Roalds Dobrovenskis

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Darba autors (22); Tulkotājs (6); Atdzejotājs (6); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsRoalds Dobrovenskis
KopsavilkumsRoalds Dobrovenskis (1936) – krievu rakstnieks, tulkotājs, publicists.
Personiska informācijaDzimis 1936. gada 2. septembrī Ļipeckas apgabalā Jeļecā, Krievijā.
1954: absolvējis Maskavas Valsts kora skolu
1954–1955: studējis Maskavas konservatorijā.
1975: absolvējis Augstākos literatūras kursus Maskavā.
Kopš 1975. gada dzīvo Latvijā. Precējies ar dzejnieci Veltu Kaltiņu.
Profesionālā darbība1958–1973: strādājis par žurnālistu Habarovskā un Sahalīnā.
1977–1979, 1989–1991: žurnāla "Daugava" nodaļas redaktors.
1983–1988:
redaktors izdevniecībā "Liesma".
1991–1995: žurnāla "Daugava" galvenais redaktors.

Kopš 1973: Krievijas PFSR Rakstnieku savienības biedrs.
Kopš 1976: Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

Viens no trim pirmajiem, kam 1995. gadā piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem.
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.
Citātu galerija

Par romānu "Rainis un viņa brāļi"

""Rainis un viņa brāļi" ir saturīgākais un būtiskākais latviešu romāns aizejošā gadu simteņa otrajā pusē."

Cimdiņa, Ausma. Galvojums par Raini. Karogs, 1999, nr. 10.


Par romānu "Reiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski"

"Vēsturiski-dokumentālā proza ir Dobrovenska stihija un lielā prasme, un tādas nav nevienam citam. Rakstnieks atklājis Musorgska personību ar vērienu, simpātijām un saprašanu."

Orests Silabriedis, mūzikas apskatnieks
SaiknesVelta Kaltiņa (1931) - Sieva
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
publicists
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta02.09.1936
Jeļeca
Yelets, Lipetsk Oblast, Russia
Dzīvesvieta1936 – 1937
Jeļeca
Yelets, Lipetsk Oblast, Russia

1937 – 1941 (Datums nav precīzs)
Gatčina
Gatchina, Leningrad Oblast, Russia

1941 – 1944
Vologdas apgabals
Vologda Oblast, Russia

Ļedenska


1944 – 1945 (Datums nav precīzs)
Novosokoļņiki
Novosokolniki, Pskov Oblast, Russia

1975 līdz šim
Latvija
Latvia
Izglītībanezināms – 1954
Maskavas Valsts kora dziedāšanas skola
Maskava
Moscow, Russia

nezināms – 1975
Augstākie režijas un scenāristu kursi
Maskava
Moscow, Russia

1954 – 1955
Maskavas Valsts konservatorija
Maskava
Moscow, Russia
Darbavieta1977 – 1979
Žurnāls "Даугава"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
redaktors

1983 – 1988
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
redaktors

1989 – 1991
Žurnāls "Даугава"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
redaktors

1991 – 1995
Žurnāls "Даугава"
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
galvenais redaktors
Dalība organizācijās1973 līdz šim
Krievijas PFSR Rakstnieku savienība
Maskava
Moscow, Russia

1976 – 1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011

2002
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
goda loceklis
Ceļojums00.02.1979
Vācijas Demokrātiskā Republika

Brauciens pēc ielūguma.
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Balva dzejas kritikā par rakstiem laikrakstā "Literatūra un Māksla" (par Raiņa un Ojāra Vācieša dzejas atdzejojumiem krievu valodā).
Kritika
1981

Žaņa Grīvas prēmija
Prēmija piešķirta par Latvijas 1988. gada notikumu objektīvu atspoguļojumu presē.
1988

Latvijas Republikas Ministru kabineta balva
Balva piešķirta par romānu "Rainis un viņa brāļi".
1999

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūrā un tulkošanā.
Par mūža ieguldījumu
2006

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2013. gada 3. aprīļa lēmumu. Ordenis pasniegts 2013. gada 4. maijā Melngalvju namā, Rīgā.
III šķira
2013

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jeļeca
(Yelets, Lipetsk Oblast, Russia)
02.09.1936Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Latvija
(Latvia)
1975DzīvesvietaValsts
3Gatčina
(Gatchina, Leningrad Oblast, Russia)
1937 - 1941DzīvesvietaPilsēta
4Jeļeca
(Yelets, Lipetsk Oblast, Russia)
1936 - 1937DzīvesvietaPilsēta
5Vologdas apgabals
(Vologda Oblast, Russia)
1941 - 1944DzīvesvietaNovads
6Novosokoļņiki
(Novosokolniki, Pskov Oblast, Russia)
1944 - 1945DzīvesvietaPilsēta
7Maskava
(Moscow, Russia)
1954IzglītībaPilsēta
8Maskava
(Moscow, Russia)
1954 - 1955IzglītībaPilsēta
9Maskava
(Moscow, Russia)
1975IzglītībaPilsēta
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1977 - 1979DarbavietaĒka, māja
11Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1989 - 1991DarbavietaĒka, māja
12Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1991 - 1995DarbavietaĒka, māja
13Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1983 - 1988DarbavietaĒka, māja
14Vācijas Demokrātiskā Republika 01.02.1979CeļojumsValsts
15Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1976 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
16Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
17Akadēmijas laukums 1, Rīga
(Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050)
2002Dalība organizācijāsĒka, māja
18Maskava
(Moscow, Russia)
1973Dalība organizācijāsPilsēta
Roalds Dobrovenskis dzimis 1936. gada 2. septembrī Ļipeckas apgabalā Jeļecā, Krievijā, drīz pēc tam ģimene pārcēlusies uz Gatčinu. Otrā pasaules kara laikā tēvs frontē gājis bojā. Kara sākumā ar mammu dzīvojis Ļedenskā Vologdas apgabalā, vēlāk Novosokoļņikos netālu no Veļikije Lukiem, Daugavpilī un Maskavā.

