Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Reinis Liepiņš |
|---|---|
| Papildu vārdi | Reinholds Liepiņš |
| Kopsavilkums | Skolotājs un literāts Reinis Liepiņš (1885–1949) mācījies Stāmerienas pagastskolā un Jaungulbenes ministrijas skolā, Valmieras skolotāju seminārā (1902–1905), un kā eksterns beidzis Smoļenskas ģimnāziju. Studēiis Maskavas universitātē dabaszinības. Vēlāk strādājis par skolotāju dažādās skolās. Aktīvi piedalījies 1905. gada revolūcijā, par ko atbrīvots no darba Raunā. Aizbraucis uz Krieviju (Smoļensku, Maskavu), mācījies, pēc tam strādājis Maskavas universitātes ķīmijas katedrā. No 1920. gada ģimnāzijas skolotājs Rīgā, Izglītības ministrijas Skolu departamenta direktors (1924–1928). Ar Liepiņa atbalstu darbu sāka Valsts Centrālais pedagoģiskais institūts, kā arī pedagoģiskais birojs. Rediģējis žurnālu "Mūsu Nākotne" (1931–1934). Sarakstījis dažādas mācību grāmatas, publikācijas laikrakstā "Darba Balss", "Mūsu Nākotne", žurnālā "Domas" u.c. par izglītības un audzināšanas jautājumiem. |
| Profesionālā darbība | 1920: Pirmā publikācija – raksts "Mācības līdzekļi un to izmantošana. 1.Ķīmija" žurn. "Latvijas Skola" (8./10.nr). Sarakstījis vairākas mācību grāmatas: "Dabas mācība. 1.d. Nedzīvā daba" pamatskolu 3. un 4. māc. gadam (1921, 1934), "Dabas mācība. 2.d. Fizika" pamatskolu 5. un 6. māc. gadam (1923, 1926), "Praktiskā aritmētika" (pamatskolām, (1927), "Ķīmija" (ģimnāzijām, 1928), "Rēķināsim galvā!" (pamatskolām, 1931). |
| Citātu galerija | "Divdesmitajos gados viņš ir viens no redzamākajiem izglītības reformas virzītājiem Latvijā, ir Izglītības ministra Raiņa apstiprinātās skolu reformu komisijas priekšgalā, dedzīgi aicinājis izmantot Vīnes indivīdpsihologu darbus, veikt indivīdpsiholoģiskos izmēģinājumus, atbalstījis skolotāju - izmēģinātāju darbību. Pats apmeklējis Vīnes skolas, cīnījies par Latvijas skolotāju mācību komandējumiem uz Vāciju. Viņš ir populārs lektors par pedagoģijas jautājumiem, skolotāju kursu organizētājs, praktisko darbu vadītājs, skolotāju kvalifikācijas pārbaudītājs, sarakstījis vairākas skolu grāmatas ķīmijā un bioloģijā. Tulkojis latviešu valodā Nobela prēmijas laureāta Ostvalda grāmatu "levads ķīmijā". Vēl laikā, kad svinīgi tiek atzīmēta viņa pedagoģiskās darbības 30 gadu atcere, Reinis Liepiņš Vīnē studē pedagoģiju un psiholoģiju. 1926.gadā viņam piešķirts Kultūras fonda pabalsts 1100 latu ārzemju ceļojumam. Ar viņa atbalstu dzimtajā novadā Vecgulbenē 1926./27. mācību gadā darbību uzsāk arodskola-komercskola. "Ļoti cienījams cilvēks bija", tā par Reini Liepiņu atsaukušies daudzi audzēkņi un skolotāji. Pēckara gados šis ļoti inteliģentais, augstas kultūras cilvēks grūtos apstākļos, pat nabadzībā līdz pat nāvei 1949.gadā strādā par skolotāju Litenes vidusskolā, māca ķīmiju, latīņu valodu, divus mācību gadus aizvieto vidusskolas direktoru slimības laikā. Pēckara gadu skopajai iztikai tur kaziņas Tikiju, Frikiju un Frederiko. Sadzīvē ir ļoti vienkāršs, cilvēcisks. Ar pateicību tencina skolas saimniecīti par pēckara gadu skopo virumu. Jau slims būdams, savā dzīvoklī "Dārzamājā" māca audzēkņiem latīņu valodu. Stundu nobeigumos kopā ar audzēkņiem nereti kopā dzied vienu no sev tuvākajām, Litenei un Pededzei tik piederīgo tautasdziesmu "Upe nesa ozoliņu". Sadzīvē viņam mīļa senā dziesma "To skaidro ūdeni nejauciet!" Kā atceras Dzidra Kārkliņa, ar to skolnieces modināja cienīto skolotāju dzimšanas un vārda dienu rītos. Skolēni apbrīno Reiņa Liepiņa Maskavas universitātē iegūtās ārkārtīgi plašās zināšanas ķīmijā, kā arī citos priekšmetos. Zināšanas ķīmijā viņš nostiprinājis ne tikai studijās: savulaik Maskavā Reinis Liepiņš vadījis lielu ražošanas nodaļu granātu lādēšanas fabrikā. Zvaigzne, Jānis. Kas ir Litene?, (2006) "Žurnālistikā Liepiņš sāk darboties 1913. gadā, būdams Masvkavas universitātes fizikas-matēmatikas fakultātes students. Viņa zinātniskie raksti parādās "Jaunajā Dienas Lapā" un "Domās“, kur starp citu pirmo reiz latviešu valodā apskata jautājumu par elementu pārvērtību sakarā ar radioaktīvo vielu atrašanu un izpētīšanu. 