Rita Liepa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (42); Tulkotājs (1); Redaktors (1); Mākslinieks (1); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsRita Liepa
Papildu vārdiRita Medoksa
PseidonīmsPaija, Pipars, Ralla
Dzimtais vārdsRita Laimdota Skrastiņa
KopsavilkumsRita Liepa (1914–2004) – rakstniece, tulkotāja. Noveļu krājuma "Don Huana svētdiena" (1944), miniatūru krājuma "Pegazs un kaza" (1944), krājuma "Bērnu iela" (1945) un romāna "Svešā vasara" (1955) autore. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1949. gadā izceļojusi uz ASV. Ar Ritas Medoksas vārdu ASV žurnālos publicēti stāsti, kas tulkoti arī citās valodās. Ar pseidonīmu Paija laikrakstā "Laiks" publicējusi vairākus simtus apskatu par kultūras un sabiedrības dzīves parādībām. Rakstījusi apskatus par cittautu literatūru žurnālā "Laika Mēnešraksts". Tulkojusi Knuta Hamsuna "Vēstules Marijai", Ērika Marijas Remarka "Ēnas paradīzē" u.c. darbus.
Personiska informācijaDzimusi virsnieka Ādolfa Skrastiņa un komponistes Paulas Līcītes ģimenē.
1933: beigusi Rīgas 2. pilsētas ģimnaziju.
Studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē.
1934–39: strādājusi laikrakstos "Pasaules Pasts", "Pēdējā Brīdī" un "Rīts".
1938: apprecējusies ar rakstnieku un žurnālistu Aleksandru Liepu.
1940: ģimenē piedzimis dēls Ēriks Liepa.
Pēc 1941: strādājusi grāmatu antikvariātā, pievērsusies literārajam darbam.
1944: emigrējusi uz Vāciju, kur Heidelbergā strādājusi dažādus darbus.
1949: izceļojusi uz ASV.
Precējusies ar Sondoru Medoksu. Ģimenē piedzimis dēls Aleksandrs Medokss.
Profesionālā darbībaPēc 1941: strādājusi grāmatu antikvariātā un pievērsusies literārajam darbam.


Literārā darbība

1933: pirmā publikācija stāsts "Džilda likteņa mozaīkā", Nr. 6/7-10 Rīgas pilsētas II. ģimnāzijas audzēkņu izdevumā "Urdziņa" ar Ritas Skrastiņas vārdu.
1934: stāsts "Grēcīgie" žurnāla "Jaunais Cīrulītis" 3. numurā. Šajā žurnālā īsprozas publikācijas arī 1935. gadā.
1938: stāsts "Miglā. Baltās buras" laikrakstā "Brīvā Zeme" 25. augustā ar Ritas Liepas vārdu.

Literārie darbi

1944: noveļu krājums "Don Huana svētdiena".
1944: miniatūru krājums "Pegazs un kaza".
1945: "Bērnu iela".
1955: romāns "Sveša vasara".

Laikrakstā "Laiks" ar pseidonīmu Paija publicēti vairāki simti apskatu par kultūras un sabiedriskās dzīves parādībām.

ASV žurnālos ar Ritas Medoksas vārdu publicēti stāsti, tie tulkoti arī citās valodās.
1950: īsstāsts publicēts literārajā žurnālā "The American Mercury".
1960: rakstījusi amerikāņu sieviešu žurnāliem "Redbook", "McCall's" un "Ladies' Home Journal".


Tulkojumi

1940: žurnāla "Meža Dzīve" Nr. 6 publicēts tulkojums no dāņu valodas - Ingeras Bentconas stāsts "Svešinieks pagāja garām".

