Darbi: Darba autors (24); Izdevējs (1)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Reinis Dievkociņš |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Laiviņš |
| Kopsavilkums | Reinis Dievkociņš (1863–1949) ir rakstnieks, publicists, cenzors, ierēdnis, skolotājs, kas paralēli rakstniecībai un daudzajiem amatiem aktīvi iesaistījies arī sabiedriskajā darbībā – sevišķi bērnu audzināšanā, dibinot bērnudārzus un vadot Bērnu rotaļu biedrību. Būdams jau krietni gados, iestājies Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē kā brīvklausītājs, iegūstot ticības mācības skolotāja specialitāti. 19. gs./20. gs. mijā viņš aktīvi publicējies laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālos "Apskats" un "Austrums". 1905. gadā iznāca viņa pirmais romāns "Gods un apziņa", savukārt vēlākos gados viņš pievērsies bērnu literatūrai. |
| Personiska informācija | Reinis Dievkociņš dzimis 1863. gada 10. (22.) maijā saimnieka ģimenē. Savu pseidonīmu "Dievkociņš" izvēlējies savas mātes piemiņai, kuras mīļākais augs bijis dievkociņš. |
| Profesionālā darbība | Darbība literatūrā1888 decembrī: pirmā publikācija – stāsts "Jaungada vakara sapnis" – laikraksta "Baltijas Vēstnesis" pielikumā.Reinis Dievkociņš publicējis stāstus, tēlojumus, ceļojuma piezīmes laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Dienas Lapa", žurnālā "Austrums" u. c. Viņa prozai raksturīga sentimentāli didaktiska ievirze, savukārt kolorītie sadzīves un darba procesu tēlojumi piešķir stāstiem kultūrvēsturisku nozīmi. Pēdējos mūža gados sarakstīties darbi palikuši manuskriptos, tajos rodams arī plašs atmiņu sējums, kurā atainota gan cenzūras sistēma Krievijas impērijas laikā, gan bērnu svētku organizēšana un daudzi citi kultūrvēsturiski notikumi. Darbība literatūrkritikā un publicistikāPublicējis recenzijas laikrakstā "Latvijas Sargs" un reliģiska un ētiska satura rakstus, tēlojumus, lūgšanas žurnālā "Svētdienas Rīts", "Zeltene", "Jaunatnes Draugs" u. c.Sabiedriskā darbībaLielzalvē nodibinājis dziedāšanas biedrību un brīvbibliotēku, kur aicinājis latviešus apvienoties, mācīties un stiprināt savu latvisko apziņu. Par to īslaicīgi ticis nosūtīts darbā Krievijas impērijas valsts iekšienē, atgriežoties, 1903. gadā, norīkots Ārzemju cenzūras komitejas darbā.1908: pēc Reiņa Dievkociņa rosinājuma biedrībā "Sociētē Polyglotte" Rīgā, paralēli vācu, krievu, franču, angļu un esperanto valodas kursiem, ieviesti latviešu valodas kursi (kursos pirmais skolotājs bijis Kārlis Skalbe). Viņš iestājies arī par lietuviešu valodas mācīšanu. 1908–1917: Rīgā vadījis Bērnu rotaļu biedrību un dibinājis 12 bērnu dārzus Rīgas priekšpilsētās un ārpus Rīgas mazturīgo aprindu bērniem, konsekventi pastāvēdams uz to, lai visas mācības un rotaļas tur notiktu tikai latviešu valodā. Sevišķi viņš akcentējis bērnu rotaļu nozīmi pedagoģijā, īpašu pievēršot arī latviešu tautasdziesmu izmantojumam rotaļās. Sarakstījis arī grāmatu "Roku ēnas un rotaļa". 1908: sarīkojis pirmos bērnu svētkus. Ārzemju autoru darbu tulkojumi1908: no vācu valodas tulkojis Vilhelma Buša "Nost ar stārķiem!: praktiska pamācība, kā atklāt bērniem patiesību par dzimumu kopdzīvi un pasargāt savu ģimeni no tikumiskas maldīšanās: nepiešams vadonis vecākiem un audzinātājiem". |
| Citātu galerija | "Kad mēs pārlaižam skatu Reiņa Laiviņa-Dievkociņa mūžam un darbiem, mēs sajūtam lielu bijību. Jo mūsu priekšā stāv viens no tiem sirmajiem pīlāriem, kas līdzēja balstīt kādreiz vēl tik nestipro un apdraudēto latviskās domas un kultūras celtni, tā sagatavojot ceļu Latvijas patstāvībai. Laiviņā mēs
