Roberts Bērziņš

3 bildes

12.03.1868 – 07.06.1935

Roberts Bērziņš (1868–1935) – pedagogs, literāts, folkloras vācējs. Sarakstījis garāku dzejojumu "Skolotājs Drebens: dziesmu romāns no latviešu bēgļu dzīves" (1922) un monogrāfiju "Lerhis-Puškaitis dzīvē un darbā" (1928). Rakstījis arī pasakas, lugas, ceļojumu aprakstus. Tulkojis un sacerējis garīgās dziesmas, kas apkopotas vairākos krājumos, kā arī iekļautas kopkrājumos. Tulkojis arī H. Zūdermaņa romānu "Rūpju māte" (1927) un citus cittautu autoru darbus.

Dzimšanas laiks/vieta

12.03.1868
Rīpeles

Miršanas laiks/vieta

07.06.1935
Rīga
Miris ar sirdstrieku.

Personiska informācija

Dzimis saimnieka ģimenē. Brālis – Ludis Bērziņš.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Ceļojuma apraksts
1899: "Aiz šaurās dzimtenes robežām"

Pasakas dzejā
1921: "Dūjiņa"
1923: "Zemes dēls" 
1923: "Muzikantu Jānis"
1925: "Vecmāmuļas pasakas"
1925: "Bārenes rota un Dalīta sirds"
1928: "Dvēseļu dārzs" 

Dzejojums
1922: "Skolotājs Drebens: dziesmu romāns no latviešu bēgļu dzīves" 

Luga
1926: "Atpakaļ" 

Monogrāfija
1928: "Lerhis-Puškaitis dzīvē un darbā" 

Novele
1934: "Kausēts sudrabs"

GARĪGĀS DZIESMAS

Tulkojis un sacerējis garīgās dziesmas, kas apkopotas vairākos krājumos, kā arī iekļautas kopkrājumos.

1906: "Ciānas kokle: garīgas dziesmas dziedāšanai un apcerei"
1912: "Kristus pēdās: otrs garīgu dziesmu krājums"
1921: "Uz gaismas kalniem: trešais garīgu dziesmu un dzejoļu krājums"
1926: "Jauna dziesma: garīgu dziesmu ceturtais krājums"
1931: "Dieva meklētāja dziesmas"

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

1891: N. Lēnava "Klara Herbert: romanču vaiņags" (pēc Lēnava latviski vijis R. Bērziņš)
1897: "Dzīva mīlestība: stāsts par spitālīgo drauga Damiana de Vestera dzīvi, darbību un nāvi" 
1898: Dž. R. Makdafa "Betānija: klusā mīlestības un ciešanu mājvieta" 
1900: Č. H. Sperdžena "Pie Visvarenā rokas caur dzīvi: apcerējumi jaunekļu ievērošanai"
1927: H. Zūdermaņa "Rūpju māte"

Atdzejojis A. Koļcova, Š. Petēfi, A. Šamiso un citu autoru dzejoļus.

CITI DARBI

1894–1896: sakopojis tautā izplatītas dziesmas un ziņģes un to melodijas krājumā "Latvijas vijolītes" (1–2)
1897: sastādījis kalendāru "Baltijas kabatas kalendārs un piezīmējumu grāmata 1898. gadam" 
1923: kopā ar L. Adamoviču un L. Bērziņu sakopojis un rediģējis grāmatu "Garīgas dziesmas skolām un sētām"
1925: sastādījis un rediģējis rakstu krājumu "Rīgas skolas Latvijas patstāvības pirmajos gados"
1928: pārveidojis saistītā valodā latviešu tautas pasakas krājumā "Dvēseļu dārzs"
1933: rediģējis grāmatu "Dziesmu vainadziņš: dziesmu sakopojums jaunatnei un bērniem"

Sastādījis vairākas lasāmās grāmatas skolām vācu valodā.

Citātu galerija

PAR ROBERTA BĒRZIŅA LITERĀRO DARBĪBU

"B. daudz spēju un laika ziedojis ari rakstniecībai, it īpaši piegriezdamies garīgai dzejai, no kuras laba daļa sakopota krājumos "Ciānas kokle", "Kristus pēdās", "Uz gaismas kalniem" un "Jaunas dziesmas". Viņa sacerēto garīgo dziesmu skaits sniedzas pāri 400, un no tām gandrīz ceturtā daļa uzņemta jaunajās dziesmu grāmatās. A. Lercha-Puškaiša tuvs darba un laika biedris, Bērziņš labi pazīst tautas garamantas, īpaši pasakas. Jaunībā tās cītīgi vācis un krājis, vēlāk viņš centies izmantot viņu bagāto vielu dzejiskos skandējumos, kādā kārtā tad radušies viņa darbi jaunatnei "Dūjiņa", "Muzikantu Jānis", "Zemes dēls", "Bārenes rota" u. c. B. rakstījis arī stāstus, tāpat apcerējumus par dažādiem sabiedriski kulturēliem vai pedagoģiskiem jautājumiem."

Piemiņas. Latvju Grāmata, Nr. 6, 01.11.1927.

PAR ROBERTA BĒRZIŅA ATDZEJOJUMIEM

"Dedzīgs Petēfi talanta cienītājs bija Roberts Bērziņš, pazīstamā literatūrvēsturnieka, dzejnieka, folklorista un teologa Luda Bērziņa vecākais brālis. 90. gados Roberts Bērziņš pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas strādāja par skolotāju Džūkstes pagastskolā un sacerēja arī dzejoļus. Starp Petēfi lirikas atdzejotājiem viņš bija ražīgākais – atdzejojis 25 dzejoļus (1895–1897), to skaitā 20 dzejoļus no cikla "Ciprešu zariņi no Etelkas kapa" (Austrums. –1896. – Nr. 6, 10). Viņu, tāpat kā Esenberģi, interesēja mīlestības dzeja, bet, to atdzejojot, R. Bērziņš prata izvairīties no Esenberģa sentimentalitātes. Viņa atdzejojumiem raksturīga rūpīga vārdu izvēle un stilistiska smalkjūtība."

Gudriķe, Biruta. Ungāru dzejnieka Šāndora Petēfi darbi latviešu tulkojumos. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 3–4, 01.03.1995.

Saiknes

Ansis Bērziņš - Brāļadēls
Irma Bērziņa - Vedekla
Klāvs Bērziņš - Mazdēls
Ludis Bērziņš - Brālis
Minna Bērziņa - Svaine

Papildu vārdi

Dāvja Ozoliņa manuskriptā un rakstos lietotie saīsinājumi: R. B. L. E. un D. L. R. B. ("Raganas", 1893)

Izglītība

Darbavieta

Rīga
Skolotājs.

1887–1888
Iecava
Skolotājs.

1888
Džūkste
Skolotājs.

1901–1920
Kijiva
Vācu valodas virsskolotājs.

1921–1925
Rīga
Pilsētas izglītības nodaļas vadītājs.

1925
Rīga
Vidusskolas skolotājs.

Apglabāts

1935
Rīgas Pirmie Meža kapi

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 12. oktobra lēmumu.
IV šķira
1927

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1933. gada 11. marta lēmumu.
III šķira
1933