1944:
Kārlis Georgs fon Štakelbergs. Ienaidnieki. (Apgāds Kontinents)
1944: Teodors Storms. Sirmja jājējs. (T.O. Šteinberga apgāds)
1947: Dorotija Parkere. Tu biji tiešām lielisks. (Māra)
1972: Knuts Hamsuns. Vēstules Marijai. (Grāmatu Draugs)
1972: Ēriks Marija Remarks. Ēnas paradīzē. (Grāmatu Draugs)
1975: Vesta, J. B. Baltā nama augšstāvā. (Grāmatu Draugs)
1977: Vilhelms Mobergs. Zaldāts ar salauztu šauteni. (Grāmatu Draugs)
1977: Kurts Rīss. Bestselleri. (Grāmatu Draugs)
1978: Rūta Upīte. Dear God, I wanted to live. (Grāmatu Draugs)
1978: Eriks Malpass. Septiņos no rīta pasaule vēl kārtībā. (Grāmatu Draugs)
1979: Bernards Lamejs. Rīgas kaķu ķēniņš un citas kāda ārzemju korespondenta atmiņas. (Grāmatu Draugs)
Citātu galerija"Noveļu krājumā "Don Huana svētdiena" t.s. "smalko kaišu" tematika, bet miniatūru krājumā "Pegazs un kaza" (abi 1944) – liriski ironiskas impresijas, kurās atklājas Liepas spējas novērojumus ietilpināt īsās, zīmīgās gleznās. Romānā "Sveša vasara" (1955, periodikā 1951 ar nosaukumu "Zelta putns") t.s. noslēgtā romāna formā meistarīgi tēloti latviešu ieceļotāju pirmie pieredzējumi ASV."

Benedikts Kalnačs. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Par īsprozas krājumu "Don Huana svētdiena" (1944)

"Pašreizējā lirikas valdonības laikā zināmu interesi var radīt arī Ritas Liepas pirmā grāmata, kurā sakopoti astoņi darbi, kas pieder feļetoniskās noveles žanram. Šī novele, veidota gaumīgā stilā un ietverdama sevī
asprātīgu dzīves vērojuma vielu, varbūt ne tikai laba laika kavēkļa literatūra, bet dot arī paliekamas dzejiskas vērtības. Ritas Liepas grāmata liek cerēt, ka jaunajai autorei būtu pa spēkam aizsniegt šādas noveles līmeni. Pagaidām vel viņas sacerējumos spilgtāk izceļas feļetoniskās iezīmes nekā novelei nepieciešamie elementi, arī tais gadījumos, kad apstrādāta nopietna viela. Kopīgs ar feļetonu ir autores rādīto situāciju vispārīgums."

Andrups, Jānis. Divas noveļu grāmatas. Tēvija, 1944, 8. jūl.


Par romānu "Sveša vasara" (1955)

".. šis romāns diezgan jūtamā veidi tiecas lauzt tradīcijas. Nav vairs tā īsti manāms, ka tā būtu bijusi nacionālo sāpju izjūta un trimdas svešatne, kā arī sadursme ar cittautiešu neparastajiem raksturiem vai dzīves veidu, kas ierosinājusi rakstnieces ieceri. Vairāk jādomā par vēlēšanos atgriezties pie cllvēka kā indivīda ar viņa gluži personisko dzīvi un intīmajiem pārdzīvojumiem, - pie cilvēka kā Indivīda, kas arī trimdā eksistē tālāk ar visām savām kaislībām. Tas ir cilvēks starp cilvēkiem, kaut arī viņš būtu latviešu trimdinieks starp amerikāņiem."

Rudzītis, Jānis. Tradīciju laušana. Latvija, 1956, 18. febr.

SaiknesAleksandrs Liepa (1914 - 1993) - Bijušais vīrs
Paula Līcīte (1889 - 1966) - Māte
Nodarbestulkotāja
rakstniece
Dzimšanas laiks/vieta22.11.1914
Rīga
Rīga

Izglītībanezināms – 1933
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

Beigusi mācības.


1933 – 1937 (Datums nav precīzs)
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: ģermāņu filoloģija.

Darbavieta1934 – 1939
Rīga
Rīga

Strādājusi laikrakstā "Pasaules Pasts".


