Roberts Vizbulis |
|---|---|
| Pseidonīms | Zemgales Ņirga, Uztuptēvs |
| Kopsavilkums | Roberts Vizbulis (1881–1960) darbojies kā dziedātājs un literāts. 20. gadsimta 20. gados dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī. Dibinājis ansambli "Piltenes prāģeri", ar to uzstājies Latvijā un ārzemēs. Rakstījis lugas, arī dzejprozu un literāras apceres. Pēc Vizbuļa scenārija uzņemtas īsmetrāžas filmas "Piltenes prāģeri" un "Uztuptēvs priekos un bēdās", kurās viņš arī pats filmējies. Vācis latviešu tautasdziesmas, kuras nodevis Latviešu Folkloras krātuvei. |
| Personiska informācija | Dzimis kalpa ģimenē. Viņa māte ir lībiete, dainu un ziņģu zinātāja, kas pievērsusi dēlu mūzikai. Apguvis skrodera amatu Dobelē, kur iepazinies ar Ādolfu Alunānu, 19. gadsimta 90. gados darbojies viņa trupā par ermoņiku spēlētāju, kupleju dziedātāju, aktieri. Neilgi bijis aktieris dažādās trupās Rīgā, 1899. gadā devies uz Pēterburgu, kur mācījies dziedāšanu, apmeklējis dramatiskos kursus, dziedājis koros un grāfa Šeremetjeva vadītajā cara galma kapelā. No 1901. gada piedalījies Pēterburgas latviešu teātra izrādēs. Strādājis elektrotehniskā uzņēmumā, kura uzdevumā apceļojis Krieviju, Austriju, Vāciju. 1914. gadā mobilizēts armijā, Pirmā pasaules kara gados Polijā ievainots, demobilizēts, darbojies Petrogradā un Maskavā latviešu bēgļu apgādāšanas organizācijās. 1918. gadā atgriezies Rīgā. |
| Profesionālā darbība | Pirmais iespiestais dzejolis "Ratiņš" publicēts Ādolfa Alunāna "Zobgala kalendārā" (1897) ar virsrakstu "Senāk un tagad", bez paraksta. Literatūrai sistemātiskāk pievērsies pēc Pirmā pasaules kara. Rakstījis lugas, arī dzejprozu un literāras apceres. Publicējis rakstus, humoristiskus feļetonus, dzejoļus daudzos periodiskajos izdevumos ("Brīvā Zeme", "Jaunākās Ziņas", "Pēdējā Brīdī", "Zemgales Balss") un kalendāros. Ieskaņojis dziesmas filmās, radiofonā, gramofona platēs. |
| Citātu galerija | Par dzejprozas žanru "Šai laikā [20. gadsimta 20. un 30. gados] vēl ir dzīva arī gadsimta sākuma impresionistiskās prozas tradīcija, piemēram, Roberta Vizbuļa (1881–1960) nelielajā grāmatā "Rudenīgi" (1935) ar apakšvirsrakstu 'Poēmas" publicētas gan prozas skices jeb tēlojumi, gan dzejoļi." Vērdiņš, Kārlis. Bastarda forma. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011. 126. lpp. Par dramaturģiju "Lugām vienkārša fabula, literāri veikla apdare, neliels personāžs, daudz dziesmu un deju, tās izteikti latviskas tautas lugas." Gudriķe, Biruta. Roberts Vizbulis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 639. lpp. |
| Nodarbes | dziedātājs rakstnieks dramaturgs |
| Dzimšanas laiks/vieta | 14.06.1881 Bērzes pagasts Bērzes pagasts, Dobeles novads Dzimis toreizējā Virkus pagasta "Sūņos". Šobrīd teritorija ietilpst Bērzes pagastā. |
| Dzīvesvieta | 1918–1960 Rīga Rīga |
| Izglītība | Bērzes Mežinieku pamatskola Ceriņu iela 9, Jaunbērze Ceriņu iela 9, Jaunbērze, Jaunbērzes pagasts, Dobeles novads, LV-3717 Mācījies toreizējā Virkus pagastskolā. |
| Darbavieta | 1920–1926 (Datums nav precīzs) Latvijas Nacionālā opera Aspazijas bulvāris 3, Rīga Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050 Līdz 1926. gadam dziedājis Latvijas Nacionālās operas korī. |
| Miršanas laiks/vieta | 07.05.1960 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar 1932. gada 16. novembra lēmumu. V šķira 1932 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Bērzes pagasts (Bērzes pagasts, Dobeles novads) | 14.06.1881 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1918 - 1960 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 3 | Rīga (Rīga) | 07.05.1960 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 4 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Apglabāts | Kapsēta |
| 5 | Ceriņu iela 9, Jaunbērze (Ceriņu iela 9, Jaunbērze, Jaunbērzes pagasts, Dobeles novads, LV-3717) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 6 | Aspazijas bulvāris 3, Rīga (Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050) | 1920 - 1926 | Darbavieta | Ēka, māja |