redzam iemiesotu mums tik tuvo latviešu censoņa tipu, kas ar visiem saviem
spēkiem un ar visu savu sirdsdegsmi cenšas pēc izglītības un, to ieguvis, tikpat dedzīgi un
nesavtīgi izplata to tālāk tautā. Tāpēc vērtējot Laiviņa mūža nopelnus, ir
grūti izšķirties, ko vairāk apbrīnot: neizsīkstošo un neatlaidīgo mācīšanās
gribu, vai to vispusību, ar kādu dedzīgais patriots atrod ceļu kalpot savai
tautai. [..] Vienmēr viņam ir bijusi tuva lietuviešu rakstniecība, un viņš visur centies nodibināt draudzīgas attieksmes ar šo mūsu brāļu tautu. Laiviņš ir arī viens no pirmajiem latviešu un lietuviešu tuvināšanās idejas propagandētajiem, jo sāk par to rakstīt laikrakstos jau 1908. g. Pats par sevi saprotams, ka viņš bija arī visu šās domas reālizēšanas pasākumu aktīvs dalībnieks, piedalīdamies gan latvju-lietuviešu krājaizdevu sabiedrības organizēšanā, gan latvju-lietuviešu mākslinieku izstādies sarīkošanā, kā arī latvju-lietuviešu apvienībā." B. Z. Reta jubileja. Tēvzeme: Latvian Newspaper, 14.06.1947. |
| Nodarbes | skolotājs bibliotekārs publicists rakstnieks cenzors ierēdnis |
| Dzimšanas laiks/vieta | 22.05.1863 Kalna Vārnas "Kalna Vārnas", Nītaures pagasts, Cēsu novads, LV-4112 Dzimis tolaik Ķēču pagasta Kalna Vārnu mājās. |
| Dzīvesvieta | 1944 – 1947 Vācija Germany 1948 – 1949 Bollebigda Bollebygd, Västergötland, Sweden |
| Izglītība | 1871 – 1874 (Datums nav precīzs) Nītaures draudzes skola 1874 – 1879 (Datums nav precīzs) Rīgas vācu apriņķa tirdzniecības skola Trūkuma dēļ nav pabeigtas divas pēdējās klases. 1933 (Datums nav precīzs) Latvijas Universitāte Teoloģijas fakultāte. Iestājas kā brīvklausītājs, iegūst latviešu un ticības mācības skolotāja tiesības. |
| Darbavieta | Rīgas pilsētas 6. bibliotēka Bibliotēkas pārzinis. 1883 (Datums nav precīzs) Rīgas Pasta un telegrāfa dienests Ierēdnis. 1903 – 1917 Rīgas Ārzemju cenzūras komiteja Cenzora palīgs, no 1910. gada – jaunākais cenzors. Cenzējis iespieddarbus lietuviešu valodā (1904. gadā kļuva par pirmo lietuviešu preses inspektoru). 1914 Rīgas Preses lietu pagaidu komiteja Kara cenzors. 1915 Maskavas Cenzūras komiteja Maskavas latviešu iespieddarbu cenzors. 1917 Pleskava Pskov, Pskov Oblast, Russia Pleskavas pilsētas valdes sekretārs (pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā). 1918 (Datums nav precīzs) Latvijas Republikas Apgādības ministrija Preses nodaļas vadītājs. 1920 (Datums nav precīzs) Latvijas Republikas Ārlietu ministrija Ministrijas arhivārs. 1926 (Datums nav precīzs) Laikraksts "Latvijas Sargs" Rīga Rīga |
| Emigrē | 1944 – 1947 Vācija Germany 1948 – 1949 Bollebigda Bollebygd, Västergötland, Sweden |
| Miršanas laiks/vieta | 01.04.1949 Bollebigda Bollebygd, Västergötland, Sweden |
| Apglabāts | 09.04.1949 Burosa Borås, Västergötland, Sweden |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kalna Vārnas ("Kalna Vārnas", Nītaures pagasts, Cēsu novads, LV-4112) | 22.05.1863 | Dzimšanas laiks/vieta | Ēka, māja |
| 2 | Vācija (Germany) | 1944 - 1947 | Dzīvesvieta | Valsts |
| 3 | Bollebigda (Bollebygd, Västergötland, Sweden) | 1948 - 1949 | Dzīvesvieta | Pilsēta |
| 4 | Bollebigda (Bollebygd, Västergötland, Sweden) | 01.04.1949 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 5 | Bollebigda (Bollebygd, Västergötland, Sweden) | 1948 - 1949 | Emigrē | Pilsēta |
| 6 | Vācija (Germany) | 1944 - 1947 | Emigrē | Valsts |
| 7 | Burosa (Borås, Västergötland, Sweden) | 09.04.1949 | Apglabāts | Pilsēta |
| 8 | Pleskava (Pskov, Pskov Oblast, Russia) | 1917 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1926 | Darbavieta | Pilsēta |