1954. gadā Roalds Dobrovenskis absolvējis Maskavas Valsts kora skolu, 1954. un 1955. gadā studējis Maskavas konservatorijā. No 1958. līdz 1973. gadam strādājis par žurnālistu Habarovskā un Sahalīnā. 1975. gadā absolvējis Augstākos literatūras kursus Maskavā.

Roalds Dobrovenskis ir precējies ar dzejnieci Veltu Kaltiņu, kopš 1975. gadā dzīvo Latvijā. No 1977. līdz 1979. gadam un no 1989. līdz 1991. gadam bijis žurnāla "Daugava" nodaļas redaktors, bet no 1991. līdz 1995. gadam – žurnāla galvenais redaktors. No 1983. līdz 1988. gadam strādājis par redaktoru izdevniecībā "Liesma".

Kopš 1973. gada Roalds Dobrovenskis ir Krievijas PFSR Rakstnieku savienības biedrs, kopš 1976. gada – Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

1981. gadā saņēmis Dzejas dienu balvu dzejas kritikā par rakstiem laikrakstā “Literatūra un Māksla” (par Raiņa un Ojāra Vācieša darbu atdzejojumiem krievu valodā), 1999. gadā – Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par romānu “Rainis un viņa brāļi”, savukārt 2006. gadā viņam piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu literatūrā un tulkošanā.

Roalds Dobrovenskis ir viens no trim pirmajiem, kam 1995. gadā piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem. 2013. gadā viņam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira), kopš 2002. gada rakstnieks ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Rakstnieks publicējas kopš 1955. gada. Krievijā izdota pasaka “Aiz vijoles atslēgas” (1967), garstāsti “Mana pilsēta Kiteža” (1972) un “Augstu, trešajā stāvā” (1974), Latvijā – biogrāfiskie romāni “Alķīmiķis jeb Komponista Aleksandra Borodina dzīve» (krieviski 1984, latviski 1987), “Reiz dzīvoja bruņinieks nabags… Grāmata par Musorgski” (1986, latviski 2016), “Rainis un viņa brāļi” (latviski 1999, atkārtoti 2005 un 2015; krieviski 2000, atkārtoti 2015), “Magnus, dāņu princis” (2004) un “Dons Kihots, viņa zirgs Rosinante, Sančo Pansa un Tobosas Dulcineja 400 gadu garumā, kā arī šeit un šodien” (2007). 2016. gadā izdots Veltas Kaltiņas un Roalda Dobrovenska kopkrājums “Dzeja. Стихи”.

Romāns “Rainis un viņa brāļi” daudzu uzskatā ir līdz šim izcilākā grāmata, kas sarakstīta par Raini; Ausma Cimdiņa to nodēvējusi par saturīgāko un būtiskāko latviešu romānu 20. gadsimta otrajā pusē.

Roalds Dobrovenskis ir viens no visu laiku spožākajiem latviešu dzejas atdzejotājiem un prozas tulkotājiem. Tulkojis krievu valodā Raiņa (traģēdijas “Indulis un Ārija” un “Jāzeps un viņa brāļi”), Aleksandra Čaka, Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa, Vitauta Ļūdēna, Imanta Auziņa, Māra Čaklā, Ulda Leinerta, Klāva Elsberga, Māras Zālītes (lugas “Margarēta”, “Tiesa”, romāns “Pieci pirksti”), Andra Kolberga, Melānijas Vanagas (“Veļupes krastā”), Sandras Kalnietes (“Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”), Ingas Ābeles (romāns “Klūgu mūks”), Andra Grūtupa (“Tiesāšanās kā māksla”), Jura Zvirgzdiņa, Jāņa Joņeva, Jura Rubeņa u. c. latviešu autoru darbus. Dzeja, proza, atdzejojumi un raksti publicēti periodikā Krievijā – “Angara”, “Daļņij Vostok”, “Družba narodov”, “Ļiteraturnoje obozreņije” – un Latvijā: “Rodņik”, “Daugava”, “Karogs”, “Avots”, “Literatūra un Māksla” un citur. Sastādījis Ivana Buņina dzejoļu krājumu “Aukstais pavasaris” (1986, paralēli krievu valodā) un Raiņa lugu izlasi krievu valodā “Lugas” 2 sējumos (1991, arī priekšvārda un komentāru autors).

Informāciju apkopoja Jānis Oga.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.