1922.-4924. gadam Liepiņš ar Andreju Upīti un Birznieku-Upīti darbojas "Jauno Domu" redakcijā, kur vada zinātnisko nodaļu. Tur parādās viņa apcerējumi "Cilvēces vecums" un "Tilti starp dzīvo un nedzīvo dabā“ un citi, kas noteikti balstās uz dialektiskā materiālisma. No 1930.-1934. g. R. Liepiņš strādā kā faktiskais un atbildīgais Latvijas Skolotāju Savienības nedēļas avīzes "Mūsu Nākotne“ un pedagoģiskā žurnāla "Mūsu nākotne“ redaktors. Visus šos darbus veikdams, Liepiņš strādā kā skolotājs Rīgas pilsētas 4. ģimnazijā, kur ap direktoru Indriķi Rītiņu grupējas Latvijas progresīvo skolotāju kodols. 1934. gadā avīzi un žurnālu "Mūsu nākotne" administrācja slēdz. Ari Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija kā kreiso skolotāju un strādnieku bērnu ģimnāzija apvērsumā tiek likvidēta un Liepiņš izsviests no skolas. Blakus skolotāja darbam un žurnālistikai Liepiņš pazīstams arī kā skolas grāmatu autors. Viņa grāmatas dabas māclbā, it. sevišķi fizikā un ķīmijā ,bija stipri izplatītas. Liepiņš dzīvo klusībā un skumst, ka atrauts no skolas un no sabiedriskā darba, nodziļinās valodu, ķīmijas un pedagoģija studijās. Tikai 1940. gadā Liepiņš atkal parādās atklātībā, darbodamles kā pilnvarotais skolotāju biedrību lietās, kā "Padomju Latvijas Skolas“ redaktors an vēlāk kā Rīgas pilsētas 5. vidusskolas direktors. " Vācu okupācijas laikā Liepiņam jāpazūd no Rīgas. Viņš darbojas kā ģimnāzijas skoloiājs Latgalē. [..] vēlāk Liepiņš iestājas par skolotāju jaundibinātajā Litenes vidusskolā, tai pašā laikā vadīdams Madonas apriņķa Litenes-Gulbenes rajona skolotāju darba apvienību." Madonas Arājs, Nr.89 (14.09.1945) |
| Nodarbes | skolotājs literāts |
| Dzimšanas laiks/vieta | 16.09.1885 Litene Litene, Litenes pagasts, Gulbenes novads |
| Izglītība | Stāmerienas pagastskola Stāmeriena Stāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads Jaungulbenes ministrijas skola Siltais Siltais , Līgo pagasts, Gulbenes novads Smoļenska Smolensk, Smolensk Oblast, Russia Kā eksternis beidzis Smoļenskas ģimnāziju. 1902–1905 Valmieras skolotāju seminārs Leona Paegles iela 40, Valmiera Leona Paegles iela 40, Valmiera 1912–1918 Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Studējis. dabaszinības. |
| Darbavieta | Maskavas Universitāte Maskava Moscow, Russia Ķīmijas katedrā. 1924–1928 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Skolu departamenta direktors. 1930–1934 Žurnāls "Mūsu nākotne" 1945–1949 (Datums nav precīzs) Litenes vidusskola Litene Litene, Litenes pagasts, Gulbenes novads |
| Miršanas laiks/vieta | 11.02.1949 (Datums nav precīzs) Rīga Rīga |
| Apglabāts | 17.02.1949 Stāmerienas kapi Brīvības iela 8, Stāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4406 |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Litene (Litene, Litenes pagasts, Gulbenes novads) | 16.09.1885 | Dzimšanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Rīga (Rīga) | 11.02.1949 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Stāmerienas kapi (Brīvības iela 8, Stāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads, LV-4406) | 17.02.1949 | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Stāmeriena (Stāmeriena, Stāmerienas pagasts, Gulbenes novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 5 | Siltais (Siltais , Līgo pagasts, Gulbenes novads) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ciems |
| 6 | Leona Paegles iela 40, Valmiera | 1902 - 1905 | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Smoļenska (Smolensk, Smolensk Oblast, Russia) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Maskava (Moscow, Russia) | 1912 - 1918 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Litene (Litene, Litenes pagasts, Gulbenes novads) | 1945 - 1949 | Darbavieta | Ciems |
| 10 | Maskava (Moscow, Russia) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010) | 1924 - 1928 | Darbavieta | Ēka, māja |