1934 – 1939
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"

1934 – 1939
Laikraksts "Rīts" (1934–1940)

1941
Rīga
Rīga
Strādājusi grāmatu antikvariātā.

1951 – 1956
Latvju Žurnāls
Redaktore un redakcijas kolēģijas locekle.
Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība

1937
Latviešu preses biedrība
Rīga
Rīga
Emigrē1944
Vācija
Germany

Pašmācības ceļā iemācījusies angļu valodu tik teicami, ka varējusi dabūt bibliotēkāres darbu amerikāņu armijas bibliotēkā Heidelbergā.


1944
Vācija
Germany
1944. gada beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1944./1945. gada sākumā dzīvoja Berlīnē.

1949
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Ceļojums00.08.1936
Helsinki
Helsinki, Finland
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

00.07.1938
Roma
Rome, Lazio
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

00.07.1938
Venēcija
Venice, Metropolitan City of Venice, Italy

Kā laikraksta "Rīts" korespondente.


00.08.1939
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

00.08.1939
Oslo, Norvēģija
Oslo, Norway
Kā laikraksta "Rīts" korespondente.

00.08.1939
Norvēģija
Norway
Kā laikraksts "Rīts" korespondente.
Miršanas laiks/vieta14.05.2004
Ņujorka
New York, USA

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem presē (ar pseidonīmu Paija).
1979

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
22.11.1914Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Ņujorka
(New York, USA)
14.05.2004Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1949EmigrēValsts
5Vācija
(Germany)
1944EmigrēValsts
6Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
1933IzglītībaĒka, māja
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1937IzglītībaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1934 - 1939DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1941DarbavietaPilsēta
10Helsinki
(Helsinki, Finland)
01.08.1936CeļojumsPilsēta
11Roma
(Rome, Lazio)
01.07.1938CeļojumsPilsēta
12Venēcija
(Venice, Metropolitan City of Venice, Italy)
01.07.1938CeļojumsPilsēta
13Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
01.08.1939CeļojumsPilsēta
14Oslo, Norvēģija
(Oslo, Norway)
01.08.1939CeļojumsPilsēta
15Norvēģija
(Norway)
01.08.1939CeļojumsValsts
16Rīga
(Rīga)
1937Dalība organizācijāsPilsēta
Rakstniece un tulkotāja Rita Liepa (1914–2004) ir noslēpumaina personība. Maz par viņu zināma, salīdzinoši nedaudz rakstīts, tomēr nepelnīti. Viņa (dzim. Skrastiņa, prec. Medoksa) dzimusi 1914. gada 22. novembrī Rīgā virsnieka Ādolfa Skrastiņa un komponistes Paulas Līcītes ģimenē. Beigusi Rīgas 2. pilsētas ģimnāziju (1933), studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē ģermānistiku. Veikums – ilgi gadi žurnālistikā, tulkoti daiļliteratūras darbi, pašas literārie darbi. Rita Liepa atzinusi: “Īstam pašportretam vajadzētu ietvert visus “es” ... Bet vai nav tā, ka paši saredzam tikai savu atspīdumu? Rāmos ūdeņos, greznos spoguļos, citu cilvēku acīs?”

Ar dzimto uzvārdu Rita Skrastiņa viņa sāka rakstīt jau skolas gados, sekmīgi piedalījās jaundarbu konkursā, saņēma godalgu, tika pamanīta un pēc skolas beigšanas pēcpusdienās un vakaros sāka strādāt laikraksta “Rīts” (1934–1940) redakcijā. Kā pirmā publikācija minams īsprozas darbs “Džildas likteņu mozaīka”, 1933. gadā publicēts Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas audzēkņu žurnālā “Urdziņa”, tai sekoja citas īsprozas publikācijas. Kopš 1937. gada virkne īsprozas darbu publikāciju lasāmas arī dažādos periodiskajos izdevumos. 1938. gadā viņa apprecējās ar rakstnieku un žurnālistu Aleksandru Liepu, kurš Latvijā bija laikraksta “Rīts” ārzemju korespondents un daudz ceļoja. Rita Liepa nereti devās līdzi un laikrakstā “Rīts” lasāmas arī viņas ‘vēstules’ no dažādām Eiropas pilsētām ar Ritas Liepas vārdu. Latvijā viņa publicējās arī ar pseidonīmiem Ralla un Paija. Pēc 1941. gada strādāja grāmatu antikvariātā, pievērsās literāram darbam.

Noveļu krājums “Don Huana svētdiena” ieturēts t. s. smalko kaišu tematikā un stilistikā, bet miniatūru krājumā “Pegazs un kaza” (abi 1944) liriski ironiskas impresijas, kurās atklājas autores spējas novērojumus ietilpināt īsās, zīmīgās gleznās. Kritiķi Ritas Liepas īsprozā izcēluši: smalko ironiju, caurspīdīgo grūtsirdību un labsirdīgo skepsi. Atzīmēts, ka tām zīmīgs viegls, izjūtās, noskaņās un ironijas asumā spirgts tēlojums.

1944. gadā Rita Liepa devās bēgļu gaitās uz Vāciju, Heidelbergā strādāja dažādus darbus, darbojās amerikāņu laikrakstā “Heidelberg Post”, amerikāņu armijas bibliotēkā, kā arī pašmācībā apguva angļu valodu. 1945. gadā Vācijā izdota grāmata “Bērnu iela” ar autores zīmējumiem. 1949. gadā viņa izceļoja uz Ameriku, papildināja zināšanas Ņujorkas „New Scholl” un sāka rakstīt angliski. Stāsti (ap 20) ar Ritas Medoksas (Madock) vārdu publicēti dažādos amerikāņu žurnālos. Vairāki stāsti pārdrukāti britu izdevumos, tulkoti dāņu, norvēģu, holandiešu un vācu žurnālos. Vienaudzis Teodors Zeltiņš tolaik rakstīja: “Rita Liepa bija pirmā, kas cerīgi satrauca visus tikko pār “lielo dīķi” uz Ameriku pārbraukušos latviešu rakstītājus. Varbūt patiesi būs iespējams publicēties amerikāņu periodikā. [..] tā īsti sākt dzīvot ar cepuri uz mākoņa malas, izlienot laukā no aitu kūtīm, sētnieku dzīvokļiem, staciju bagāžas telpām un restorānu virtuvēm, kur katram pirmajā brīdī bija izdevies piemesties. Amerika taču ir visu iespēju zeme...”

Ilgus gadus, jau kopš 1949. gada, Rita Liepa bija saistīta ar laikrakstu “Laiks” – tur liels apjoms publikāciju, tostarp arī grāmatu recenzijas. Viņa bija žurnāla “Latvju Žurnāls” redaktore un redakcijas locekle (1951–1956). Romānā “Sveša vasara” (1955; per. ar nosaukumu “Zelta putns” 1951) rakstniece meistarīgi tēlo latviešu ieceļotāju pirmos pieredzējumus ASV. 1955. gadā par šo romānu nedaudz reklāmformā rakstīts: “Latviešu iebraucēji pirmās Ņujorkas vasaras un savu jūtu sastrēgumu speltē. Cauri mums tik pazīstamajām emigrantu situācijām vijas, vispārcilvēciskā plāksnē skatīts, mīlestības un dvēseliskās vientulības motīvs. Viens no šīgada skaistākajiem romāniem.” Pēc romāna iznākšanas Rita Liepa aizvien vairāk pievērsās vai atgriezās pie žurnālistikas. Pirmā Paijas sleja “Raibā dzīve” publicēta 1969. gada 2. augustā. Sleja izceļas ar stila eleganci. Par regulārajiem apskatiem par kultūras un sabiedrisko dzīvi, tās parādībām 1979. gadā viņa saņēma ALA Kultūras fonda preses nozares atzinību. Ar Pipara vārdu publicēti raksti slejā “Zilās planētas zilie brīnumi”. 1998. gadā Rita Liepa saņēma Ērika Raistera piemiņas fonda balvu. To saņemot, viņa teikusi: “Es ceru, ka balva nav piešķirta par daudzrakstīšanu, bet par to, ka reizēm lasītāju mudina pasmaidīt vai pukoties, kas liek padomāt par to, kas nav tieši saistīts ar lasītāja dzīvi. Domāšana man liekas vissvarīgākā – svarīgāka par jūtām.”

Daudzu lasītāju atmiņās Rita Liepa palikusi ar savām asajām novērotājas spējām un neaizspriedumaino domāšanu, savu gaumi un cēlumu. Līdzās literārajai jaunradei, žurnālistikai, nozīmīgs devums arī tulkošanā (no angļu, dāņu un vācu valodas). Nozīmīgs ir viņas devums, bagātinot latviešu rakstniecību ar tulkojumiem, tostarp Teodora Štorma “Sirmja jājējs” (1944), Knuta Hamsuna “Vēstules Marijai”, Ēriha Marijas Remarka “Ēnas paradīzē” (abi 1972) un citi.

Dzejniece Maija Meirāne atzinusi, ka Ritas Liepas prozā viņu saista “paradoksu un pretstatu iekrāsotās mazās vārdu skices. Spēja ar nedaudz vārdiem – kā otas vilcieniem – iekrāsot situāciju, miniatūras mirkļu uzņēmumi”; dzejniece Baiba Bičole atminas: “Paija bija personība, pasaules cilvēks ar neticami plašu interešu loku, vienlaikus viņai svarīga bija arī viņas ģimene.” Amerikā Rita Liepa apprecējās ar ungāru Sandoru Medoksu, ar kuru sarunājās vācu valodā. Mūža nogale gan vairāk aizvadīta vienatnē, dzīves gaitas noslēdzot 2004. gada 16. maijā.

Raksturojot sevi, Rita Liepa saskatīja līdzību Matisa gleznā “Mazās zilās istabas” zilajās, zaļajās un melnajās krāsās; viņa labprāt apsēstos pie zilā galda kopā ar zilo sievieti un zilo bērnu un lasītu balto grāmatu zilā klusumā. Noslēpumaini, un reizē romantiski, paturot noslēpumā savu dzīvi, sevi. “Reizēm, kad nakts aizkari aizvērti pret pasauli, kad visi trokšņi aizrībējuši, kad tikumi un ikdienas dzīvē ierastās konvencijas laižas miegā, jāsastopas ar savu otru “es”,” rakstījusi jubilāre.

“Šarmantā smaidītāja” – tā viņu reiz nodēvējis Teodors Zeltiņš. Viņai neesot paticis skaļums, troksnis, pati runājusi klusinātā balsī, bijis jāklausās, lai sadzirdētu, jo “vērts tos [vārdus] dzirdēt kaut mīlīgo skabardziņu dēļ, jo viņa mēdz pateikt, ko domā. Viņa zina, ka rakstīšanas mākslas sākas ar stilu un pati to izkopusi tādu, kas atbilst tās vaigam un domu smaidam, valkātajiem tērpiem un kustību ritmam – šarmanti smaidošu un elegantu.”

“Ņujorkas rudens lapu nepārnesu līdzi mājās. Mājās? Kaut kas ir noticis ar mani. Esmu kļuvusi lielpilsētniece, tāpēc jāiet atpakaļ pie debesskrāpjiem, kas, mani sagaidījuši, tiek drošāki un atkal nāk līdzi. Eju dziļāk un dziļāk milžu biezoknī.
Augšā, istabā, aizveru logu, lai būtu miers. Rudens un miers, pēc nebijušas vasaras.
Hudzonā peld kuģi un sauc.” / Vēstule no Ņujorkas. Laiks, 1950, 11. okt. /

Apskatu 2019. gada 22. novembrī sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.